Neatkarīgā jau vakar rakstīja, ka par gadiem ilgu ieguldījumu skolēnu izglītošanā pērnā gada Ata Kronvalda balvas ieguvējas – Latvijas mācību iestāžu skolotājas – saņēma vien 20 latu lielu prēmiju, toties, kā izrādās, par 20 gadu ilgu Ata Kronvalda fonda darbības nodrošināšanu piešķirti 5000 latu.
"Tas ir pazemojoši – kādam zvanīt, kaut ko prasīt! Centos aizmirst, strādāt tālāk, nedomājot par notikušo, kas ir neizprotami. Taču tikko uzzināju par kārtējo Ata Kronvalda prēmijas pasniegšanas ceremoniju, un tas liek domāt, lai to atrisinātu un turpmāk nepatīkamas izjūtas aiztaupītu citiem kolēģiem," Neatkarīgajai saka Jēkabpils valsts ģimnāzijas matemātikas skolotāja Sarmīte Vilcāne
"Tehniskās zinātnes mani neinteresē, un iespēja studēt valsts apmaksātā vietā jau nemainīs manu (ne)patiku pret vides, dabas vai medicīnas jomu. Pieteicos komunikācijas zinātņu programmā, jo žurnālistika man šķiet interesanta," savu profesijas izvēli pamato topošā studente Liene Grava.
"Turpmākais budžeta līdzekļu samazinājums augstākajai izglītībai nav iespējams bez būtiska kvalitātes krituma," šādu secinājumu 19.jūlijā Funkciju pārdales darba grupas sēdē Valsts kancelejā pauda Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvis Anatolijs Melnis. Latvijas Studentu apvienības (LSA) prezidents Edgars Bērziņš uzsvēra, ka pašlaik būtiskākās rūpes ir finansējuma piesaiste augstākās izglītības (AI) kvalitātei.
Drīz vidusskolēni saņems centralizēto eksāmenu vērtējumus un pilnā sparā sākies dokumentu iesniegšana augstskolās, dažās šis process jau rit. Līdz ar to ir pēdējais brīdis saprast, kādā profesijā jaunietis sevi saredz nākotnē un izvēlēties atbilstošu studiju programmu.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izvērtēs iemeslus, kādēļ 9.klases matemātikas eksāmenā skolēniem ir zems vērtējums, šodien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru sacīja izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS).
Lai gan nedaudz mazāk kā pērn, arī šogad turpinās Latvijas skolu tīkla optimizācija. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) norāda, ka būtiskākās izmaiņas skolu tīklā jau ir aiz muguras. Viena no skolām, ko plānots reorganizēt nākamajā vasarā, ir Sēmes pamatskola. Skolotāji ir nobažījušies, ka reorganizācijas procesā skolēnu skaits samazināsies tik ļoti, ka izglītības iestādi nāksies slēgt.
Šodien no plkst. 12 līdz plkst.18 Rīgā, Vērmanes dārzā, notiks profesiju diena "Labāk amats rokā...", kuras laikā vienuviet varēs iepazīties ar vairāk nekā 20 profesionālo izglītības iestāžu un koledžu piedāvājumu.
Pēdējā mācību gada dienā Neatkarīgās uzrunātie skolēni, šķiet, savas gaitas vasarā ir jau ieplānojuši. Krietni vairāk par atvašu brīvā laika aizpildīšanu ir nobažījušies vecāki.
Naukšēnu vidusskolas direktoru Valdi Zariņu pērn pēc mācībiestādes reorganizācijas atlaida no darba. Pēc tiesas domām – nelikumīgi. Pusgadu viņš pavadīja piespiedu dīkstāvē, bet 8. aprīlī tika atjaunots amatā.
Valdībai izglītība nekad nav bijusi prioritāte, - šorīt medijiem pauda Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētājs Jānis Krastiņš. Tāpat viņš vaļsirdīgi atzina, ka skolotāji šobrīd nezina kāda precīzi būs viņu alga pēc 1. septembra.
Tautas kustības "Par labu Latviju!" padomes priekšsēdētājs, uzņēmējs Guntis Belēvičs rosina ieviest maksas izglītību jau no 7.-8.klases, pretī iedzīvotājiem nodrošinot nodokļu atvieglojumus.
Kaut arī Latvijā ir tradicionāli augsts izglītībā iesaistīto skolēnu un studentu īpatsvars, pēdējo piecu gadu laikā šis rādītājs samazinās, informē Centrālās statistikas pārvaldes Kultūras, izglītības, zinātnes un veselības statistikas daļas pārstāve Anita Švarckopfa.
Šodien notiekošajā Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) konferencē Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietniece Kristīne Vāgnere nākamajā mācību gadā skolu direktoriem krasas pārmaiņas nesolīja.
Jautājums par sešgadīgo bērnu izglītošanu pēdējā gada laikā viļāts kā karsts kartupelis: te valsts ar budžeta grozījumiem atņēma mērķdotāciju piecgadīgo, sešgadīgo bērnu apmācībai un atcēla arī šīs izglītības obligātumu, te pēc pāris mēnešiem atkal atgriezās pie vecās kārtības un sagrabināja arī naudiņu viņu apmācībai, tad izglītības ministre Tatjana Koķe it kā nejauši pasvieda ideju par to, ka bērni skolas gaitas varētu sākt nevis 7, bet jau 6 gadu vecumā.
Latvijas augstskolas asi kritizē Pasaules bankas (PB) ieteikumu uz pusi samazināt budžeta vietu skaitu augstskolās un pārtraukt valsts galvoto kredītu izsniegšanu, norādot, ka tas ne tikai lielai daļai Latvijas iedzīvotāju liegs iespēju iegūt augstāko izglītību, bet var novest universitātes līdz bankrotam.
"Pērn skolā samazināta slodze, alga sarukusi uz pusi, un privātprakse ir veids, kā nopelnīt papildus," skaidro mājturības un ritmikas skolotāja Jolanta Straume no Valmieras. Lai arī turpmāk ārpus pamatdarba skolā pēcpusdienā pasniegtu dejošanu bērnudārzā, J. Straume pērn atjaunojusi privātprakses sertifikātu.
Rīgas skolu tīkla optimizācija paredz šajā rudenī slēgt vai reorganizēt piecas skolas. Galvenais kritērijs, lemjot par skolu slēgšanu, ir audzēkņu skaits tajās. Rīgas komercģimnāzijas (RKĢ) pārstāvji ir neizpratnē, jo mācību iestādi plānots likvidēt, neraugoties uz to, ka audzēkņu skaits ir apmēram divas reizes lielāks, nekā nepieciešams.
Kultūras ministrijas (KM) paspārnē izstrādātā reforma mākslas un mūzikas skolām paredz izveidot divu līmeņu mācību programmas – mūzikā pilnu programmu apgūs talantīgākie bērni, bet mākslā – tie, kas dzīvos bagātākajos novados un pilsētās.