Pēc Valsts prezidenta Nacionālās drošības padomes (NDP) rīkojuma no 12.septembra Latvijas skolās sāktas īpašas pārbaudes, lai pārliecinātos par vispārējās izglītības satura īstenošanu.
Šajā akadēmiskajā gadā augstskolās uzņemto pirmkursnieku skaits varētu būt par 7 līdz 8% mazāks nekā pagājušajā gadā, prognozēja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) vērsusies Valsts policijas Kriminālpolicijas pārvaldē ar iesniegumu par iespējamām pretlikumīgām darbībām Murjāņu sporta ģimnāzijā.
Lai pilnveidotu pedagogu darba samaksas sistēmu, veidojot vienotu finansēšanas sistēmu visiem pamata un vidējās izglītības veidiem, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka pedagogu atalgojumu.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) līdz šim ir saskaņojusi desmit skolu slēgšanu un astoņu izglītības iestāžu reorganizāciju nākamajā mācību gadā, LNT raidījumā "900 sekundes" trešdien informēja izglītības ministrs Rolands Broks.
Latvijas vēsturi no nākamā mācību gada skolās mācīs kā atsevišķu priekšmetu, bet skolu direktori neslēpj neziņu – vai būs mācību grāmatas, vai stundu skaits tiks palielināts un kā tas ietekmēs centralizēto eksāmenu rezultātus.
Piecus gadus Izglītības un zinātnes ministrija pieļāvusi, ka tai pakļautas mācību iestādes teritorijā darbojas naktsklubs, kur pārdod alkoholu, kas ar likumu ir aizliegts. Viens no populārākajiem Rīgas klubiem "Coyote Fly" saimnieko Rīgas valsts tehnikuma poligrāfijas centrā, svētdien ziņo "Nekā Personīga".
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izvērtējusi iespējas, lai izpildītu Finanšu ministrijas sagatavotā un Ministru kabinetā pieņemtā lēmuma izpildi par četru miljonu latu konsolidācijas nodrošināšanu.
"Tie ir visļaunākie murgi, ko varam sagaidīt jau nākamajā gadā," tā par iespējamiem budžeta konsolidācijas pasākumiem attiecībā uz izglītību teic Malnavas koledžas direktors Juris Bozovičs.
Valsts izglītības satura centrs (VISC) par piemērotāko pretendentu konsultāciju pakalpojumu sniegšanai mācību sasniegumu vērtēšanas formu un metodisko paņēmienu izstrādē atzinis paša VISC darbinieku Austri Cābeli.
Lai nākotnē vismaz 50% absolventu izlemtu turpināt mācības profesionālajās izglītības iestādēs, kuru audzēkņi sniegtu lielu ieguldījumu valsts attīstībā un ekonomikā, nepieciešams lauzt stereotipu, ka gudrākie skolēni pēc pamatskolas beigšanas turpina mācības vidusskolā, bet ne tik veiksmīgie - profesionālajā izglītības iestādē.
Pirms diviem mēnešiem sākās profesionālās ievirzes mūzikas un mākslas skolu izglītības programmu reforma. Aptaujātie gan nobažījušies, ka tā sagraus profesionālo mūzikas izglītību un veicinās amatierismu, kā arī raizējas par skolu izdzīvošanas iespējām nepietiekamā finansējuma dēļ.
Lai rosinātu skolu audzēkņu interesi par inženierzinātnēm, kā arī attīstītu jauniešu teorētiskās zināšanas un uzlabotu prasmes tehnisko disciplīnu jomā, drīzumā notiks Tehniskās jaunrades dienas.
Tiekoties ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pārstāvjiem, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Finanšu departamenta direktore Inga Štāle atzinusi, ka pašvaldību speciālo izglītības iestāžu pievienošana modelim "Nauda seko skolēnam" ir bijusi sasteigta un pēkšņa, aģentūru LETA informēja LIZDA speciāliste vispārējās izglītības jautājumos Baiba Bašķere.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) uzdevis izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei (ZZS) nedēļas laikā sniegt informāciju un izvērtējumu vai datoru un multimediju kabinetu aprīkojuma iepirkuma nolikums mākslīgi neierobežo konkurenci un nesadārdzina iepirkuma cenu, informē valdības vadītāja preses sekretāre Līga Krapāne.
Skolēni nu ir saskaitīti, un ir aprēķināts mērķdotācijas sadalījums pašvaldībām pedagogu darba samaksai. Līdzekļu tiesa, kas ar šā mācību gada sākumu seko vienam skolēnam, ir vidēji 678 lati gadā jeb par 28 latiem vairāk nekā pagājušajā semestrī.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) pauž neizpratni un pieprasa Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) risināt izveidojušos situāciju, jo joprojām nav skaidrības par pedagogu atalgojumu jaunajā mācību gadā.
Neatkarīgā jau vakar rakstīja, ka par gadiem ilgu ieguldījumu skolēnu izglītošanā pērnā gada Ata Kronvalda balvas ieguvējas – Latvijas mācību iestāžu skolotājas – saņēma vien 20 latu lielu prēmiju, toties, kā izrādās, par 20 gadu ilgu Ata Kronvalda fonda darbības nodrošināšanu piešķirti 5000 latu.