Divi cilvēki izdzer vienādu kafiju, bet viens pēc desmit minūtēm jūtas mundrs, kamēr otrs vakarā pēc trim tasēm joprojām mierīgi aizmieg. Izrādās, atšķirība nav tikai “pieradumā pie kafijas”.
Ir cilvēki, kuri no rīta izdzer vienu espresso un jau pēc brīža jūt, ka acis atveras plašāk un galva sāk strādāt ātrāk, kamēr citi var izdzert kafiju pēc vakariņām un pēc tam bez lielām problēmām doties gulēt. Kāpēc? Skaidro “Very Well Health”.
Dažkārt pat vienas ģimenes locekļi uz kafiju reaģē pilnīgi atšķirīgi, un tam ir vairāki iemesli — viens no tiem ir mūsu gēnos.
Kafija patiesībā “nedod” enerģiju
Lai saprastu, kāpēc kafija iedarbojas, vispirms jāzina, ko kofeīns dara smadzenēs.
Dienas laikā smadzenēs pakāpeniski uzkrājas viela adenozīns - tā palīdz organismam sajust nogurumu un vakarā sagatavoties miegam.
Kofeīns darbojas kā adenozīna receptoru bloķētājs. Vienkāršoti sakot — tas uz laiku traucē smadzenēm uztvert noguruma signālu, tāpēc pēc kafijas mēs nejūtamies tā, it kā būtu pēkšņi saražojuši vairāk enerģijas, drīzāk smadzenes uz laiku mazāk izjūt to nogurumu, kas jau ir sakrājies.
Tieši tāpēc kafija nevar pilnvērtīgi aizstāt miegu - kofeīns ir stimulants, kas palielina modrību, bet neaizstāj miegu.
Viena cilvēka organisms kofeīnu “iztīra” ātrāk nekā cita
Te sākas interesantākā daļa - kofeīns galvenokārt tiek sadalīts aknās, un ļoti būtiska loma šajā procesā ir fermentam CYP1A2. Pētījumi liecina, ka šī fermenta aktivitāte starp cilvēkiem var būt ļoti atšķirīga, un daļu atšķirību ietekmē ģenētika.
Tāpēc divi cilvēki var izdzert vienādu kafijas daudzumu, bet viņu organismā kofeīns var saglabāties atšķirīgu laiku.
Vidēji kofeīna pusperiods ir apmēram 4-6 stundas — tas nozīmē, ka pēc šī laika organismā joprojām var būt aptuveni puse uzņemtā kofeīna. Dažiem cilvēkiem kofeīns tiek izvadīts ātrāk, citiem ievērojami lēnāk.
Tātad cilvēks, kurš saka: “Es varu izdzert kafiju desmitos vakarā un gulēt kā zīdainis,” patiešām var būt mazāk jutīgs pret kofeīnu vai arī viņa organisms to apstrādā ātrāk.
Vēl viens “vaininieks” — smadzenes
Pat ja diviem cilvēkiem kofeīns organismā saglabājas līdzīgi ilgi, tā ietekme var būt atšķirīga.
Svarīga loma ir ADORA2A gēnam, kas saistīts ar adenozīna A2A receptoriem smadzenēs. Pētījumos ir atrastas ģenētiskas variācijas, kas var ietekmēt to, cik jutīgs cilvēks ir pret kofeīna ietekmi, tostarp tā spēju traucēt miegu.
Tas nozīmē, ka jautājums nav tikai par to, cik ātri organisms sadala kofeīnu; svarīgi ir arī tas, cik spēcīgi smadzenes uz kofeīnu reaģē.
Tāpēc rodas ļoti vienkāršs skaidrojums šķietami dīvainajai situācijai: viens cilvēks pēc kafijas jūtas nervozs un mundrs, bet otrs gandrīz neko nejūt.
“Es pie kafijas esmu pieradis”
Ja cilvēks kafiju dzer katru dienu, organisms pie kofeīna iedarbības var pielāgoties, tāpēc cilvēkam, kurš kafiju dzer regulāri, viena tasīte var vairs nedot tādu pašu “sitienu” kā cilvēkam, kurš kafiju dzer reti, taču tas nenozīmē, ka kofeīns uz organismu vairs neiedarbojas.
Cilvēks var ātri aizmigt un subjektīvi domāt, ka kafija viņu neietekmē, taču tas vēl nenozīmē, ka kofeīns nav ietekmējis miegu, tāpēc vakara kafija var būt mānīga.
Kādā eksperimentā pētnieki cilvēkiem deva 400 mg kofeīna — aptuveni vairāku kafijas tasīšu ekvivalentu — pat sešas stundas pirms gulētiešanas.
Rezultāts: arī kofeīns, kas uzņemts sešas stundas pirms miega, būtiski ietekmēja miegu. Tas ir svarīgi, jo cilvēks var nodomāt: “Es izdzēru kafiju četros pēcpusdienā un desmitos mierīgi aizmigu, tātad tā mani neietekmē.”
Taču aizmigšana un labs miegs nav gluži viens un tas pats!
Jaunāks 2026. gada “Mendelian randomisation” pētījums par kofeīna lietošanu, metabolismu un miegu norāda, ka saistība starp kofeīnu un miegu ir sarežģītāka, nekā vienkāršā formula “ātri sadala kofeīnu = labi guļ”. Pētnieki neatrada skaidru cēloņsakarību starp kofeīna metabolismu un bezmiegu vai kopējo miega ilgumu, lai gan kofeīns bija saistīts ar dienas modrību.
Tātad — kuram ir taisnība?
Gan tam, kurš saka, ka viena kafijas krūzīte dod enerģiju, gan tam, kurš apgalvo, ka kafija viņu vispār neietekmē.
Atšķirību veido vairāku lietu kombinācija:
ģenētika + kofeīna vielmaiņas ātrums + smadzeņu jutība + pieradums + izdzertais daudzums + dienas laiks.
Tāpēc arī nav viena universāla brīža, pēc kura kafiju “nedrīkst” dzert, taču ir viena lieta, ko vērts atcerēties: tas, ka pēc vakara kafijas vari aizmigt, vēl nenozīmē, ka kofeīns nav ietekmējis tavu miegu.
