Kafija daudziem ir neatņemama rīta sastāvdaļa – tā palīdz pamosties, dod enerģiju un var uzlabot modrību. Taču nozīme ir ne tikai pašai kafijai, bet arī tam, kā tā tiek pagatavota un ko mēs tai pievienojam, tāpēc dietologi iesaka vairākus vienkāršus paņēmienus, kas ļauj ikdienas kafijas krūzi padarīt uzturvērtības ziņā labvēlīgāku, raksta “Health.com”.
Uz jautājumu, vai rīta kafija tiešām ir kaitīga sirdij, jauns Amerikas Sirds asociācijas (AHA) kardiologu un zinātnieku ziņojums sniedz pārsteidzoši pārliecinošu atbildi. Vienlaikus ārsti brīdina par produktiem, kas patiesībā rada daudz lielāku risku sirds veselībai.
Divi cilvēki izdzer vienādu kafiju, bet viens pēc desmit minūtēm jūtas mundrs, kamēr otrs vakarā pēc trim tasēm joprojām mierīgi aizmieg. Izrādās, atšķirība nav tikai “pieradumā pie kafijas”.
Cik kafijas tasīšu dienā ir par daudz? Jaunā pētījumā zinātnieki pievērsuši uzmanību skaitlim, kas kafijas cienītājiem varētu nepatikt. Pētnieki atklājuši, ka ļoti liels kafijas patēriņš varētu būt saistīts ar zemāku kaulu minerālblīvumu, kamēr mērena kafijas dzeršana būtisku negatīvu saistību neuzrādīja, raksta “Harvard Health”.
Daudzi dienu sāk ar tasi kafijas, lai ātrāk pamostos, taču izrādās – šis iecienītais dzēriens var sniegt arī vēl kādu ieguvumu. Pēc ekspertu teiktā, kafijā esošais kofeīns spēj īslaicīgi paātrināt vielmaiņu un palīdzēt organismam efektīvāk izmantot taukus kā enerģijas avotu.
Tomēr tas nenozīmē, ka kafija viena pati palīdzēs atbrīvoties no liekajiem kilogramiem, raksta “Verywell Health”.
Mūsdienās kafija ir vairāk nekā tikai dzēriens: tas ir pārbaudīts un uzticams veids, kā sākt dienu, tikt galā ar termiņiem un atpūsties starp uzdevumiem. Daudzi cilvēki to dzer gandrīz automātiski, pat neaizdomājoties, kur beidzas ieradums un sākas atkarība. Kā kofeīns ietekmē veselību, cik tases dienā ir drošas un vai ir vērts atteikties no kafijas?
Regulāra kafijas lietošana var būt saistīta ar nelielu krūts vēža attīstības riska samazināšanos, īpaši sievietēm pēcmenopauzes periodā. Pētījumu rezultāti publicēti žurnālā “Health Science Reports”.
Izvēle starp šķirnēm ir atkarīga no tā, kādu efektu sagaidāt no kafijas tases un jūsu ķermeņa īpašajām vajadzībām. Dažās kafejnīcās barista varētu jautāt: "Vai vēlaties Robusta vai Arabica pupiņas?" Ja joprojām neesat pārliecināts par atšķirībām starp kafiju, kas pagatavota no dažādām šķirnēm, un kura no tām ir labākā, ir pienācis laiks to noskaidrot, vēsta “Bunte”.
Brīži, kad enerģija pēkšņi “izdziest”, ir pazīstami gandrīz visiem, īpaši pēcpusdienā vai pēc garas, saspringtas darba dienas. Pirmais impulss bieži ir kafija, taču ne vienmēr tā ir labākā vai vienīgā izvēle - kofeīns var palīdzēt īslaicīgi, bet ne vienmēr risina pašu noguruma iemeslu.
Vai vēlaties novecot lēnāk? Sāciet savu dienu ar šo spēcīgo dzērienu. Bagāts ar antioksidantiem, šis dzēriens palīdzēs dabiski cīnīties ar novecošanos.
ASV Apvienoto štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētājs paziņoja, ka ASV karavīri aptuveni sešu nedēļu laikā, kad pret Irānu tika īstenota operācija "Epic Fury", patērēja gandrīz 3,6 miljonus litru kafijas un 2 miljonus enerģijas dzērienu, vēsta “Stars and Stripes”.
Tikai šķipsniņa kakao rīta kafijas krūzītē var sniegt vairāk ieguvumu, nekā jūs domājat. Pēc portāla “abczdrowie.pl” ziņām, tas ne tikai uzlabos jūsu dzēriena garšu, bet arī pozitīvi ietekmēs koncentrēšanās spējas, garastāvokli, enerģijas līmeni un pat sirds veselību un vielmaiņu.
Bezkofeīna kafija kļūst aizvien populārāka, jo ļauj baudīt kafijas garšu bez kofeīna stimulējošās ietekmes uz nervu sistēmu. Tā ir iecienīta gan tiem, kas vēlas izvairīties no miega traucējumiem, gan cilvēkiem ar sirds un asinsvadu problēmām. Tomēr daudzi jautā - vai šo dzērienu var lietot bez ierobežojuma? Atbildi sniedz “Healthline”.
Kafijas iedarbība nav saistīta tikai ar kofeīnu. Tā satur arī citu vielu - teobromīnu, kam ir pretēja iedarbība. Abas vielas ir atrodamas gan veselu pupiņu, gan šķīstošās kafijas sastāvā, taču dažādās proporcijās.
Zinātnieki ir paskaidrojuši, kā dzert kafiju, ja ir paaugstināts asinsspiediens. Plaša pētījumu analīze, kurā piedalījās vairāk nekā 315 000 cilvēku, ir parādījusi, ka kafijas lietošana nav saistīta ar paaugstinātu hipertensijas attīstības risku. Par to ziņoja "The Conversation".
Kafija ir viens no pasaulē iecienītākajiem dzērieniem, un katru dienu tiek izdzerti vairāk nekā divi miljardi tasīšu. Tomēr tās ietekme uz sirdi joprojām ir karstu diskusiju objekts. Tagad arvien jauni pētījumi atspēko izplatītus mītus un liecina, ka galvenais ir šī dzēriena pagatavošanas metode un dzeršanas laiks, raksta “postimees.ee”.
Kafijas ieguvumi veselībai tiek slavēti jau gadiem ilgi, taču jauns pētījums liecina, ka tās ietekme uz veselību ir atkarīga ne tikai no izdzertā daudzuma, bet arī no diennakts laika, raksta “Prevention”.
Daudziem kafija ir rīta glābiņš – viens malks, un galva kļūst skaidrāka. Taču ir cilvēki, kuri pēc kafijas jūtas… vēl miegaināki. Nevis uzmundrināti, bet smagnēji, apātiski vai pat gatavi snaudai. Tā nav iedoma un noteikti nav “organisms pieradis” - tam ir ļoti konkrēti iemesli, skaidro “Very Well Health”.
Kafija lielākajai daļai cilvēku ir kā mazs “ieslēgšanas slēdzis” no rīta, bet reizēm šķiet - efekts ir pazudis. Dzer to pašu, tikpat stipru, tikpat daudz… bet enerģijas sajūtas nav. Vai tiešām organisms pierod tik ļoti, ka kofeīns vairs nestrādā? Skaidro “The Guardian”.
Ar vecumu saistītas miega izmaiņas var koriģēt ar vienkāršiem, bet efektīviem noteikumiem. Pēc ekspertu teiktā, miega arhitektūra mainās līdz ar vecumu: samazinās dziļā miega fāzes ilgums, kas atbild par organisma atjaunošanos un imunitāti, un tiek traucēta REM miega integritāte, kas ietekmē emocionālo stāvokli.