Bezkofeīna kafija, protams, nesniedz tādu pašu mundruma efektu kā parastā kafija, taču jauns pētījums liecina, ka arī tai var būt interesanta ietekme uz smadzenēm – zinātnieki atklājuši, ka cilvēkiem, kuri dzer bezkofeīna kafiju, uzlabojās rezultāti atmiņas testos, raksta “Science Alert”.
Pētījums publicēts žurnālā “Nature Communications”, un tā rezultāti liecina, ka kafijas ietekmi uz organismu nevar izskaidrot tikai ar kofeīnu. Iespējams, nozīmīga loma ir arī kafijā esošajiem augu savienojumiem un zarnu mikroorganismiem.
Pētnieki pārbaudīja, kas notiek ar zarnu mikrobiomu
Pētījumā piedalījās 31 cilvēks, kurš ikdienā regulāri dzēra kafiju - aptuveni trīs līdz piecas tasītes dienā.
Vispirms dalībniekiem divas nedēļas bija jāatsakās no ierastās kafijas. Pēc tam puse dalībnieku dzēra bezkofeīna kafiju, bet pārējie - parasto kafiju ar kofeīnu. Dalībnieki nezināja, kuru dzērienu viņi saņem.
Pētnieki atklāja, ka atgriešanās pie kafijas lietošanas izraisīja būtiskas izmaiņas dalībnieku zarnu mikrobiomā - un tas notika neatkarīgi no tā, vai kafija saturēja kofeīnu.
Tas zinātniekiem lika pievērst uzmanību tā sauktajai zarnu un smadzeņu saiknei.
Kafijas ietekme var būt saistīta ar zarnu baktērijām
Īrijas Korkas Universitātes neirozinātnieks Džons Kraiens, kurš vadīja pētījumu, skaidro, ka kafija ir daudz vairāk nekā tikai kofeīna avots.
Kafijā ir daudz augu izcelsmes savienojumu, tostarp polifenoli, un pētnieki pieļauj, ka tie var ietekmēt zarnu mikroorganismus, kas savukārt var ietekmēt arī smadzeņu darbību.
Pēc atgriešanās pie kafijas dalībnieki ziņoja arī par zemāku subjektīvi uztverta stresa, depresijas un impulsivitātes līmeni. Šādas izmaiņas tika novērotas arī tiem, kuri dzēra bezkofeīna kafiju.
Tomēr kofeīnam bija arī savas priekšrocības.
“Parastā” kafija palīdz koncentrēties
Tikai dalībniekiem, kuri dzēra kafiju ar kofeīnu, tika novērota saistība ar mazāku trauksmi un psiholoģisko spriedzi, kā arī labāku uzmanību un modrību.
Tas atbilst arī iepriekšējiem pētījumiem, kas liecina, ka kofeīns var tieši ietekmēt kognitīvās funkcijas un noskaņojumu.
Taču visvairāk pētniekus pārsteidza rezultāti atmiņas testos.
Bezkofeīna kafijas dzērāji labāk atcerējās informāciju
Dalībniekiem bija jāiegaumē vārdi un dažādu vietu atrašanās vietas.
Cilvēki, kuri dzēra bezkofeīna kafiju, pēc kafijas atgriešanas uzturā būtiski uzlaboja rezultātus divos atmiņas testos. Viņi labāk izpildīja vairākus uzdevumus ar vārdu iegaumēšanu un pieļāva mazāk kļūdu uzdevumā, kurā bija jāatceras objektu atrašanās vietas.
Savukārt grupā, kas dzēra parasto kafiju ar kofeīnu, līdzīgs būtisks uzlabojums netika konstatēts.
Pētnieki pagaidām nevar droši pateikt, kāpēc radās šāda atšķirība. Viena no hipotēzēm ir tā, ka kafijā esošie polifenoli ietekmē zarnu mikroorganismus, kas savukārt izraisa organismā virkni izmaiņu, kas var ietekmēt arī kognitīvās funkcijas.
Tātad - bezkofeīna kafija nav tikai „kafija bez efekta”
Pētījums ir neliels, un tā rezultāti vēl jāapstiprina plašākos pētījumos, tomēr tas papildina arvien vairāk pierādījumu, ka kafijas ietekme uz organismu nav saistīta tikai ar kofeīnu.
Iespējams, arī bezkofeīna kafijas sastāvā esošajiem savienojumiem ir nozīme smadzeņu un zarnu darbībā!
Tas nozīmē, ka cilvēkiem, kuri kofeīna dēļ nevar vai nevēlas dzert parasto kafiju, bezkofeīna variants, iespējams, nav tikai kompromiss garšas dēļ - tas var sniegt arī daļu no kafijas potenciālajiem ieguvumiem. Tomēr pagaidām nav pamata apgalvot, ka bezkofeīna kafija uzlabo atmiņu visiem cilvēkiem, jo pētījums bija neliels un pētnieki paši norāda uz nepieciešamību veikt papildu pētījumus.
