Valsts augstākās amatpersonas pensionāriem liek manīt, ka pensijas būs jāsamazina

Valsts augstākās amatpersonas atvainojas pensionāriem par 2009. gadā veikto pensiju samazināšanu, taču vairākās uzrunās skaidri sajūtams zemteksts: pensiju apmēra pārskatīšana nākamgad ir neizbēgama.

Latvijas Pensionāru federācijas kongress, kas notiek reizi trijos gados, savā rezolūcijā gan nepieņem aicinājumu pensijas nesamazināt, solot to darīt vēlāk.

Tikai pēc kongresa pensionāru priekšstāve Aina Verze atzīst, ka "noteikti sekos atklātā vēstule amatpersonām, kur pilnīgi skaidri būs norādīta pozīcija: pensijas samazināt nedrīkst".

LPF kongress, kas notika trešdien, jāieraksta vēsturē, jo tik daudz augstu amatpersonu vienkopus pensionāru sanāksmē iepriekš nebija redzēts. Lielākoties pie pensionāriem nākuši labklājības un retāk veselības ministri, kā arī Saeimas deputāti. Šoreiz gan Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, premjerministrs Valdis Dombrovskis, tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs, veselības ministrs Juris Bārzdiņš un labklājības ministre Ilona Jurševska, kā arī citi viesi.

No malas vērtējot viesu uzrunas, jāsecina, ka taisnība ir pensionārei, kura vēlāk min teicienu (visi augstie viesi tad gan ir jau projām) – neskaties manos darbos, klausies manos vārdos. S. Āboltiņa un V. Dombrovskis savas uzrunas sāka ar atvainošanos pensionāriem par… divus gadus seniem notikumiem, proti, pensiju samazināšanu. S. Āboltiņa sacīja, ka viņai kā politiķei ir liels gods uzrunāt pensionārus un šo iespēju viņa izmantos, lai atvainotos un pateiktu paldies par 2009. gadu, kad politiķi nespēja atrast citu veidu, kā samazināt budžeta izdevumus, bet izvēlējās samazināt pensijas.

Pensionāru sanāksmei bija gatavojies premjerministrs, uzstāšanos papildinot ar materiāliem, kas notiek ar sociālo budžetu. "Bez reformām neiztikt arī sociālajā jomā. Ja politiķi vai juristi mēģina ignorēt finanšu jautājumus, tie diemžēl par sevi atgādina paši," stāstīja V. Dombrovskis. Viņš atgādināja, ka sociālā budžeta izveidotais uzkrājums izsīks 2012. gadā, bet demogrāfiskā situācija vidējā termiņā nozīmē sarūkošu nodarbināto skaitu un pieaugošu pensionāru īpatsvaru uz katru nodarbināto. Premjers arī uzsvēra, ka pensiju samazināšana, kā to arī atzinusi tiesa, bijusi juridiski pietiekami neizsvērts lēmums: "Šo aspektu nedrīkstam ignorēt un arī negrasāmies to darīt [..]. Tomēr nevaram savilkt sarkanās līnijas un izlikties, ka problēmu nav. Ja kāds tā saka, tas ir populisms."

Lai arī ne premjers, ne Saeimas spīkere nerunāja konkrēti, piemēram, par pensiju piemaksām, kas pēdējā laikā apspriestas daudzkārt, A. Štokenbergs bez aizķeršanās sacīja, ka viņš jau nu gan būtu gatavs atteikties no piemaksām, kad viņš ies pensijā. Tas būšot pēc 19 gadiem un piemaksa varētu būt par 15 gadiem, kas nostrādāti līdz 1996. gadam (tiesa, Štokenbergam nemaz nebūtu tiesību piemaksu saņemt, jo tās no nākamā gada jaunajiem pensionāriem netiks piešķirtas). Savukārt Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS) pensionāriem sacīja: tikai sarunā ar jums varam pateikt, kur ir tas slieksnis pensijām, kurām piemaksas var samazināt. Iespējams, ir pensijas, kurām piemaksu atņemšana nebūtu būtiska.

"Nevar ticēt cilvēkiem, kuri atnāk uz vienu minūti, apsveic un aiziet," ar rūgtumu sacīja Sofija Zujeva no Latgales pensionāru apvienības. Pensionāriem ir smaga sirds. To uzsvēra arī Antons Kivlenieks no Talsiem: "Notiek psiholoģisks karš pret pensionāriem, nostādot mūs pret mūsu bērniem. Aicina solidarizēties ar citiem? Ar kuriem – man jājautā. Ar bērniem, kuriem mēs palīdzam izdzīvot? Pensionāriem krīze nav pēdējos gadus, tā ir jau 20 gadu, visus, kurus pensionāri spiesti dzīvot ar niecīgu pensiju." 80% pensionāru dzīvo ar pensiju, kas nesasniedz 200 latu, daudzi ar 105, 120 vai 139 latu pensiju mēnesī. Ilga Dravniece no Ventspils rosina pensionāriem ļaut tikties ar starptautiskiem aizdevējiem un uzdot jautājumu: vai ar šādu pensiju viņi nodzīvotu vismaz nedēļu?

***

VECUMA PENSIJĀM

Valsts sociālā budžeta izdevumi vecuma pensijām

2008. gadā 818,9 miljoni latu

2009. gadā 926,8 miljoni latu

2010. gadā 1,09 miljardi latu

2011. gadā speciālā budžeta izdevumi paredzēti 1,43 miljardi latu

Šogad fiskālā bilance tiek plānota negatīva – 237,4 miljonu latu apmērā –, kas tiks segta no iepriekšējo gadu uzkrājuma

Avots: Labklājības ministrija