Rungainis: pensijas nevar turēt par "svētajām govīm"
Latvijas sabiedrībai ir jārēķinās ar demogrāfisko un ekonomisko realitāti, kurā pašreizējā pensiju nevar funkcionēt un pensijas nevar uzskatīt par "svētajām govīm", ceturtdien publicētā intervijā laikrakstam "Latvijas Avīze" (LA) atzinis ieguldījumu brokeru sabiedrības "Prudentia" partneris Ģirts Rungainis.
"Mums jārēķinās kā ar Latvijas demogrāfisko un ekonomisko realitāti, tā arī mums piemītošo vēlmju domāšanu, proti, ja kaut ko vēlamies, tad uzdodam to par īstenību. Mani dzīve spiedusi lūkoties reāli, un es redzu, ka pašreizējā pensiju sistēma tālāk tā nevar funkcionēt. Vismaz ilgu laiku ne," uzsvēra Rungainis.
Viņš skaidroja, ka pensiju sistēma nav ilgtspējīga, jo Latvijā ir demogrāfiskās problēmas un arī ekonomiskā struktūra nav pelnoša. "Tāpēc, ka ir pārāk maz bērnu, un tos nerada joprojām. Tāpēc, ka ekonomikas struktūra ir pārāk maz pelnoša, bet robežas – vaļā. Šobrīd ir 477 tūkstoši vecuma pensionāru, papildus klāt invalīdi – līdz 560 tūkstošiem. Pretim ir 750 tūkst. strādājošo, no kuriem apmēram 250 tūkst. – valsts sektorā. Tātad kāds pusmiljons strādā, nopelnot visu naudu šajā valstī. Daļu līdzekļu no tās samaksā valsts kalpotājiem, kuri dara vajadzīgu, kaut ne vienmēr efektīvu darbu. Vēl – jāizmaksā pensijas tiem, kam tās pienākas. Un tad vēl – pelnošajiem jāveic uzkrājuma maksājumi, lai viņiem pašiem vēlāk būtu pensijas. Un visbeidzot – viņiem jālaiž pasaulē un jāaudzina bērni, turklāt būtu apsveicami, ka vidējais bērnu skaits pieaugtu vismaz divas reizes. Uz šā fona, kad saku, ka tāda situācija nevar turpināties, ir nepieņemama "sarkanu līniju" vilkšana, jo, redz, pensionāri ir vienīgais augošais, apzinīgais un disciplinētais elektorāts," klāstīja banķieris.
"Viņu [pensionāru] paliks vairāk, viņi seko līdzi politikai, mūžam ejot uz otru pusi, pasliktinās veselība, cilvēki kļūst atkarīgāki no sabiedrības. Tāpēc pensionāri labprāt piedalās vēlēšanās, balso, bet politiķi to zina, ņem vērā un sadala elektorātu, velkot šīs sarkanās līnijas, pasakot, ka pensijas nesamazinās nekādā gadījumā," piebilda Rungainis.
Viņš norādīja uz pensiju sistēmas vājumu un pensionāru nepieciešamību solidarizēties ar sabiedrību. "Var būt jautājums – vai pensijas pieder vai nepieder to saņēmējiem? Līdzīgā situācijā Lietuvā konstitucionālā tiesa atzinusi, ka pensija nav īpašums. Tad to samazināšana ir iespējama. Latvijā tas bija apsolījums no valsts šo naudu maksāt – apsolījums, kas izriet no tā, ja būs ko maksāt. Līdz ar to ir skaidrs, ka pensijas nevar turēt par "svētām govīm"," teica Rungainis.
Rungainis jau iepriekš medijos kritiski izteicies par pensionāru nevēlēšanos solidarizēties un pieļaut pensiju samazināšanu. Par šiem izteikumiem banķieris vēlāk saņēma asu pensionāru, politiķu un sabiedrības nosodījumu.