Valdība atbalstījusi Labklājības ministrijas izstrādāto koncepciju par sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtermiņa stabilitāti, un tas nozīmē, ka konceptuāli valdība vienojusies paaugstināt pensionēšanās vecumu līdz 65 gadiem.
Saskaņā ar koncepciju to plānots sākt 2016. gadā, taču izskanējuši viedokļi, ka jaunās izmaiņas varētu sākt ieviest jau agrāk. Tas būs atkarīgs no Saeimas lēmuma, kas pieņems galīgās izmaiņas pensiju likumā, kā arī valdības sociālajiem partneriem.
Latvijas Pensionāru federācija atbalsta nepieciešamību paaugstināt pensionēšanās vecumu, ja reformas ievieš saprātīgā veidā un ar pārejas periodu. Savukārt Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības eksperte sociālajos jautājumos Irina Homko norāda, ka arodbiedrības piekrīt pensionēšanās vecuma paaugstināšanai, bet strikts noteikums ir saglabāt priekšlaikus pensionēšanās iespējas vismaz krīzes periodā, citādi arodbiedrības rīkos referendumu.
Valdība nupat vienojusies pakāpeniski paaugstināt pensionēšanās vecumu no pašreizējiem 62 līdz 65 gadiem, sākot no 2016. līdz 2021. gadam, ik gadu to paaugstinot par sešiem mēnešiem. Koncepcijā bija ieteikti divi varianti: viens no tiem, kuram pievērsts vairāk uzmanības, ir darīt pakāpeniski, 2021. gadā sasniedzot 65 gadus gan vīriešiem, gan sievietēm (šo atbalsta valdība), bet otrs variants – paaugstināt pensionēšanās vecumu ik gadu par trim mēnešiem, līdz tas 65 gadus sasniegtu 2026. gadā. 90. gadu sākumā tapa pensiju reformas koncepcija, ko Saeima akceptēja 1995. gadā. Reforma paredzēja pensionēšanās vecuma palielinājumu gan vīriešiem, gan sievietēm, sākot no 1995. līdz 2015. gadam. Saskaņā ar vienu no variantiem 65 gadu pensionēšanās vecumam Latvijā bija jābūt jau no 2005. gada. Tomēr toreiz tika pieņemts lēmums pensionēšanās vecumu paaugstināt līdz 62 gadiem, un tikai 2008. gadā šī paaugstināšana beidzās.
Valdība vienojās arī par pensiju piemaksu segšanu no valsts pamatbudžeta. Tagad tās tiek segtas no sociālā budžeta. Savukārt par vecāku pabalsta izmaksas avota iespējamo pārstrukturizēšanu no sociālā budžeta uz pamatbudžetu vēl paredzētas diskusijas starp Finanšu un Labklājības ministriju. Valdības atbalstītā koncepcija paredz, sākot no 2016. gada palielināt minimālo apdrošināšanas stāžu no 10 līdz 15 gadiem, bet no 2012. gada 1. janvāra pārtraukt pensiju piemaksu piešķiršanu jaunajām pensijām.
Uz laiku paredzēts iesaldēt pensiju indeksāciju, kā arī sākot no 2012. gada atteikties no atvieglotajām pensijām (tas attiektos uz no jauna piešķirtajām pensijām) tiem cilvēkiem, kuri strādājuši kaitīgos darba apstākļos.
Saskaņā ar Labklājības ministrijas plāniem kopējais sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ietaupījums 2011. gadā būs 213,5 miljoni latu, 2012. gadā – 230,1, bet 2013. gadā – 261,9 miljoni latu.