Latvijas un Krievijas sociālā līguma izpilde valstij šogad no sociālā budžeta izmaksās nepilnus desmit miljonus latu. No šīs nedēļas Latvijas iedzīvotāji, kuri līdz valsts neatkarības atgūšanai strādājuši Krievijas teritorijā, var veikt pensijas pārrēķinu, jo tagad tiks ņemts vērā tā laika stāžs. Visvairāk no šā līguma iegūs Latvijas nepilsoņi – šo pensionāru skaits Latvijā lēšams ap 17 000 cilvēku.
Ilgais ceļš...
Darbs pie sociālās drošības līguma starp Krieviju un Latviju prasīja 16 gadus. Pērn Latvijas parlaments līgumu beidzot ratificēja, bet tas stājās spēkā tikai šā gada 19. janvārī, 30 dienas pēc tam, kad ar attiecīgajiem dokumentiem Krievijā bija apmainījušies abu valstu prezidenti.
Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretāra vietnieks Ingus Alliks stāsta, ka tradicionāli šādi līgumi tiek slēgti starp valstīm, kuru iedzīvotāji migrē no vienas uz otru darba nolūkā, – lai cilvēkiem nezustu sociālās garantijas, ja kādu laiku viņš strādājis vienā valstī, bet dzīvo citā. Konkrētais līgums attiecas uz cilvēkiem, kuri strādājuši Krievijā, bet tagad dzīvo Latvijā, vai otrādi. I. Alliks uzsver, ka tas neattiecas uz visu bijušās Padomju Savienības teritoriju, bet tieši uz Krievijas Federāciju. Piemēram, ar Ukrainu un Baltkrieviju Latvijai ir noslēgti atsevišķi līgumi, bet sociālo drošību ar ES valstīm regulē direktīva – tur līgums nav nepieciešams.
Ieguvēji nepilsoņi
Līdz šim Latvijas pilsoņiem jau ieskaitīja darba stāžu, kas nostrādāts Krievijā līdz 1991. gadam, savukārt Latvijas nepilsoņiem un Krievijas pilsoņiem līdz šim netika ieskaitīts darba stāžs, kas nostrādāts ārpus Latvijas.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) pensiju daļas vadītāja Baiba Felsberga skaidro, ka ir vairākas kategorijas, uz kurām attiecas šis līgums, arī Latvijas pilsoņi dzīvojuši gan te, gan Krievijā. Latvijas pilsoņi gan ir mazākā cilvēku kategorija, kuriem līgums atnes jaunas izmaiņas, – apmēram 300 cilvēku, kuri strādājuši Krievijā. Lielākā grupa ir jau pieminētie Latvijas nepilsoņi – viņi ir visieinteresētākā iedzīvotāju grupa un skaitliski lielākā, pēc VSAA aprēķiniem, 16 800 cilvēku.
"Viņi pašlaik visaktīvāk vēršas pie mums un vēlas pārrēķināt pensiju, jo par laiku līdz 1991. gadam viņiem darba stāžs nav ņemts vērā," skaidro B. Felsberga. Tomēr, ja šie cilvēki nevarēs pierādīt, ka ir strādājuši tieši Krievijas teritorijā, pensiju pārrēķināt nevarēs.
Trešā grupa ir Krievijas pilsoņi, kuri dzīvo Latvijā un kuriem ir tiesības saņemt pensiju no Krievijas. Sociālais līgums paredz iespēju arī viņiem pārskatīt pensiju saskaņā ar līgumu, tomēr divas pensijas gan saņemt nevarēs – viņiem būs jāizvēlas, pie kuras palikt.
Kas par ko maksās?
Šis jautājums satrauc latviski runājošos iedzīvotājus, jo "kāpēc mums maksāt pensiju tiem, kuri strādājuši Krievijā"? I. Alliks atgādina: tajā laikā, kad notika līguma izstrāde, Latvijas puse piekrita maksāt par tiem Krievijas pilsoņiem un nepilsoņiem par stāžu līdz 1991. gadam, jo cita alternatīva bija maksāt par visiem, kuri strādāja Latvijā, bet aizbrauca. Turklāt jāsaprot, ka par Krievijas pilsoņiem, ja viņi saņem Krievijas pensiju, to arī reāli maksā Krievijas puse. Taču tā ir tiesa: saskaņā ar Krievijas likumiem pensijā sievietes var doties 55 gadu vecumā, kamēr Latvijā 62 gados, bet par Krievijas piešķirto pensiju Latvija nemaksās. Sociālais līgums dod ieguvumu arī Latvijas pilsoņiem, kuri dzīvo Krievijā vai kuri tagad strādā Krievijā, bet vēlāk plāno atgriezties Latvijā.
Tātad pensiju izmaksā galvenais princips, ko paredz līgums, ir tas, kur cilvēks dzīvo pensijas pārrēķina pieprasīšanas brīdī. Ja nepilsonis dzīvo Latvijā un te pieprasa pārrēķinu par darba stāžu līdz 1991. gadam, tad maksā Latvija, bet, ja dzīvo Krievijā, – Krievijas puse.
Labklājības ministrijā precizē: līgums paredz, ka par darba un darbam pielīdzinātajiem periodiem, kas uzkrāti Latvijas vai Krievijas teritorijā līdz 1990. gada 31. decembrim, pensiju piešķirs tā puse, kurā ir cilvēka dzīves vieta pensijas pieprasīšanas brīdī. Savukārt par darba stāžu pēc 1991. gada 1. janvāra pensiju nodrošina tā puse, kuras teritorijā periods ir uzkrāts.