Labklājības ministrija: pensiju sistēma nebrūk

Pilnvērtīgas diskusijas vietā draud izvērsties mētāšanās ar viedokļiem, vai, kad un kā varētu samazināt pensijas. Labklājības ministre Ilona Jurševska (ZZS) ir uztraukta par banku ekspertu secinājumiem, kas plaši tiekot apspēlēti masu medijos, ka pensiju sistēma brūk, un domā, ka tā "ir apzināta un organizēta kampaņa".

Tomēr, ja no valdības vadītāja Valda Dombrovska (Vienotība) nāks prasība panākt konsolidāciju sociālajā budžetā, ministre neizslēdz sarunu par iespējamām izmaiņām attiecībā uz pensiju piemaksām, taču uzsver, ka tā noteikti nebūs Labklājības ministrijas (LM) iniciatīva.

Pēdējo nedēļu sabiedrības uzmanība attiecībā uz pensijām saasinājusies, īpaši pēc atsevišķu politiķu un banku ekspertu viedokļu publiskošanas – "pensionāri ir vienīgā sabiedrības daļa, kas nav cietusi no budžeta konsolidācijas pasākumiem". Atbildot uz šiem izteikumiem, labklājības ministre saka: retorika par nepieciešamību samazināt pensijas ir apzināta un organizēta kampaņa. "Būtiskāk ir runāt par to, kā veicināt nodokļu maksātāju skaita pieaugumu un mazināt algas aploksnēs," teica ministre. Diemžēl runā par lineāru pensiju nogriešanu. "Vai, samazinot pensijas, būs atrisinātas ekonomiskās problēmas valstī? Vai būs veicināta dzimstība un darbspējīgo iedzīvotāju atgriešanās Latvijā? Nē, tā būs budžeta lāpīšana, lielu iedzīvotāju daļu iedzenot nabadzībā," secina LM Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Jana Muižniece.

Satraucoši gan ir dati par nodokļu maksātāju un pensionāru skaitlisko attiecību. Pagājušā gada nogalē sociāli apdrošināto personu skaits samazinājies jau līdz 750 000 – pēc LM datiem, tie ir tikai 50% no iedzīvotājiem darbspējas vecumā. Ja bezdarbnieku skaits ir 164 000, tad kur ir pārējie iedzīvotāji? Daļa varētu būt ārzemēs, bet pārējie veido, iespējams, nelegālo nodarbinātību. "Pensiju sistēma radīta tā, ka cilvēki strādā un maksā nodokļus, neviens nerēķinājās, ka IKP samazināsies par 18%," spriež LM valsts sekretāra vietnieks Ingus Alliks. Viņš norāda arī uz politiski nepareiziem soļiem, kuri sociālā budžeta situāciju ir pasliktinājuši, pirmkārt, pensiju piemaksu izmaksa no sociālā budžeta.

Valdība ir apstiprinājusi koncepciju par sociālās apdrošināšanas ilgtermiņu, kur paredzēti dažādi pasākumi, lai samazinātu sociālā budžeta izdevumus, piemēram, par pensionēšanās vecuma palielināšanu valdības lēmums jau ir pieņemts. No nākamā gada vairs nebūs iespējas iet priekšlaikus pensijā, jaunajām pensijām nepiešķirs pensiju piemaksas, vairs nebūs pensiju ar atvieglotiem noteikumiem. Pensiju piemaksas, kas gadā prasa 140 miljonus latu, LM piedāvāja pārcelt uz pamatbudžeta izdevumiem, valdība to neatbalstīja, atceļot jautājumu uz 2014. gadu.

Latvijas Pensionāru federācija uzskata, ka pensiju piemaksas nedrīkst samazināt, jo tas ir pensionāru īpašums, un tādā gadījumā būs Satversmes tiesa. Federācijas vadītāja Aina Verze pauda savu viedokli, ka, iespējams, varētu runāt par pensiju piemaksu ierobežošanu lielajām – virs 600 latiem – pensijām. I. Jurševska nepasaka, kas ir lielas pensijas, bet liek manīt, ka tās ir atbilstošas vidējai algai valstī – ap 400 latu.

Ja uz pensiju piemaksām raugās kā konsolidācijas avotu, tad reālu ieguvumu var gūt tad, ja skar arī nelielas pensijas. Ja noņem piemaksas pensijām virs 1000 latiem, ieguvums gadā ir tikai 200 000 latu, ja pensijām virs 500 latiem – 1,5 miljoni, ja pensijām virs 200 latiem – 27,3 miljoni latu.

***

VIEDOKĻI

Ilona JURŠEVSKA, labklājības ministre:

– Sociālais budžets nav briesmās, bet tas ir situācijā, kurā jāveic korektīvas darbības; ja vēlaties to saukt par briesmām, varat tā darīt, bet mēs to tā neuzskatām. Ir nepieņemami, ka pašlaik plašsaziņas līdzekļos tiek izvērsta klaja un pazemojoša publiska kampaņa. Man nav bijis laika meklēt kampaņas organizētājus, bet es to varu definēt – tā patiešām ir izvērsta kampaņa, lai izdarītu spiedienu gan uz pensionāriem.

Valdis DOMBROVSKIS, premjerministrs:

– Bažām par esošās pensiju sistēmas sabrukumu nav pamata, turpinās iesāktais darbs pie pasākumiem sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspējai. Priekšlikumi par sociālā budžeta izmaiņām nekādi neattiecas uz 2011. gada budžeta grozījumiem, tas ir jautājums nākamajiem gadiem. Pensiju jautājums varētu būt aktuāls, plānojot nākamo gadu budžetus.