Kad medicīnas studente Evita Purviņa uzsāka studijas Rīgā, iegādāts dzīvoklis Āgenskalnā, lai būtu ērti savienot mācības ar praksi, taču vēlāk izrādījās, ka prakse notiek dažādās vietās.
«No sākuma domāju, ka dzīvošu kopmītnēs, bet uz tām bija liela rinda, un sapratu arī to, ka savā dzīvoklī būs foršāk,» stāsta Evita.
Kad ar vecāku atbalstu iegādāja vienistabas dzīvokli Āgenskalnā, Evita tur nodzīvoja trīs gadus. «Man gribējās lielāku dzīvokli, kur ir divas istabas. Iepriekšējā dzīvesvietā bija par šauru, tāpēc, ka darbojos arī skaistumkopšanas jomā un pie manis uz mājām nāk klienti. Tur viss notika vienā telpā – darbs, mācības un atpūta.»
Pagājušā gada vasarā dažu nedēļu laikā tika atrasta jaunā mājvieta. «Toreiz gatavojos doties ceļojumā, tāpēc visu vajadzēja ātri paveikt. Kad te ienācu, bija viena liela telpa ar ķieģeļu sienām un podu vidū. Bija jādomā, kā to iekārtot. Tā ir labāk – kad viss jāsāk no nulles, nekā ienākt gatavā izremontētā dzīvoklī, kuru iekārtojis kāds cits pēc savas gaumes.» Brāļasieva Helēna uzņēmās dizaineres pienākumus, kas viņai ļoti labi padodas. Ja tas nebūtu iespējams, tad tās lomā iejustos Evita. Remontdarbi turpinājās divus mēnešus. Dzīvokļa īpašniece atceras, ka pašai un tuviniekiem finālā bija apnikusi lielā epopeja ar dzīvokļa iekārtojumu, mēbeļu iegādi un neērtības ar mantu pārvešanu, kad šķita – nekad to vairs nedarīs. «Tagad ir plašāk, un šeit es jūtos kā mājās varbūt tāpēc, ka dzīvoklī nav tikai viena telpa, bet ir arī atpūtas zona,» jūsmo Evita.
Āgenskalna dzīvokļa interjeram raksturīgie brūnie toņi saglabāti tikai mazajā istabā, kas atvēlēta mācībām un darbam. «Vēlējos siltākas krāsas. Brāļasieva man piedāvāja interjeru veidot sarkanos un baltos toņos, bet es neuzdrīkstējos izmantot košo krāsu. Internetā skatījos, kā interjers veidots citur, un atradu vecrozā un baltās krāsas sajaukumu. Grūtākais bija sameklēt tapetes vecrozā tonī, atradām līdzīgu, tās pasūtījām veikalā Ripo, tāpat kā koridorī un otrā istabā, tikai pasūtījums kavējās.»
Evita atceras, ka vienu mēnesi diendienā ik vakaru apmeklēti veikali, veidoti fotouzņēmumi, tad mājās tie pētīti un apsvērts, kādas idejas vislabāk īstenot. Evita spriež, ka dzīvoklī veidots jauktais stils, apvienojot baroka un eklektikas elementus. «Citi, kad atnāk ciemos, saka, ka te ir īsts meiteņu dzīvoklis, un brīnās, cik viss ir balts un ka tikai kaut ko nenosmērē. Speciāli netiku domājusi tieši par baltas krāsas izmantošanu, bet mana ikdiena saistīta ar balto krāsu, uzvelkot mediķa halātu. Taču tas nav apzināti.» Evita uzskata, ka viss nepieciešamais dzīvoklim ir sarūpēts. «Ja vēlētos iegādāties kaut ko jaunu, tad dzīvoklis būtu vajadzīgs lielāks. Tad arī būtu vairāk prasību, gribētos atsevišķu guļamistabu,» sapņo Evita.
Evita Purviņa atzīst, ka savā dzīvoklī atšķirībā no iepriekšējā jūtas kā mājās. «Tā ir labāk – kad viss jāsāk no nulles, nekā ienākt gatavā izremontētā dzīvoklī, kuru iekārtojis kāds cits pēc savas gaumes,» uzskata viņa.
UZMANĪGI. «Vēlējos kādu laiku dzīvot šādā meitenīgā stilā, kamēr tas ir iespējams – nav ģimenes un bērnu. Tad, kad atnāk ciemiņi, brāļa bērni, tad baltais dīvāns ir jāpārklāj un jāuzmanās, lai netiktu nosmērēts. Meklējot interjeram aksesuārus baltos toņos, sākotnēji šķita, ka problēmu nebūs, taču tā nebija. Kumode no Alan Deko sākotnēji bija brūna, vecā krāsa tika noņemta, nokrāsota balta, un tad ar zelta krāsu radīts vecināšanas efekts.» Baltajai lampai no Mēbeļu nama piešūts bārkstainais rotājums.
AR STIKLU. Virtuvei iegādāta jauna iekārta, pieskaņojot baltajam interjeram. «Ja virtuve tiktu atdalīta no viesistabas, tad tā būtu ļoti maza, jo dzīvokļa platība nav liela – 35 kvadrātmetri. Ikdienā man nav daudz laika gatavot ēst, lai gan patīk.» Virtuvē sākotnēji bija ideja uzklāt uz sienas flīzes, kuras viegli kopt, taču tās neiederētos kopējā interjerā, tāpēc tika izvēlētas tapetes un rasts praktisks risinājums – virs tām uzklāts stikls. Neiztrūkstoša bija bāra letes un krēslu iegāde.
Sākotnēji viesistabai, kas apvienota ar virtuvi, bija paredzēts atvēlēt mazāku platību, bet vēlāk siena tika pavirzīta apmēram par 60 centimetriem uz priekšu, jo Evita sapratusi, ka rezultātā šī istaba, kur jāuzņem arī ciemiņi, būtu mazāka, bet darbistaba lielāka.
Koridorī novietotais drēbju pakaramais no Alan Deko nopūsts ar krāsu balts, jo sākotnēji bija metāla krāsā. «Staigājot pa veikaliem, sabijos, ka grūti būs atrast baltus aksesuārus, taču brāļasieva mierināja, lai es neuztraucos, ka noskatīto pirkumu var pārkrāsot vai pārveidot atbilstoši vajadzībām. Man pašai būtu grūti bijis visas idejas salikt kopā, izdomāt, kur kas atradīsies, un pareizi visu nomērīt.
NO VECĀ. Dīvāns atvests no iepriekšējā dzīvokļa. «Negribēju dīvānu, sekciju un galdu novietot viesistabā, jo vēlējos, lai tur viss būtu jauns, bet mazajā istabā varēja nolikt vecās mēbeles.» Evita teic, ka viņai svarīgi, lai dzīvoklī būtu kārtība. «Man patīk gaiši toņi. Nav jau tā, ka viss tik ļoti sasmērējas. Visu cenšos nolikt vietā, to laikam esmu iemācījusies no mammas. Arī tad, kad atnāk ciemiņi, visu patīk sakārtot.
VECINĀŠANA. Grīda sākotnēji bija baltā krāsā, bet pēc tam tika beicēta, lai radītu vecināšanas efektu. Viesistabā un virtuves zonā atstāta balta ķieģeļu siena. «Tika apsvērta ideja, vai koridorī nevajag baltu ķieģeļu sienu, taču tad nonācām pie secinājuma, ka būtu par daudz.» Aizkarus pēc parauga, saskaņojot ar kopējo interjeru, darinājusi šuvēja. Evita stāsta, ka vēlējusies nopirkt arī baltu televizoru, taču tobrīd nav bijis atbilstoša izmēra, jo to vēlējusies lielu.
Ilgas bijušas diskusijas par vannasistabas iekārtojumu. Tur pretēji viesistabai un virtuvei pielietojumu radusi sarkanā krāsa un šaha elementi. Izlietne novietota uz vecas Zinger šujmašīnas kājām. Helēna teic, ka viņai patīk neliela senatnīguma noskaņa. «Iepriekšējā dzīvoklī vannasistabā bija sarkana krāsa, vēlējos to saglabāt arī šeit.