Horeogrāfe Indra Filipsone un aktieris Zigurds Neimanis jaunajās mājās kopā ar bērniem un mazbērniem šogad sagaidīs pirmos Ziemassvētkus, lai arī labiekārtošanas darbi vēl turpinās.
«Mēs dzīvojam Rīgas centrā, bet šeit mums bija dārzs un maza mājiņa. To pat nevarēja nosaukt par mājiņu, vispirms bija vagoniņš, taču tas nebija jauns, pēc tam tapa dārza mājiņa. Te dzīvojām vasarā, vairāk gan vīrs, jo viņš ir liels dārznieks,» stāsta Indra Filipsone.
Vispirms uzcelta lapene, tad radās ideja, ka dārza mājiņai nepieciešams uzbūvēt vēl vienu istabu. Meistari ieteica, ka labāk nojaukt veco un celt no jauna. Indra uzsver, ka visas idejas pieder vīram. «Es šeit tikai atpūšos,» smaida viņa. «Tad, kad jauca nost veco būdu, mums iedeva treileri, un man tik ļoti tas patika. Kam to māju vajag? Taču tagad es uz Rīgu aizskrienu tikai uz kādu stundu.»
Ģimene atceras, ka sākotnēji dārzs aizņēmis tikai 0,6 hektārus, bet vēlāk nopirkta zeme, uz kuras bijusi veikala izgāztuve. «Ko tikai vīrs nav izdarījis! Te bija avenāji, kazenāji, visa zeme bija pilna ar drazām.» Zigurds no zemes izcēlis pat matraci ar visām atsperēm. Tur bijusi izrakta bedre, sabērti atkritumi, un pēc tam nolīdzināts.
Šai mājai dizaineri nav radījuši speciālu projektu. «Visu zīmējis un domājis vīrs,» dzīvesbiedra prasmes slavē Indra. «Vēlējos, lai šeit ir silti, gaiši un latviski. Lai es teiktu, ka te viss ir tā, kā biju iecerējis, tad man būtu jāmelo. Tad man būtu jāstāv klāt un jārāda meistariem, ko darīt,» uzsver Zigurds. Mājas celtniecības laikā lielākā daļa būvdarbu veikti, saimniekam saskaņojot tos telefoniski, jo tolaik bijis darbos noslogots. «Ja es būtu bijis brīvs un atradies visu laiku šeit, tad droši vien daudz kas izskatītos citādi.»
Indra stāsta, ka, iekārtojot mājokli, nav izvēlēts vienots stils, jo tam esot vajadzīgi līdzekļi. «Svarīgākais – jādzīvo ar tām lietām, kas ir mīļas un ar laiku krājas, lai nav tā, ka, ienākot mājā, ir sajūta, ka tur ir kā veikalā, nevis mājā,» stāsta Indra un rāda uz drēbju pakaramo. «Kādreiz bija kolhozs 9.maijs, kura priekšsēdētājs Gunārs Saltais to novēlēja man, kad klubu likvidēja. Tas man ceļo līdzi – vispirms atradās tērpu noliktavā, tad beidzot atvedu uz šejieni.» Būvējot māju, ņemts vērā, ka vajadzīga viena liela telpa, lai mazbērniem ir kur izskrieties un ka to nedrīkst iekārtot tā, lai viņiem nepārtraukti būtu jāaizrāda, ka kaut kur nedrīkst kāpt vai ko aiztikt.
Tuvākā nākotnē paredzēts pilnībā izbūvēt pusotru stāvu un trepes, kur mazbērniem iekārtos guļamistabu. Plānots, ka vasarā tai jābūt kārtībā, jo bērni tad dzīvos pie vecvecākiem. Istabai nekas neesot vajadzīgs – tikai liels matracis, uz kā gulēt, taču varot izmantot arī piepūšamos matračus un guļammaisus. Tiks iekārtota arī bibliotēka – plaukti, kur novietot grāmatas, jo pagaidām tās glabājas kastēs.
Virtuvei mēbeles pasūtītas speciāli. Indra noskatījusi glītus saliekamus koka aizslietņus, kādu no tiem nākotnē plāno iegādāties, ko varētu reizēm izmantot, kad mājā paredzētas viesības. «Pašlaik vēl negribas, lai virtuves zona būtu nodalīta, jo visiem patīk sēdēt pie galda.» Indra stāsta, ka virtuves krēsli ir ļoti ērti, taču veci, tāpēc vajadzīga restaurācija. Taču namamāte atradusi ātru pagaidu risinājumu – no auduma tapuši jauni pārklāji, neko nešujot. Viņai patīk gatavot ēst, tāpēc virtuve ir mīļākā vieta, un novērtētas arī plašās koptelpas pozitīvās īpašības. «Darbgalds virtuvē nav pabeigts, daudz kas vēl top,» Indra uzskaita to, kas vēl darāms. Istabā, kas apvienota ar virtuvi, pierunājusi vīru novietot vecos dīvānus. «Tiem var atrast pārklājus, bet, kad atbrauc ciemiņi, var arī gulēt,» praktiskumu novērtē namamāte. Zigurds teic, ka problēmas radušās, kad Indrai ģimene uzdāvinājusi lielizmēra televizoru, un tad nācies prātot, kur to novietot.
Grīdas klājumam mājvietā izvēlēts koks, taču Indra apgalvo, ka sevišķi praktisks tas nav, taču vasarā plikām kājām esot patīkami staigāt pa šādu virsmu. Tepiķi domāti, lai, ienākot mājā, nebūtu jānovelk apavi. Slapjā laikā, ejot no tepiķa uz tepiķi, apavi ātri nožūstot. Viesistabā uz vienas no sienām uzklāts dekoratīva apmetuma maisījums – to veido biezā kārtā, lai siena izskatītos, it kā būtu nobružāta. «Noskatīju kādā interjerā un izpētīju, kā to var izdarīt,» stāsta Zigurds un neslēpj, ka sākotnēji neesot domājis, ka tas būšot dārgs prieks.