Pavisam nelielu ekoloģisku koka māju 32 kvadrātmetru platībā, kas pirms pāris gadiem uzbūvēta skaistā Dzirnezera krastā, par savējo sauc SIA Clear Consulting valdes locekle, starptautiski atzīta stiliste Jolanta Reihmane, kas tur mitinās ar saviem vilku šķirnes mīluļiem – Armani un Džordžio.
«Šī māja nevar būt lielāka, tad tā zaudēs savu personību. Tā kā pati esmu stiliste un nodarbojos ar to, ka veidoju stilu citiem, tad laikam ir tā, ka es kā pelīte savelku uz savu aliņu to, kas patīk. Man vajag, lai no rīta varu paņemt kafijas krūzi, iziet uz terases un baudīt skatu uz ezeru, jo tas ir manas mājas sastāvdaļa,» saka viņa. Lai arī ap māju esošais zemes gabals aizņem 240 kvadrātmetrus, tā īpašniece izplānojusi, ka vietas pietiek arī nelielām saimniecības ēkām un viesu mājai, kur noparkoties trim mašīnām, zālienam un deju placim. «Man patīk lielas, skaistas mājas, esmu bijusi daudzviet pasaulē un dzīvojusi viesnīcās, taču svarīgi, lai māja elpo,» savas dzīvojamās vides priekšrocību novērtē Jolanta. Mājas celtniecības darbi notika strauji, Jolanta pati veica tehnisko rasējumu, lai elektroinstalācijas ierīkošana būtu racionāla un atbilstu viņas ikdienas prasībām.
«Man šeit jau pirms tam bija māja, taču 2004. gada 10. jūlijā, naktī uz sestdienu, manā acu priekš tā nodega. Nav žēl lietu, kas ar to aizgāja zudībā, taču tā glabāja atmiņas. Nodega arī astoņas priedes un seši bērzi.»
Taču Jolanta bija pārliecināta, ka viņai šeit reiz atkal būs māja, un tā arī notika – pēc trim gadiem tika uzcelta no jauna un pēc platības neatšķiras no nodegušās. «Koka māja ātri uzsilst, tā ir ekonomiska. Kad atgriežos mājās, izeju ar suņiem uz īsu brīdi laukā, un telpās jau ir silti,» stāsta Jolanta un uzskaita, ka ar pieciem maziem radiatoriem pietiek, lai nodrošinātu mājvietā siltumu. Kamēr noritēja mājas celtniecība, Jolanta iegādājās mēbeles – Sotkā, Jysk, ir lietas, kas uz šejieni atceļojušas no Zviedrijas.
«Māja vēl nebija gatava, bet celtnieki smaidīja, kad es pirmo vēlējos uzstādīt infrasarkano apgaismojumu, lai varētu redzēt, kur novietot auto, un atvedu izlietni.» Jolanta mantojumā no omītes ieguvusi vairākas mēbeles, kam ir 100 un vairāk gadu. Viena no tām ir krēsls, kas nesen atceļojis uz viņas mājām. Darināts 1895. gada rudenī. Jolanta to domā restaurēt, jo 115 gadu laikā tas pulēts neskaitāmas reizes. «Latviešu amatnieki mācēja strādāt,» savu vērtējumu pauž viņa, mudinot apsēsties ciemiņus un izbaudīt, cik tas ir ērts. «Vecmamma, kad bija piekususi, sēdēja uz tā un mazgāja kājas.»
Jolanta uzskata, ka mājās cilvēks nedrīkst atgriezties depresīvā noskaņojumā, tām nevajag būt kā glābējam. «Tāpēc cilvēkam ir vajadzīga atzinība no citiem vai tā jādod pašam sev. Mājas uztver enerģiju: ar kādu cilvēks tajās atgriežas, tādu tās dod pretī pēc atstarošanas principa. Otra lieta, kas palīdz veidot mājas sajūtu – cilvēkam jābūt mīlētam un jāmīl, un trešā lieta – nekad nesaspringt, lai varētu atbrīvot enerģiju tam, kam tā ir vajadzīga.»
UTILITĀRI. Dzīvojamā telpa apvienota ar virtuvi. «Esmu pie tā pieradusi, ka tās ir apvienotas. Ir jāizmanto katrs centimetrs telpā, bet utilitāri,» atzīst Jolanta. Tas liecina, ka mājvietā saglabājušies arī zviedru akcenti, jo vairāk nekā 10 gadus viņa nodzīvojusi Zviedrijā. «Ja ikdienā viss ir perfektā kārtībā, tad cilvēks pats nezina, kur viņš īsti atrodas. Man mājās nav nekārtība, bet tajā pašā laikā nekas nav noslēpts. Mājas sajūtu cilvēks var radīt pats, galvenais ir apgūt telpu.
MĀJA – PERSONĪBA Jolanta Reihmane uzskata, ka viņas māja nevar būt lielāka, tad tā zaudēs savu personību. «Man vajag, lai no rīta varu paņemt kafijas krūzi, iziet uz terases un baudīt skatu uz ezeru, jo tas ir manas mājas sastāvdaļa,» saka viņa
TERASE. Jolantai patīk uzņemt ciemiņus. Terasi parasti vasarā Jolantas viešņas izmanto aktuālām dāmu sarunām. «Ja sievietei ir māja, tad viņai jārēķinās, ka tā ir jāuztur kārtībā. Māja prasa darba ieguldījumu un investīcijas,» ir pārliecinājusies Jolanta. Viņa teic, ka ciemiņi var paši izvēlēties, ko darīt – braukt ar laivu, šūpoties šūpuļkrēslā vai cept šašliku
MĪĻVIETA. Šo stūrīti pie datora Jolanta dēvē par savu mīļvietu. Pie sienas virs datora ir pašas darināta glezna – amfora, bet uz palodzes sakārtotas burkas ar miltiem, makaroniem un citiem produktiem. «Kāpēc tas viss nevarētu būt pa rokai?» jautā namamāte
SILTI. Nelielajā, taču omulīgajā guļamistabā nav radiatora – tā netiek speciāli apsildīta. Jolanta skaidro, ka egle ir izdevīgs materiāls, jo telpa lieliski spēj saglabāt siltumu. «Ofisā noņēmu galdam augšējo daļu, nopirku lampu un ierīkoju vairākas kontaktligzdas, lai varētu šeit arī strādāt.» Mājas saimniece uzskata, ka televizoriem mājās ir jābūt diviem – guļamistabā un dzīvojamā istabā. «Tad, kad dodos projām no mājas, vienam no suņiem, kurš paliek mājās, tiek atstāts ieslēgts televizors dzīvojamā telpā informācijas ieguvei.
TUKŠUMS. Atgriežoties mājās, Jolantai patīk, ka ir ne vien ieslēgts televizors, bet arī apgaismojums. «Tad nav sajūta, ka māja ir tukša. Man patīk gaisma un skaņa, jo esmu augusi lielpilsētā.» Glāžu kolekcija nākusi no Zviedrijas. Mājās netrūkst arī zaļo augu. «Man ir zaļie pirkstiņi. Kur tos zemē iebāžu, tur kaut kas aug.
DEJU PLACIS. Jolanta mēdz rīkot savās mājās tematiskus pasākumus, uzaicināt draugus uz šašlika cepšanu un citām izklaidēm. Pagalmā iekārtota arī neliela deju grīda, kur Latvijā pazīstamais stepa meistars Māris Pūre dāmām mācījis dejot stepu
TAUREŅU MOTĪVS. Mazie četrstūrainie spoguļi pie drēbju skapja ir speciāli iegādāti Mirāžā. «Taureņus nopirku Jysk un pielīmēju tāpat kā ofisā un dzīvoklī Rīgā uz balkona. Taureņu motīvs man patīk, jo tiem raksturīgums vieglums. Šādā veidā smago skapi var padarīt vieglāku.» Jolanta teic, ka mājās iegādāts arī elektriskais kamīns, jo ik pa laikam rodas vēlēšanās sajust tā radīto siltumu un vērot uguns liesmu
BĒNIŅI. Turpat virtuves daļā blakus elektriskajai plītij un izlietnei novietotas kāpnes, kas ved uz bēniņiem. Tie kalpo kā noliktava un garderobe, bet tur var arī nakšņot. Mazākie ciemiņi bēniņu telpu atvēl savām rotaļām. «Manai mājai it kā raksturīgs weekend stils, bet te viss ir apdzīvots, te rit ikdienas dzīve, šī nav mana fazenda,» secina Jolanta
HARMONIZĒ. Jolantai svarīgi, lai pie izlietnes plauktos izkārtotās krēmu tūbiņas ir labi pārredzamas un paņemamas tad, kad nepieciešamas. Par saimnieces gaumes izjūtu liecina saskaņotās dvieļu krāsas – zaļā un oranžā. «Agrāk katru dienu mazgāju mājās grīdu, bet tad sapratu, ka tā vietā var izdarīt kādu labu darbu vai tikties ar cilvēkiem. Izvērtēju savus spēkus un enerģiju.
AR KOKA SĒTU. Jolanta uzlikusi ap māju jaunu sētu, tā sākotnēji bija augstāka, taču saimnieci neapmierināja, jo aizsedza burvīgo ainu ezera tuvumā. «Man ir vajadzīgs šis skats. 2000. gadā es nopirku šo zemes gabalu bez sētas, tad uzliku iepriekšējo sētu, bet pirms dieviem gadiem tapa tagadējā koka sēta.» Jolanta iestādījusi arī vīnogulājus, no kuriem šoruden ievākta pirmā raža
MĀJAS SIMBOLS. Vannas istabā blakus dušas kabīnei Jolanta novietojusi arī rotaslietu lādīti ar krellēm un pāris gliemežvākus, kas atceļojuši no dažādiem ceļojumiem. «Kādam šie gliemežvāki noteikti ir bijušas mājas. Manā izpratnē gliemežvāki ir mājas simbols, jo tiem ir uzkrāta pieredze.