Naukšēnu vidusskolas direktoru Valdi Zariņu pērn pēc mācībiestādes reorganizācijas atlaida no darba. Pēc tiesas domām – nelikumīgi. Pusgadu viņš pavadīja piespiedu dīkstāvē, bet 8. aprīlī tika atjaunots amatā.
Valdībai izglītība nekad nav bijusi prioritāte, - šorīt medijiem pauda Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētājs Jānis Krastiņš. Tāpat viņš vaļsirdīgi atzina, ka skolotāji šobrīd nezina kāda precīzi būs viņu alga pēc 1. septembra.
Tautas kustības "Par labu Latviju!" padomes priekšsēdētājs, uzņēmējs Guntis Belēvičs rosina ieviest maksas izglītību jau no 7.-8.klases, pretī iedzīvotājiem nodrošinot nodokļu atvieglojumus.
Kaut arī Latvijā ir tradicionāli augsts izglītībā iesaistīto skolēnu un studentu īpatsvars, pēdējo piecu gadu laikā šis rādītājs samazinās, informē Centrālās statistikas pārvaldes Kultūras, izglītības, zinātnes un veselības statistikas daļas pārstāve Anita Švarckopfa.
Šodien notiekošajā Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) konferencē Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietniece Kristīne Vāgnere nākamajā mācību gadā skolu direktoriem krasas pārmaiņas nesolīja.
Jautājums par sešgadīgo bērnu izglītošanu pēdējā gada laikā viļāts kā karsts kartupelis: te valsts ar budžeta grozījumiem atņēma mērķdotāciju piecgadīgo, sešgadīgo bērnu apmācībai un atcēla arī šīs izglītības obligātumu, te pēc pāris mēnešiem atkal atgriezās pie vecās kārtības un sagrabināja arī naudiņu viņu apmācībai, tad izglītības ministre Tatjana Koķe it kā nejauši pasvieda ideju par to, ka bērni skolas gaitas varētu sākt nevis 7, bet jau 6 gadu vecumā.
Latvijas augstskolas asi kritizē Pasaules bankas (PB) ieteikumu uz pusi samazināt budžeta vietu skaitu augstskolās un pārtraukt valsts galvoto kredītu izsniegšanu, norādot, ka tas ne tikai lielai daļai Latvijas iedzīvotāju liegs iespēju iegūt augstāko izglītību, bet var novest universitātes līdz bankrotam.
"Pērn skolā samazināta slodze, alga sarukusi uz pusi, un privātprakse ir veids, kā nopelnīt papildus," skaidro mājturības un ritmikas skolotāja Jolanta Straume no Valmieras. Lai arī turpmāk ārpus pamatdarba skolā pēcpusdienā pasniegtu dejošanu bērnudārzā, J. Straume pērn atjaunojusi privātprakses sertifikātu.
Rīgas skolu tīkla optimizācija paredz šajā rudenī slēgt vai reorganizēt piecas skolas. Galvenais kritērijs, lemjot par skolu slēgšanu, ir audzēkņu skaits tajās. Rīgas komercģimnāzijas (RKĢ) pārstāvji ir neizpratnē, jo mācību iestādi plānots likvidēt, neraugoties uz to, ka audzēkņu skaits ir apmēram divas reizes lielāks, nekā nepieciešams.
Kultūras ministrijas (KM) paspārnē izstrādātā reforma mākslas un mūzikas skolām paredz izveidot divu līmeņu mācību programmas – mūzikā pilnu programmu apgūs talantīgākie bērni, bet mākslā – tie, kas dzīvos bagātākajos novados un pilsētās.
Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) tapušais projekts pasākumu plānam reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010.-2012. gadam paredz kvalitātes prasību celšanu studiju programmām un akadēmiskajam personālam, finansējuma piešķiršanas principu maiņu, augstākās izglītības internacionalizāciju un virkni citu uzdevumu.
Valdība otrdien atbalstīja Zemkopības ministrijas izstrādāto plānu skolu apgādei ar augļiem un dārzeņiem līdz 2013. gadam. Ierobežotā finansējuma dēļ tas tomēr nenotiks visu mācību gadu, bet trīs ziemas mēnešus gadā.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nenodrošina, ka valsts piešķirtie budžeta līdzekļi sportam pilnā apjomā sasniedz piešķiršanas mērķi un tiek efektīvi izlietoti, revīzijā konstatējusi Valsts kontrole (VK).
Rīgas Āgenskalna sākumskolā skaidro, ka biometrijas ierīci, kas ļautu skolā iekļūt pēc pirkstu nospiedumiem, neieviesīs, kamēr nesaņems pilnīgu audzēkņu vecāku apstiprinājumu. Taču, pat ja vecāki piekritīs, to var nepieļaut Datu valsts inspekcija (DVI).
Latvijā augstākās izglītības iestāžu ir par daudz un to skaits ir jāsamazina, šodien, iepazīstoties ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārskatu par Latvijas augstāko izglītību 2009.gadā, secināja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti.
Finansējums 2010.gada janvāra pedagogu algām visām pašvaldībām pārskaitīts savlaicīgi - pagājušajā nedēļā, turklāt visas pašvaldības arī informētas par finansējuma apjomu līdz 2010.gada 31.augustam, kas ļauj izglītības iestādēm plānot finansējuma sadalījumu un apmēru, kā arī par to informēt pedagogus.
Daudzi Rīgas pedagogi otrdien jutās nepatīkami pārsteigti, ka līdz šim regulāri maksātās algas pēkšņi kontā nebija. Kad arī vakarrīt no naudas vēl nebija ne miņas, sākās minējumi, kuros tika pieļauts pat tas, ka Valsts kasē nav naudas.
Izglītības un zinātnes ministrija Ministru prezidenta V.Dombrovska uzdevumā 14.janvārī plkst.10.00 tiekas ar Latvijas Nacionālā Skolotāju savienību (LNSS), lai beidzot uzsāktu dialogu par nepieciešamajām izmaiņām izglītības procesos un pārrunātu LNSS iniciēto jautājumu par nepieciešamību ieklausīties skolotāju paustajos viedokļos.