Māja, kas nebija plānā

Ilgas Valteres un viņas dzīvesbiedra Edgara dzīvojamā māja, kur mitinās arī jaunākā meita Laura, esot kā saimnieces trešais bērns.

Lolots un mīlēts, kam atdotas pamatīgas pūles, nav žēloti līdzekļi un neskaitāmas darba stundas daudzu gadu garumā. Un tas ir bijis tā vērts,jo mājā ir laba aura un dabiski radies mājīgums.

«Man patīk sava māja, tajā ir manējais stils – klasika ar senatnīgām mēbelēm, tā ir pašu iekārtota,» stāsta Ilga Valtere. «Tagad mājas būvē citādi – celtniecību pabeidz un tikai tad sāk dzīvot, kad tā ir gatava. Mēs visu darījām pakāpeniski.» Divstāvīgās jaunbūves celtniecība astoņdesmitajos gados patiesībā sākās ar divu saimniecības ēku izbūvi, bet dzīvojamā māja tapa vēlāk. «Tas, ka šeit mums ir māja, – tā ir nejaušība. Mēs nebijām plānojuši sev to būvēt, pirms tam dzīvojām dzīvoklī.» Ilga stāsta, ka ilgus gadus mājas bijušas Rīgā, pašā centrā, Brīvības ielā, tāpēc bija pierasts pie pilsētas trokšņa un burzmas.

Edgars atminas, ka viņa mammai savulaik 1982. gadā tika piedāvāta zemes platība. «Viņai, it kā starp citu, teicu, lai jau piesakās. Pagāja apmēram pusgads, mamma man iedeva dokumentus un teica, lai es ceļot māju. Konsultējos ar draugiem un pazīstamiem cilvēkiem, ko tagad darīt – būvēt vai ne,» ideju par būvniecības sākumu atceras Edgars. Saimnieki apstiprina, ka personiskā māja – tas nozīmē nepārtrauktu un interesantu procesu, kas nekad nebeidzas: vienmēr kaut kas ir jāpārveido vai jāuzlabo. Ilga teic, ka viņai patīk šāds pasākums, tāpēc arī, māju iekārtojot, pati ir lielu ideju ģeneratore un to īstenotāja. Tagad tiekot apsvērta iecere, ka mājā atkal vajadzētu ierīkot pirti, kas kādreiz tajā jau bija. Ilga teic, ka mājai nepieciešamās lietas vienmēr bijušas prioritāte, pārējais palicis otrajā plānā, taču viņa to nekad nav nožēlojusi. «Ieejot veikalā, mājai nepērku uzreiz to, ko ieraugu. Apstaigāju vairākas tirdzniecības vietas, aplūkoju cenas un izlemju par piemērotāko pirkumu.»

«Galds no ozolkoka, tam pieskaņoti krēsli, kas nākuši no dažādiem komplektiem.

Vai nav skaisti?» jautā Ilga.

«Kad jāuzņem mazāks viesu skaits, tad viņus aicinu uz šo ēdamistabu.» Laika gaitā šī telpa nav piedzīvojusi lielas vizuālas pārmaiņas. Tajā novietots arī slavenajā VEF ražots radioaparāts.

NEPĀRTRAUKTS. Ilga un Edgars Valteri ir pārliecinājušies, ka personiskā māja – tas nozīmē nepārtrauktu un interesantu procesu, kas nekad nebeidzas, jo vienmēr kaut kas ir jāpārveido. Taču viņiem tas patīk.

Ilga neslēpj, ka daudzas mēbeles mājā iegādātas komisijas veikalos, arī kumode kopā ar trīs krēsliem un 19. gadsimta beigās darināts galds. Uz grīdām mājvietā uzklāts parkets. «Mums ieteica, lai to neizmantojam, bijām apsvēruši ideju par citu materiālu, bet palikām pie sākumā izvēlētā.»

Šeit man ir mīļākā vieta mājās.»

Galdiņu ar stikla virsmu darinājuši Raunas meistari. Tas parasti tiek izmantots, lai baudītu kafiju, saldumus un augļus. Ja jāuzņem lielāks skaits ciemiņu, tad šī telpa ir vispiemērotākā. «Servīze jau ir ilgi kalpojusi, taču man šķiet, ka tā te iederas,» prieku pauž namamāte. Kura māja gan būtu iedomājama bez sienas pulksteņa? Viesistabā blakus kamīnam tas klusināti atgādina par laika ritējumu uz priekšu.

Saimnieki iekārtojuši guļamistabu arī viesiem, izvēloties baltos un sarkanos toņus. Sienā pretī guļvietai iebūvēts skapis, blakus tam pie sienas vietu radis Rožu pulkstenis.

Ilga uzsver, ka virtuve iekārtota ēkas ziemeļu pusē, un tā arī esot jābūt. «Vīramāte teica, ka virtuvē ir vajadzīga plīts,» Ilga stāsta, ka šo ieteikumu ņēmusi vērā, un rāda uz plīti, kurai virsū uzlikta galda virsma, taču tā joprojām funkcionē un tiek izmantota maltītes gatavošanai. Virtuve esot maza, taču pēc lielākas nekārojas. «Tad, kad man vēl nebija savas mājas un par to nemaz nedomāju, draudzenei bija skaista māja un liela virtuve – 16 kvadrātmetri. Viņa man stāstīja, ka nogurst, dienā vairākas reizes staigājot no plīts pie galda. Tad es sapratu, ka man nekad nebūs liela virtuve.» Ilga atminas, ka pirms kāda laika parādījās moderna ideja –savienot virtuvi ar dzīvojamo telpu, taču viņai šāds variants nešķita pieņemams. Trijatā dzīvojot, tagadējā platība pilnībā apmierina. Virtuve šajā mājvietā pārdzīvojusi trīsreizējas pārmaiņas. Pirmā bijusi visskaistākā, jo ledusskapis bijis rūsas krāsā, kam pieskaņots pārējais interjers. Otra virtuve namamātei neesot patikusi. Tagadējā esot vienotā stilā, veidota pelēcīgos un sudraba toņos, pateicoties dāvanai – tējkannai un trauku mazgājamai mašīnai, kurai mazliet pietrūka vietas toreizējā iekārtojumā.

Darbistabu, kas iekārtota ēkas otrā stāvā, meita Laura izmanto mācībām. Ilga joko, ka šī telpa līdzinoties koridoram. Mēbeles ar zaļo pārklājumu saimniecei savulaik ļoti iepatikušās, tām pieskaņots arī paklājs. Padomju laikā iegādātā sekcija, kas ražota Valmieras mēbeļu kombinātā, kur izvietotas grāmatas, nedaudz pārveidota – līdzšinējās durvis tagad kalpo iebūvējamam skapim.

Ilgai patīk senatnīgas mēbeles. Spogulis no vienas paziņas bēniņiem atceļojis uz Valteru ģimenes māju un lieliski iederas klasiskajā interjerā ēdamistabā.

Plašajā viesistabā, ko mājas saimniece izrotājusi Ziemassvētku noskaņās, vērtīgākais interjera priekšmets viennozīmīgi ir melnais kamīns, kas tiek iekurts un piešķir šai telpai īpašu mājīgumu.

Katru gadu mājai rotājumi pirms svētkiem tiek veidoti atšķirīgi, pieskaņojot gaidāmajam gadam.