Jautājums par sešgadīgo bērnu izglītošanu pēdējā gada laikā viļāts kā karsts kartupelis: te valsts ar budžeta grozījumiem atņēma mērķdotāciju piecgadīgo, sešgadīgo bērnu apmācībai un atcēla arī šīs izglītības obligātumu, te pēc pāris mēnešiem atkal atgriezās pie vecās kārtības un sagrabināja arī naudiņu viņu apmācībai, tad izglītības ministre Tatjana Koķe it kā nejauši pasvieda ideju par to, ka bērni skolas gaitas varētu sākt nevis 7, bet jau 6 gadu vecumā.
Nevis izvēles kārtā, kā pašlaik, bet obligāti, pievelkot argumentus, ka 18, 19 gados beigt skolu esot pārāk vēlu, Eiropā lielākoties skolu sāk 6 gados, jāpielāgo tikai metodika un vide, turklāt "bērni tagad ir daudz gudrāki nekā pirms 20 gadiem" u.tml. (T. Koķe, NRA 05.01.2009.) Argumentu bāze līdz šodienai nav daudz paplašinājusies, ko var arī saprast, jo grūti tos pievilkt pie problēmām, kas attiecas uz ko citu. Proti, refoma sākta no nepareizā gala: nevis vispirms konstatēta problēma vispārējās izglītības sistēmā, kvalitātē, rezultātā un tad sākts to šķetināt, bet vispirms izvirzīts uzdevums – ietaupīt, un tad meklēts, kā tā labad pārveidot sistēmu.
Finansiāli aspektu reformas virzītāji nevēlas izcelt, jo neizklausītos ētiski, ka lielāki krīzes smaguma iznesēji šajā valstī ir pensionāri, kam nogrieza pensijas, un bērni, kam atņēma naudu interešu izglītībai, pirmsskolas sagatavošanai, pagarinātajām grupām, māmiņu algām, piedzimšanas un ģimenes valsts pabalstiem. Tomēr noslēpt naudas faktoru arī nevar. Ar versiju par sešgadīgo skolā iešanu T. Koķe nāca klajā tieši tad, kad parādījās naudas problēmas, un atzina, ka tādējādi "mēs noņemtu slogu no piecgadīgo, sešgadīgo apmācības". Arī ministres preses sekretāre Agnese Korbe nenoliedz, ka "ilgtermiņā būs finansiāls ietaupījums, jo cilvēks par gadu agrāk beigs skolu un iekļausies darba tirgū". Saeimas deputāti savukārt konstatēja, ka valdībā šī iecere atbalstīta pēc Finanšu ministrijas iniciatīvas, lai rastu finansējumu piecgadīgo, sešgadīgo bērnu sagatavošanai. Interesanti, ka 5–6 gadus veco apmācībai finansējums atjaunots nevis kā normāla, pastāvīga sadaļa vienam no valsts pamatmērķiem, bet kā Sociālās drošības tīkla stratēģijas projektam līdz 2011. gadam (30,1 miljons latu).
Ne mazas summas tiek tērētas un paredzētas ar šo pāreju saistītajai "mācību satura pārskatīšanai" – 288 000 latu, mācību līdzekļu izstrādei un izdošanai – 2,99 miljoni latu, pedagogu tālākizglītībai – 181 000 latu. Neba nu pa tukšo kūpinās šo naudu, lai tikai vērtētu reformas ieviešanas iespējas un izvērtētu mācību saturu līdz 6. klasei, kā to Saeimas komisijā deputātiem centās iegalvot IZM ierēdņi. Daudzu vecāku un deputātu satraukumu bija radījis ieraksts IZM mājaslapā: "Lai uzsāktu gatavošanos plānotajai pārejai uz skolas gaitu uzsākšanu no 6 gadu vecuma, Valsts izglītības un satura centrs sācis apjomīgu darbu trijos virzienos: tiek gatavotas valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijas, kas noteiks to, kā organizējams pedagoģiskais process pirmsskolā; tiek pārskatīta 1. klases izglītības programma; tiek pārskatīts mācību saturs līdz 6. klasei." Vecāki gan IZM (http://izm.izm.gov.lv/nozarespolitika/izglitiba/visparejaizglitiba/aktualitates/skolano-6-gadiem/4135.html), gan deputātiem rakstījuši neskaitāmas iebilžu vēstules, pedagogi argumentējuši, kādēļ nevajadzētu jaukt esošo sistēmu, kas nav slikta, bet tikai pilnveidojama, noticējuši, ka notiek tikai izpēte, bet re – "plānota pāreja", aizsteidzoties priekšā pētījumiem vai secinājumiem darba grupā, kurā, kā atzina tās pārstāve no nevalstiskā sektora, sabiedrisko organizāciju speciālistu argumenti netiekot ņemti vērā. IZM ierēdņi deputātiem taisnojās, ka mājaslapā saglabāta veca informācija, un drīz vien vārdus "plānota pāreja" nomainīja "plānota satura pilnveide". Tajā pašā laikā IZM politiskās vadības līmenī turpina atzīt: pāreja būs, bet ne šogad.
Nav tik vienkārši, kā to intervijā Neatkarīgajai pērn novembrī pasniedza ministre: "Ja bērns būs gatavs, ja jūs gribēsiet, jūs viņu sūtīsiet skolā, ja ne – nesūtīsiet, lai kādi lēmumi tiktu pieņemti." Kā rāda provizoriska Rīgas vecāku aptauja, 70% bērnus vestu uz skolu, neatkarīgi no viņu gatavības, ja ieviestu izmaiņas par bērnu skolas gaitu sākšanu 6 gados, tikai 10–15% patiešām vērtētu bērna gatavību. Te darbojas arī virkne citu faktoru, kas ietekmē šāda bērnam šķietami nevēlama lēmuma pieņemšanu: konkurences sabiedrība, iespējas tikt noteiktā skolā, kolektīvā, pāriet uz skolu kopā ar jau pazīstamajiem bērnudārza biedriem, mācīšanās kopā ar vienāda vecuma bērniem, kā arī tipiski latviskā pakļāvība. Turklāt pašlaik plānots, ka "tie bērni, kuriem nākamajā gadā būs 7 gadi, tiks mācīti atšķirīgi no tiem, kas mācības sāks 6 gadu vecumā, pakāpeniski nodrošinot bērnu saplūšanu, orientējoši – 5. klasē". Nez vai praksē tas tā būs iespējams – izveidot atsevišķas sešgadnieku un septiņgadnieku klases, jo īpaši nelielākās skolās, un, visticamāk, viss notiks pēc vecās labās "gan jau kaut kā" metodes. Savukārt, ja tika atļauts šo 1. klasi iziet arī bērnudārzā un uz skolu doties jau uz 2. klasi, veidosies haoss, vecāki nebūs pārliecināti, vai šī 2. klase jau nebūs nokomplektēta, kā bērns iekļausies jaunajā kolektīvā, pedagogi, vecāki bažīsies par bērnudārza bērna gatavību jaunajam režīmam un videi u.tml. Vai pašvaldības, kurās bērniem trūkst vietu bērnudārzos, būs ieinteresētas turēt sešgadnieku "skolu" pie sevis, ja tos varēs aizsūtīt uz īsto skolu, kur trūkst bērnu, un viņu vietā uzņemt jaunus rindā stāvētājus? Vai tām pietiks resursu, lai skolā pārveidotu vidi atbilstoši sešgadnieku vecumposma īpatnībām? Un kā pēc 12 gadiem, kad vidusskolu beigs uz pusi vairāk absolventu, kas skolas gaitas sāka pirmajā reformas gadā, tiks organizēta uzņemšana augstskolās? Vai būs uz pusi vairāk budžeta vietu? Var jau būt, ka līdz tam laikam Latvija būs pa pusei izmirusi un pamesta un šādu problēmu nebūs, bet tas nav mērķis, uz ko tiekties.
Nevar arī tikai plakātiski piesaukt citas Eiropas valstis, kur skolu sāk 6 gados. Katrā valstī ir savas nianses, blakus faktori. Piemēram, Vācijā bērniem, kas sasnieguši obligāto skolas vecumu, 6 gadus, bet kas nav gatavi skolai, izveidotas īpašas pirmsskolas jeb bērnudārza skolu klases, Beļģijā pirmsskolas izglītība ir integrēta vispārējā izglītībā un bērna gatavība skolai tiek vērtēta ar iespēju skolas gaitas atlikt pat par diviem gadiem. Vai ir pierādījumi, piemēram, tam, ka Grieķijas vai Itālijas vispārējās izglītības produkts, kur bērni skolā sāk iet no 6 gadu vecuma, ir kvalitatīvāks nekā Dānijas, kur sistēma ir līdzīga mūsējai?
Protams, nopietni vētījot jebkuru sistēmu, atradīsies tās trūkumi. Arī vispārējās un pirmsskolas izglītības savietojamībā, kvalitātē. Jautājums – kā efektīvāk to novērst. Pedagogi un arī deputāti, saglabājot esošo sistēmu, sliecas pilnveidot pirmsskolas izglītības standartus, metodiku, prasības, kādas prasmes bērnam jāapgūst, aizejot uz skolu. Jā, arī par naudas taupīšanu ir jādomā, bet tas nevar būt mērķis. Mērķis ir kvalitāte. Ja reformas rezultātā tās paaugstināšanās netiek prognozēta, jāprot atkāpties.
***
Bērnu vecums, skolas gaitas sākot, Eiropā
• No 7 gadiem – Dānija, Igaunija, Somija, Latvija, Polija, Lietuva. Bulgārija (ar vecāku lēmumu var arī no 6 gadiem)
• No 6 gadiem – 17 valstis
• No 5 gadiem – Malta, Nīderlande, Anglija, Velsa, Skotija
• No 4 gadiem – Ziemeļīrija (Lielbritānija)
***
VIEDOKĻI
Precizēt prasības piecgadīgo, sešgadīgo sagatavošanai
Jānis Dukšinskis, Saeimas Bērnu tiesību apakškomisijas priekšsēdētājs (LPP/LC)
– Apakškomisijā lielākā daļa deputātu pauda bažas par veidu, kādā IZM virza sešgadīgo bērnu apmācības procesu. Šīs jomas speciālisti lielākoties uzskata, ka bērni nav sagatavoti sākt mācības skolā 6 gadu vecumā, un IZM galvenais uzdevums būtu precīzi definēt prasības piecgadīgo, sešgadīgo sagatavošanai, izstrādāt viņu apmācības saturu, vadlīnijas, standartus, nevis virzīt sešgadīgos uz skolu, kā tas izskatās. Tādā veidā varbūt tiek mēģināts atrisināt dažu skolu vai pašvaldību problēmas, piemēram, mazināt bērnudārzu rindas, aizsūtot bērnu agrāk uz skolu, vai arī aizvietot bērnudārza trūkumu un piepildīt skolas mazās lauku pašvaldībās. Ja mērķis ir agrāk beigt skolu, tad var, piemēram, kā Polijā, sagatavošanu bērnudārzā nosaukt par nulles klasi un iekļaut vispārējās izglītības sistēmā. Neapstrīdu to, ka sešgadīgie var iemācīties vairāk nekā iemācās tagad, bet tas jādara šim bērna vecumam atbilstošā vidē, kādas sešgadniekam nav skolā. Ir skaidri jādefinē pirmsskolas sagatavošanas standarti, aizstājot esošās stipri izplūdušās prasības, kā rezultātā bērniem ir dažāda sagatavotība skolai. Ja bērnus sūta uz skolu, tad skolā jāpārveido visa vide, kas būtu ļoti dārgi un nevajadzīgi, savukārt, atstājot iespēju 1. klasi apgūt arī bērnudārzā, rastos haoss, citas skolas būtu no 1. klases, citas no 2., citās skolās jau tagad ir adaptācijas programmas.
Iespējams, sešgadīgo virzīšana uz skolu saistīta ar kādu finansiālu ietaupījumu, bet to nevajadzētu darīt šādi. Turklāt, strādājot pie šā jautājuma, ministrijā tiek tērēti ievērojami līdzekļi gan satura pārveidei, gan pedagogu apmācībai.
Pēc gadiem diviem, trim
Agnese Korbe, Izglītības un zinātnes ministrijas preses sekretāre
– Kad pērn sākās diskusija par pāreju uz sešgadīgo apmācību skolā, IZM pauda, ka jāpārskata mācību saturs, jānodrošina skolotājiem atbilstoša apmācība, jāizstrādā mācību un metodiskie materiāli, lai sagatavotos iespējamajai pārejai. Pašlaik tas arī tiek darīts, bet nekādā gadījumā šī pāreja nebūs no 2010. gada septembra. Konkrēta termiņa šobrīd nav, iespējams, to ieviesīs pēc diviem, trim gadiem, kam veicam nepieciešamos priekšdarbus, izdiskutējot visus aspektus ar speciālistiem, skolotājiem, direktoriem, vecākiem.
Vairākumā Eiropas Savienības valstu bērni skolu uzsāk 6 gados, citviet vēl notiek diskusijas par to. Ar šo pāreju mēs citastarp izvairītos no pārmetumiem par to, ka jaunieši vidusskolu beidz tikai 19 gados, vienlaikus mūsu vispārējo izglītības sistēmu mēs varētu savietot ar Eiropas vispārējo izglītību. Bērni mazākā vecumā mūsdienās ir ar attīstītāku uztveri un saprašanu, nekā bija pirms vairākiem gadiem. Jau šobrīd 10% pirmklasnieku Latvijā ir sešgadīgie. Protams, nedomājam, ka apmācībai sešu gadu vecumā jānotiek ar klasisko pieeju "tāfele, krīts, burtnīca, pildspalva", bet ar attiecīgajam vecumam atbilstošām metodēm, saturu un vidi, turklāt šī apmācība var notikt arī bērnudārzos. Vairākas skolas un bērnudārzi jau pauduši vēlmi iesaistīties pirmprojektā no 2010. gada 1. septembra.
Nenoliedzami, ilgtermiņā būs finansiāls ietaupījums, jo cilvēks gadu agrāk beigs skolu un iekļausies darba tirgū. Turklāt jāņem vērā, ka bērnu vairāk nepaliek, skolēnu skaits 10 gadu laikā sarucis par apmēram 30%.
Pirmsskolas izglītība – nulles klase, izlaidums – 11. klasē
Rasma Purmale, RPIVA lektore, PII Madariņa vadītāja
– Ja ar likumu piecgadīgo, sešgadīgo apmācība skolai noteikta kā obligāta, tad šo sagatavošanu arī varētu skaitīt kā nulles klasi un skolu beigt nevis ar 12., bet ar 11. klasi un 18 gadiem. Atšķirībā no virknes citu valstu, kur mācības skolā sākas 6 gados, Latvijā pirmsskolas izglītība ir ļoti laba. Ja kādi bērni nav labi sagatavoti skolai, tad lielākoties tāpēc, ka IZM nebija skaidri noteikusi, kādam jābūt bērnam, aizejot uz skolu. Tas pirmsskolās radīja interpretācijas, vienoto prasību, vadlīniju, standarta trūkums arī bija pirmsskolu lielākā sāpe.
Sešgadīgie un septiņgadīgie bērni tomēr ir ļoti dažādi, un viņiem atšķirīgas jālieto ne tikai mācību metodes, bet arī vide, kas pirmsskolā ir pavisama savādāka, tur bērns var pagulēt diendusu, iziet pastaigās. Nevajag sešgadīgajam likt pāriet uz skolu! Vislabāk būtu saglabāt esošo sistēmu, pārskatot mācību saturu gan pamatskolā, gan vidusskolā, to beigt 11. klasē, uzskatot, ka piecgadīgie, sešgadīgie arī ir izglītības sistēmā, un izstrādāt skaidras prasības viņu apmācībai. Diemžēl mācību paraugi tiek izstrādāti tikai sešgadīgajiem, kuri ies uz skolu. Nesaprotu, kāpēc tiek izskatīts tikai viens variants! Turklāt reiz jau esam uzkāpuši uz šā grābekļa padomju gados, kad mācības no sešiem gadiem tika ieviestas un vēlāk atceltas.
IZM piebildes, ka 1. klasi varēs atstāt arī bērnudārzā, nepārliecina. Rudenī aptaujājām vecākus: ja ieviestu šo sistēmu, 70% vestu bērnu uz skolu, neatkarīgi no viņa gatavības, tikai 10–15% vērtētu to. Turklāt nav zināms, vai bērns, kas 1. klasi apgūs pirmsskolas iestādē, tiks 2. klasē prestižā Rīgas vai mikrorajona skolā, kurā jau būs izveidojies klases kolektīvs, nav arī skaidrs, vai bērni, kas nāks no pirmsskolas, visi tiks vienā klasē, kā viņi iekļausies jaunajā kolektīvā. Rīgā gandrīz katra pirmsskola sadarbojas ar noteiktām mikrorajona skolām.