māja

Nīcas novads bagāts skaistiem dārziem. Zinātāji lēš, ka tādu šajā pusē ir apmēram 50. Lai gan viens kaimiņš ņem ierosmi no otra, katrs dārzs ir mazliet citāds. Nīcenieki izbraukājuši arī citus skaistos Latvijas dārzus, bijuši pie poļu kolēģiem, kur skatīti viņu dārzi un iepirkti stādi.

Jaunatvērtais Oriflame Latvija EKO klientu centrs un birojs ir lielākais šāda tipa birojs Baltijas valstīs. Tas veidots atbilstoši mūsdienu EKO dizaina prasībām, pievēršot uzmanību ērtam iekšējās vides iekārtojumam un zaļo ideju popularizēšanai.

Valsts zemes dienests izveidojis informatīvo tālruni, pa kuru ikvienam interesentam tiks sniegta informācija par viņa īpašumā esošām būvēm un par dabā neesošu palīgēku dzēšanas procesu, ko dienests līdz šā gada 1.oktobrim piedāvā veikt bez maksas, informē Tieslietu ministrija

Kā pirms desmitiem gadu, tā arī tagad flīzes ir pats populārākais vannasistabas apdarē izmantotais materiāls. Veikalu plauktos flīžu sortiments ir milzīgs.

Krievu teātra aktieru Tatjanas Lukašenkovas un Borisa Ploskiha ģimene apmēram pirms 15 gadiem iegādājās četristabu dzīvokli Purvciemā.

Sabiedrisko attiecību aģentūras Repute valdes priekšsēdētāja Iveta Antonišķe 2000. gadu sākumā iegādājās apmēram hektāru lielu zemes gabalu Siguldā, kur kādreiz bija liels ābeļdārzs un veca māja. Šī vieta ļoti iepatikās, tāpēc tika nolemts – ģimenei jābūvē māja.

Rīgā nesen viesojās pazīstamais austriešu arhitekts un profesors Folkers Gīnke (Volker Giencke). Viņš aizrautīgi stāstīja ne tikai par topošo projektu – Liepājas daudzfunkcionālo centru Lielais dzintars, pasaules arhitektūras un dizaina tendencēm, bet arī par to, kā projektējis pats savu privātmāju.

Celt ģimenes māju klusā Jelgavas nomalē Signija un Kaspars Krūmiņi sāka pirms septiņiem gadiem. Nu tā ir pabeigta un priecē ne tikai saimniekus un viņu atvases Emīlu Māri (7) un Renāru Arni (4), bet arī viesus, atklājot tiem sakārtotu, krāsām bagātu un harmonijas caurstrāvotu vidi, kurā ir patīkami uzkavēties.

Horeogrāfe Indra Filipsone un aktieris Zigurds Neimanis jaunajās mājās kopā ar bērniem un mazbērniem šogad sagaidīs pirmos Ziemassvētkus, lai arī labiekārtošanas darbi vēl turpinās.

Ilgas Valteres un viņas dzīvesbiedra Edgara dzīvojamā māja, kur mitinās arī jaunākā meita Laura, esot kā saimnieces trešais bērns.

Kad medicīnas studente Evita Purviņa uzsāka studijas Rīgā, iegādāts dzīvoklis Āgenskalnā, lai būtu ērti savienot mācības ar praksi, taču vēlāk izrādījās, ka prakse notiek dažādās vietās.

Vietējie stāsta: «Kad maijā, kā to prasa katoliskās tradīcijas, pulcējamies kopā, lai dziedot godinātu Dievmāti, pie mums brauc ekskursanti pat ar Impro autobusiem.» Taču Viļakas novada Medņevas pagasta Lodumas ciemā vērts paviesoties arī tādēļ, lai iepazītos ar sirsnīgiem, darbīgiem cilvēkiem, priecātos par sakoptību visapkārt un kliedētu pieņēmumu, ka tur, tālajā Latvijas malā, vispār nekā nav.

Dāmu apavu modes salons Madam Bonbon, kas atrodas klusajā Rīgas centrā, nav vienkārša ekskluzīvu apavu iegādes vieta, bet tajā veidotais interjers vairāk atgādina mājīgu dzīvokli, kurā apavi izkārtoti uz galda, palodzes, guļamistabā, gultā un pat vannas istabā.

Pavisam nelielu ekoloģisku koka māju 32 kvadrātmetru platībā, kas pirms pāris gadiem uzbūvēta skaistā Dzirnezera krastā, par savējo sauc SIA Clear Consulting valdes locekle, starptautiski atzīta stiliste Jolanta Reihmane, kas tur mitinās ar saviem vilku šķirnes mīluļiem – Armani un Džordžio.

Kad zvērinātas advokātes Helēnas Purviņas un viņas vīra Aivja, nekustamo īpašumu pārvaldnieka, ģimene, kurā aug bērni Marta un Rafaels, pirms četriem gadiem bija jaunas mājvietas meklējumos, noteicošais bija lielāka platība un lai dzīvoklis būtu Rīgas centrā.

Pēc 23 Rīgā nodzīvotiem gadiem Ilze Inne atgriezās savā dzimtajā pusē – Siguldā. Dažādu apstākļu sakritības dēļ viņa ar dzīvesbiedru Ilmāru Inni pieņēma lēmumu celt savu māju. Nu tā ir pabeigta, un ģimene pamazām aprod gan ar savu jauno īpašumu, gan ar daudz mierīgāku dzīves ritmu, nekā tas bija galvaspilsētā.

«Jūgendstils lielā mērā bija pretreakcija uz 19. gadsimtā valdošo tendenci visu industrializēt, kad uzskatīja, ka gleznojumus, kokgriezumus var mehāniski ražot fabrikā. Jūgendstils atgriezās pie gadsimtos pārbaudītām vērtībām, kas saistās ar lietišķo mākslu, ar dažādām interjera sīklietām. Tās veidoja individuāli, atbilstošas katram cilvēkam, katrai mājai, pievēršot lielu uzmanību tam, lai katra detaļa, katrs elements būtu mākslinieciski veidots un amatnieku roku darināts,» uzsver Rīgas Jūgendstila centra direktore Dr. arch. Agrita Tipāne.

Krīzes kafijas galdiņš, mīklas rullis no stikla, latviešu naudas spilveni, Led Zeppelin trepes, dizainēts un ēdams dzintars – tie ir tikai daži no Latvijas dizaineru darbiem, kas izraisa apbrīnu un sajūsmu.

Iedzīvotāju skaita pieaugums uz mūsu planētas un derīgo izrakteņu krājumu izsīkšana liek arī mums mainīt paradumus un mājokļu apsildīšanai sākt izmantot atjaunojamos energoresursus – saules, vēja, zemes un ūdens enerģiju.

Kādā no Rīgas centra daudzstāvu dzīvojamiem namiem mīt ģimene, kas, liekot lietā izdomu un darbu, tipveida trīs istabu dzīvokli tā dēvētajā hruščovkā ir pārveidojusi par daudz ērtāku un mūsdienīgāku dzīves telpu.