Māja ar dvēseli

© Arnis Smirnovs

Sabiedrisko attiecību aģentūras Repute valdes priekšsēdētāja Iveta Antonišķe 2000. gadu sākumā iegādājās apmēram hektāru lielu zemes gabalu Siguldā, kur kādreiz bija liels ābeļdārzs un veca māja. Šī vieta ļoti iepatikās, tāpēc tika nolemts – ģimenei jābūvē māja.

«Nekad nebiju domājusi, ka dzīvošu ārpus Rīgas. Tajā laikā pragmatiski nenovērtēju, ka vieta atrodas blakus centram, bet tajā pašā laikā it kā nedaudz nomaļus,» atzīst Iveta. Guļbūves ēka tika būvēta lēnām – apmēram piecus sešus gadus – un, kā izrādās, ir viena no pirmajām šāda tipa mājām Latvijā. «Visu laiku kaut kas šeit tiek pilnveidots un attīstīts, ir iekārtots dārzs. Apkārtne ir ļoti skaista, īpaši vasarā.» Pirmā tika uzcelta pirts, kur ģimene sākotnēji dzīvojusi. «Tā kā īsti latvieši, kuri vispirms būvēja pirti, paralēli lielo māju, uz kuru visa ģimene pēc tam pārcēlās. Šķita, ka būvniecības process nekad nebeigsies, un arī tagad tā vēl nav gatava,» smaida Iveta. Māja 220 kvadrātmetru platībā esot pietiekami plaša, lai tajā ērti varētu sadzīvot ģimene, kurā ir četri cilvēki.

Viņa teic, ka izvēle būvēt guļbūvi ir pilnībā attaisnojusies gan no ekoloģiskā, gan enerģētiskā viedokļa. «Protams, guļbūves ēkas ekspluatācija ir dārgāka, bet mikroklimats un aura tajā ir pavisam citāda, un miegs ir ļoti labs,» sarunā iesaistās Ivetas otra pusīte Guntars Šube, SIA Dimdiņi pārdošanas – mārketinga vadītājs. Vasarā, ja ārā ir ļoti karsts, šādā ēkā dzīvojot, var justies komfortabli, it īpaši tās pirmajā stāvā ir vēsi un patīkami. Ziemā līdz ar to arī ir vēsāks. Pērn ģimene ekonomiskā nolūkā nomainījusi apkures veidu, pārejot no gāzes uz malku. «Protams, varam kurināt gan ar malku, gan ar gāzi, taču cenšamies izmantot tikai malku,» stāsta Guntars.

Iveta teic, ka mājas interjera iekārtojums ir vienkāršs. «Mums jārēķinās arī ar to, ka mājās ir dzīvnieki.» Guntars piebilst, ka pašu dzīvojamā vide un dzīves ritms vairāk orientēts uz laukiem, tāpēc viss iekārtots dabiski, praktiski un arī robeža starp vidi mājas iekšpusē un ārpusē ir ļoti minimāla. Galvenais ir funkcionalitāte un lai pašiem būtu ērti. Iveta uzskata, ka mājā omulību rada cilvēki. «Ja mēs dodamies kādā ceļojumā, tad, atbraucot mājās, jūtam, ka tā ir zaudējusi savu smaržu un dvēseli, palikusi tukša. Un tad es ņemos pa māju, tīru un kopju, lai tajā dvēsele atgrieztos. Mājā obligāti jābūt vairākām lietām – mīlestībai, bērniem un dzīvniekiem.»

Mājas saimnieki Iveta un Guntars atzīst, ka pašu dzīvojamā vide un dzīves ritms vairāk orientēts uz laukiem, tāpēc viss iekārtots vienkārši un dabiski, lai paši justos labi.

NO ANTIKVARIĀTA. Ēkas pirmais stāvs veidots gandrīz kā viena liela telpa, kur atrodas arī virtuves zona un ēdamzāle. Lielākā daļa mēbeļu gatavotas pēc pasūtījuma, taču dažas iegādātas antikvariātā, arī šis galds. Krēsli nākuši mantojumā un arī restaurēti. «Man patīk senatnīgas lietas, tās nopirkt un atjaunot,» saka Iveta. Galds bija melnā krāsā, nobružājies, pirms ieguvis tagadējo veidolu.

PĒC IZJŪTĀM. Mājvietā izvēlēti nevis koši toņi, kas ātri apniktu, bet gaišie un brūnie toņi, kas lieliski harmonizē ar koku. «Interjers veidots pēc izjūtām, taču galvenokārt koks nosaka to, kādas krāsas tam var pieskaņot.» No diegiem veidotās bumbiņas, kas pārtapušas par gaismekļiem, ir vietējo Latvijas mākslinieku darbs un Ziemassvētku dāvanas no ļoti mīļas kolēģes.

Ēkas otrajā stāvā iekārtota telpa, kur var atpūsties vai lasīt grāmatas. Grīdas klājumam mājā izmantots pašmāju finieris. «Mums abiem ar Guntaru pieeja interjera lietām ir līdzīga. Guntaram ir lieliska telpas izjūta – viņš uzreiz redz, kā noskatītais interjera priekšmets izskatīsies konkrētajā vidē. Mēs parasti lietas pērkam, pamatojoties uz savām izjūtām – ieraugām un, ja patīk, nopērkam.» Iveta smaida, ka mājā ir savējais stils – tāds, kādā paši jūtas vislabāk. «Vislabāk sākotnēji iegādāties to, kas vajadzīgs, jo pēc tam neatliek laika.

NO STIKLA. Guntars sākotnēji vēlējies šīs izlietnes vietā novietot lielu māla bļodu, taču tādu nav varējis atrast. «Ieraudzīju šādu izlietni no stikla, jo klasisko keramiku nevēlējos. Tikai pie tās nav gluži praktiski darboties, jo tā ir nedaudz par augstu,» stāsta Guntars.

ATJAUNOTA. Šajā istabā, kurā pa visu sienu veidots logs, paveras brīnišķīgs skats uz mājas pagalmu. Atjaunotā grīdas lampa, kas darināta 30.–40. gados, nākusi no antikvariāta. Istabā pie rakstāmgalda strādājot, var apsēsties krēslā, kas darināts no bifeļa ādas. Paklājs atceļojis no Indijas.

BIBLIOTĒKA. Otrajā stāvā priekštelpā iekārtota bibliotēka, taču tajā nav izliktas visas grāmatas. Tām paredzēts atvēlēt plauktu blakus telpā, kas patlaban tiek gatavots. «Grāmatas un dzīvnieki – tās ir lietas, kas mūs interesē.» Iveta atklāj, ka vienlaikus mēdz lasīt piecas dažādas grāmatas un to viņa dara it visur, kur vien tas ir iespējams. Tās tiek izvēlētas pēc konkrētā brīža noskaņojuma.

KLONA GRĪDA. Mājvietas iekārtojumā daudzviet, protams, izmantots koks. «Tajā laikā, kad koka māja tika būvēta, tās būvēšanas stils un arī zināšanas krietni atšķīrās no tā, kā tam jābūt realitātē un kā tas ir tagad.» Viena no niansēm – griestiem vajadzēja būt augstākiem. «Taču no koka izmantojuma mūsdienās noteikti nevajadzētu atteikties,» uzskata saimnieki. Virtuves zona apvienota ar ēdamzāli, jo tolaik tas bijis aktuāli. Interjeru mājvietā palīdzējusi iekārtot dizainere Elīna Dobele. Viņa ieteikusi interesantu risinājumu grīdai – izmantot klonu, kas gan neesot īpaši praktisks risinājums. Iveta teic, ka tagad, būvējot māju, virtuves zona tomēr būtu nodalīta atsevišķi. «Virtuvei vajadzētu būt lielai telpai, un tās vidū jābūt galdam, kur visi ietur maltīti,» savu vīziju atklāj Iveta.

PIRTS MĀJA. Tā pērnvasar ir kapitāli pārbūvēta, jo Iveta un Guntars pret pirts lietām izturas ar pietāti. Ir izglītojušies šajā jomā, zināšanas par pirts rituāliem papildinot pie dažādiem pirtniekiem. Sestdienās parasti tiek rīkota pirts diena. «Ēkā ielikām lielu logu, kas rada plašuma sajūtu, un lai pa to ieplūst gaisma. Uzreiz telpa sāka arī elpot.» Lai pirts mājā nebūtu tikai koks un tas pārlieku nenomāktu, tā papildināta ar gaišām sienām, lai telpa kļūst dzīvespriecīgāka. Pirts mājā galds, kas tapis pēc pasūtījuma, veidots uz riteņiem, tāpēc ir pārvietojams, kur tas nepieciešams. Blakus tam novietota plīts, uz kuras gatavotajiem ēdieniem ir pavisam cita garša. Ivetas pirts mājā smeļas radošas idejas, tāpēc tā kalpo arī citiem mērķiem.

Pirts mājā novietotais ozolkoka galds tapis 18. gadsimtā. Arī tas atjaunots un mainījis savu izskatu.

NO LATVĀŅIEM. Izrādās, ka latvāņi spēj radīt ne tikai kaitīgu ietekmi, bet no tiem var pagatavot neticami skaistas lampas, kas pilda ne vien dekoratīvu, bet arī praktisku funkciju. Tās nopērkamas tepat Latvijā, un divas no tām iegādājušies šīs mājvietas saimnieki.

DZĪVNIEKU SAIME. Tā ir kupla – vācu aitu suņi Arčibalds un Rica (melnā garspalvainā vilku šķirnes kucīte ir liels retums). Bildē nav redzami burmas kaķi Grieta un Jūlijs Cēzars. Arčibalds ir populāra televīzijas zvaigzne, jo labprāt bildējas reklāmas klipos. «Grieta peles mums ir atstājusi visur – zābakā, uz spilvena...