Atšķirībā no plašajiem protestiem Francijā pēc tam, kad valdība paziņoja par apņemšanos turpmākajos astoņos gados palielināt pensionēšanās vecumu līdz 62 gadiem, Latvijā būtisku iebilžu pret šo ideju nav.
Arī Igaunijā, kur parlaments jau pieņēmis lēmumu to paaugstināt, protestu nebija. Savukārt Lietuvā, kas pieņēmusi lēmumu pensiju vecumu palielināt pat ātrāk nekā Igaunijā un Latvijā, iedzīvotāji protestēja, taču šie protesti vienlaikus bija pret valdības plāniem samazināt pensijas. Latvijas iedzīvotājus pie domas, ka pašreiz strādājošiem būs jāiet pensijā trīs gadus vēlāk, nekā to var izdarīt pašlaik, sāka radināt jau līdz ar krīzes sākumu. Brīdī, kad valdība 2009. gada vasarā pieņēma lēmumu samazināt pensijas, tika izteikta skaidra apņemšanās – nākotnes stabilitātei vajadzētu panākt, lai cilvēki strādā ilgāk.
Tomēr, ja viss noritētu saskaņā ar pensiju reformas plāniem, Latvijā pensionēšanās vecums jau būtu 65 gadi vai strauji tam tuvotos. Pensionēšanās vecuma paaugstināšana bijusi karstais diskusiju temats vairāk nekā desmit gadus. Sadarbībā ar Pasaules banku (PB) jau 1994. gadā tika veikti pirmie aprēķini, kādai vajadzētu būt pensiju sistēmai. PB aprēķinos par iespējamo Latvijas pensiju sistēmas modeli tika norādīts, ka Latviju, tāpat kā daudzas citas Eiropas valstis, sagaida demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās un pensionāru skaita pieaugums attiecībā pret strādājošajiem, kuri veic iemaksas sociālajā budžetā. 90. gadu sākumā tapa Pensiju reformas koncepcija, ko Saeima akceptēja 1995. gadā.
Pirmskrīzes laikā par pensionēšanās vecumu runāja mazāk, tomēr krīzes iespaidā tapusī koncepcija par sociālās apdrošināšanas sistēmu, ko apstiprinājusi valdība, skaidri pasaka, ka pensionēšanās vecums ir jāpaaugstina. Koncepcijā minēti divi varianti, kā to izdarīt, un nu ir tapuši konkrēti Labklājības ministrijas (LM) grozījumi Pensiju likumā. Tie paredz pensionēšanās vecumu paaugstināt līdz 65 gadiem gan vīriešiem, gan sievietēm un sākt paaugstināšanu no 2016. gada pakāpeniski par pusgadu, līdz 2021. gadā pensionēšanās vecums sasniegs 65 gadus. Otrs koncepcijā lasāmais variants paredzēja pensionēšanās vecumu paaugstināt pakāpeniski, sākot no 2016. gada, ik gadu to paaugstinot par trim mēnešiem un 65 gadus sasniedzot 2026. gadā.
Koncepcijas autori norāda: no ekonomiskā viedokļa pensionēšanās vecuma paaugstināšanas sākuma gads arī varētu būt 2014. gads, taču 2016. gads izvēlēts, gan lai nesamērīgi neaizskartu kādu no iedzīvotāju vecuma grupām, gan ņemot vērā prognozēto ekonomisko atveseļošanos un bezdarba samazināšanos, kā arī lai tiktu noteikts pietiekami garš pārejas periods. Sarunās ar aizdevējiem tika apspriesta arī pensionēšanās vecuma paaugstināšana, sākot no 2011. līdz 2012. gada.
Līdz ar vispārējā pensionēšanās vecuma paaugstināšanos attiecīgi pieaugs arī pensionēšanās vecums tiem cilvēkiem, kuriem ir tiesības pensionēties piecus gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma (piecu un vairāk bērnu vecākiem, bērna invalīda vecākiem, politiski represētiem cilvēkiem, Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem). Arī šiem cilvēkiem pensionēšanās vecums pakāpeniski pieaugs, sākot no 2016. gada, 2021. gadā sasniedzot 60 gadus.
Tāpat 2016. gadā plānots paaugstināt arī minimālo apdrošināšanas stāžu no 10 līdz 15 gadiem (tik gadiem vispār jābūt nostrādātiem, lai varētu pretendēt uz pensiju). LM uzsver, ka ilgstošāks darba stāžs nodrošina lielāku vecuma pensijas apmēru. Likumprojekts jāapstiprina valdībā un jāpieņem Saeimā. Pašlaik tiesības uz vecuma pensiju ir sievietēm un vīriešiem, kuri sasnieguši 62 gadu vecumu un kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 10 gadiem.