Miegs

Pilnvērtīgs naktsmiers tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem faktoriem garīgajai un fiziskajai labsajūtai, tomēr daudzi cilvēki sabojā savu atpūtu - bieži vien neapzināti. Pētījumi un ekspertu novērojumi liecina, ka noteiktas aktivitātes pirms gulētiešanas apgrūtina aizmigšanu, pasliktina miega kvalitāti un noved pie hroniska noguruma un aizkaitināmības, raksta “YourTango”.

Kakao daudziem asociējas ar mierīgu vakaru, segu un siltu krūzi rokās. Tomēr vecāku vidū joprojām klejo uzskats, ka kakao bērniem vakarā nevajadzētu dzert, jo tas “dod enerģiju”, uzbudina nervu sistēmu un traucē iemigt. Bet vai šīm bažām ir reāls pamats, vai tomēr tas ir mīts? Skaidro “Healthline.com”.

Laiks, kad mēs pamostamies, patiešām būtiski ietekmē visas mūsu dzīves jomas, sākot no garastāvokļa un produktivitātes līdz pat fiziskajai un garīgajai veselībai.

Svētku laiks daudziem tradicionāli saistās ar prieku un kopā būšanu, taču gada nogale var pastiprināt depresijas un trauksmes simptomus. Izmaiņas ikdienas ritmā, sociālo tīklu radītais salīdzināšanas spiediens un nostalģija rada emocionālu slogu, kas īpaši smagi skar cilvēkus ar trauksmi, depresiju, seniorus, jaunās māmiņas un cilvēkus ar hroniskām slimībām.

Vai labāk gulēt ar zeķēm vai basām kājām? Šķiet sīkums, bet patiesībā tas ietekmē miega kvalitāti, ķermeņa termoregulāciju un pat ādas veselību. Mīts, ka zeķes “karsē”, nav gluži patiess – dažiem tās tieši palīdz ātrāk iemigt, kamēr citiem traucē regulēt siltumu. Lai saprastu, kas der tieši tev, jāzina daži fizioloģiski mehānismi un var veikt arī vienkāršu paštestu, iesaka “Very Well Health”.

Pamosties pats, minūti pirms modinātāja - tā nav nejaušība, bet gan sakārtots bioloģiskais ritms. To var ietekmēt ikviens, taču lielākā daļa cilvēku dzīvo režīmā, kas hroniski izjauc miega signālus: neregulārs aizmigšanas laiks, spilgts ekrānu apgaismojums, stress un “dusmas uz modinātāju”. Lai atkal pamostos dabiski, nav jādzīvo perfekti - pietiek ar dažām konsekventām darbībām, kuras smadzenes atpazīst kā “laiks gulēt” un “laiks mosties”.

Neatkarīgi no tā, vai tā ir lidošana vai ierašanās eksāmenā bez biksēm, sapņi var iedvesmot vismežonīgākās fantāzijas, kādas vien var iedomāties. Bet neatkarīgi no tā, cik mežonīgi ir sapņi, iespējams, esat pamanījuši, ka ir dažas lietas, kas ar jums sapņos nekad nenotiek.

Ja jums ir grūti no rītiem sākt darbu un sapņojat par pasauli, kurā darbs sākas ne agrāk par pulksten 10.00, Oksfordas universitātes zinātniekiem ir labas ziņas - pētījums liecina, ka agrie rīti patiesībā kaitē veselībai un samazina produktivitāti, raksta “Mixnews”.

Ar vecumu saistītas miega izmaiņas var koriģēt ar vienkāršiem, bet efektīviem noteikumiem. Pēc ekspertu teiktā, miega arhitektūra mainās līdz ar vecumu: samazinās dziļā miega fāzes ilgums, kas atbild par organisma atjaunošanos un imunitāti, un tiek traucēta REM miega integritāte, kas ietekmē emocionālo stāvokli.

Kā logu aizkari ietekmē miegu – un kāpēc aizkari līdz grīdai var darīt vairāk ļauna nekā laba? Skaidro “Architecturaldigest.com” interjera un dzīvesstila eksperti.

"The Washington Post" un citi mediji publicējuši video, kurā redzams, ka Donalds Tramps Ovālajā kabinetā apspriedes laikā ar grūtībām notur vaļā acis, reizēm tās aizverot, un šķiet, pat piemiegot uz brīdi.

Miega kvalitāte ne vienmēr ir atkarīga no tā, cik stundas pavadām gultā. Daudz svarīgāks ir brīdis pirms aizmigšanas – kā sagatavojam ķermeni, prātu un apkārtējo vidi. Cilvēki, kuri aizmieg viegli un ātri, parasti dara līdzīgas lietas: viņiem ir īsa, atkārtojama, mierīga rituāla secība. To var ieviest jebkurš, un tas neprasa ilgu laiku - pietiek ar 10 koncentrētām minūtēm, raksta BBC.

Nav noslēpums, ka poza, kurā guļat, ir ļoti svarīgs faktors, kas ietekmē organisma atjaunošanās procesu naktsmiera laikā.

Jau sen ir zināms, ka gaismas izslēgšana naktī veicina mierīgu miegu, taču jauni pētījumi liecina, ka tam varētu būt vēl viens būtisks ieguvums - gulēšana pilnīgā tumsā var samazināt sirds un asinsvadu slimību risku, kas ir galvenais nāves cēlonis visā pasaulē, raksta “CNN”.

Mūsdienās mēs dzīvojam laikā, kad ekrāni ir visur - no telefona līdz viedpulkstenim. Taču mūsu ķermenis, atšķirībā no tehnoloģijām, nav radīts, lai būtu ieslēgts 24/7. Vakaros, kad saule noriet, cilvēka organisms bioloģiski gatavojas mieram: samazinās kortizola līmenis, palielinās miega hormona melatonīna izdale, palēninās sirdsdarbība un elpošana. Kā vakars bez ekrāna var palīdzēt atjaunoties acīm, miegam un pat hormoniem, raksta “Harvard Medical School”.

Tās mūs piecēla, bet aizmirsa pamodināt. Kāpēc mūsu smadzenes darbojas sliktāk nekā parasti tūlīt pēc miega? Un cik ilgs laiks nepieciešams, lai tās atgrieztos iepriekšējā stāvoklī?

Vai esat kādreiz pamodies ar sajūtu, ka esi vairāk noguris nekā vakarā? Iemesls ne vienmēr ir nepareiz spilvens vai matracis - bieži vainīgs ir audums, kas traucē ķermenim elpot un atjaunoties miega laikā. Kā izvēlēties labu, kvalitatīvu gultasveļu, iesaka “sleepfoundation.org”.

Mēdz būt naktis, kad ķermenis ir noguris, bet prāts vēl skraida pa dienas notikumiem, sarunām, rūpēm un to, kas gaidāms rīt. Tu apgulies, aizver acis – un domas sāk maratonu. Šķiet, esi gultā jau stundu, bet miegs kā neatnāk, tā neatnāk. Kā rīkoties? Iesaka eksperti no “sleepfoundation.org”.

Labs naktsmiers ir būtisks veselībai, tomēr daudzi to regulāri nesaņem pietiekami daudzumā. Jaunā pētījumā, nevis vienkārši klasificējot cilvēkus kā "labus" vai "sliktus" gulētājus, tika identificēti pieci atšķirīgi miega veidi, katrs no kuriem var būt saistīts ar atšķirīgiem garastāvokļa, veselības un smadzeņu aktivitātes modeļiem, apkopots žurnālā “PLOS Biology”.

Miegs ir viens no svarīgākajiem faktoriem veselībā un labsajūtā. Taču, kā rāda prakse, daudzi nenovērtē tā lomu.