Latvijas augstskolas asi kritizē Pasaules bankas (PB) ieteikumu uz pusi samazināt budžeta vietu skaitu augstskolās un pārtraukt valsts galvoto kredītu izsniegšanu, norādot, ka tas ne tikai lielai daļai Latvijas iedzīvotāju liegs iespēju iegūt augstāko izglītību, bet var novest universitātes līdz bankrotam.
Tikmēr Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) apgalvo, ka ir nekorekti runāt, cik lielu finansējuma samazinājumu varēs izturēt Latvijas izglītības sistēma, kamēr valdība nav pieņēmusi lēmumu par tā apmēru.
"Pasaules bankas priekšlikumi valsts budžeta finansētās studiju vietas samazināt par 50% un pilnībā pārtraukt valsts galvoto studiju kredītu izsniegšanu skaidri apliecina izpratnes trūkumu par reālo situāciju mūsu valstī un iezīmē virzību uz pilnīgu maksas augstāko izglītību Latvijā, kas lielai daļai jauniešu pilnībā liegtu iespējas studēt un nākotnē atrast kvalificētu un atbilstoši atalgotu darbu," norāda Latvijas universitāšu apvienības (LUA) priekšsēdētājs un Latvijas Universitātes rektors profesors Mārcis Auziņš. "Ceram, ka Latvijas valstsvīri un izglītības politikas veidotāji šajā situācijā rīkosies valsts un visas sabiedrības interesēs."
LUA izplatītajā paziņojumā par PB ieteikumiem uzsvērts, ka tālāka valsts finansējuma samazināšana Latvijas augstākajai izglītībai ir nepieļaujama un apdraud ne tikai Latvijas valsts attīstību, bet arī tautas tālāku pastāvēšanu un nācijas identitātes saglabāšanu. Turklāt tik lielu finansējuma kritumu kā izglītība nav piedzīvojusi neviena cita Latvijas tautsaimniecības nozare, "nerunājot jau nemaz par valsts pārvaldi". Pēdējo divu gadu laikā valsts atbalsts augstākajai izglītībai samazinājies par vairāk nekā 60 procentiem.
Augstskolas ir pārliecinātas: "Izeja no krīzes un sekmīga tālāka valsts attīstība var balstīties tikai uz inovācijām un ražošanu ar augstu pievienoto vērtību, kam nepieciešams izglītots darbaspēks."
Arī Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) rektors profesors Jānis Gardovskis ir pārliecināts, ka PB ieteikumi nav atbalstāmi. "Lielai daļai augstskolu šāds scenārijs nozīmētu bankrotu." Viņš uzsver, ka medicīnas attīstību Latvijā tad varētu aizmirst vispār, jo reti kurš jaunietis varētu atļauties to studēt – augstskolai viens students gadā izmaksā apmēram septiņus tūkstošus latu, bet studijas ilgs vismaz piecus gadus. Tas nozīmē, ka jaunietim nepieciešami vismaz 35 tūkstoši latu, lai kļūtu par ārstu.
Līdz šim gan valsts atbalsts RSU sarucis mazāk nekā citām augstskolām – par apmēram trešo daļu jeb vairāk nekā 3 miljoniem.
Tikmēr IZM par PB ieteikumiem izsakas atturīgi. "Runāt par šiem ieteikumiem ir nekorekti, kamēr valdība nav pieņēmusi lēmumu, cik lielā mērā tos atbalstīt," norāda IZM Komunikācijas nodaļas vadītāja Dace Jansone-Klasiņa.