Pedagogi pieprasa nākamā mācību gada sākumā palielināt algas par 10%. Viņi uzskata, ka tā ir samērīga un saprātīga summa, ko lūdz no valsts budžeta – it īpaši ņemot vērā to, ka krīzes gados algas apcirptas krietni vairāk. Izglītības un zinātnes ministrs un Finanšu ministrija gan neko konkrētu nesola, tomēr arī nenoraida šādu iespēju.
Finanšu ministrija norāda (FM), ka izprot esošo situāciju, bet visi priekšlikumi par papildu finansējuma piešķiršanu skatāmi vienlaikus, tas ir, gatavojot likumu par valsts budžetu 2013. gadam. FM neesot saņēmusi Ministru kabineta uzdevumu sākt darbu pie 2012. gada budžeta grozījumiem, līdz ar to papildu finansējumu var rast, tikai pārskatot valsts budžeta izdevumus citām jomām. Neesot arī saņemti Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) priekšlikumi un finansiālie aprēķini, tāpēc par konkrētām summām nav iespējams runāt. Arī IZM šobrīd vēl nav gatava runāt par ko konkrētu, viss vēl esot sarunu līmenī.
Pedagogi, vaicāti par savas prasības pamatotību, vienbalsīgi atbild, ka par to nav šaubu – tā ir saprātīga un reāla. Galvenais viņu arguments: alga tagad ir tik maza, ka pavisam nedaudz atšķiras no minimālās algas līmeņa valstī. «Skolotāja alga par likmi ir 255 lati. Daudzviet lauku skolās nav iespējams strādāt vairāk par vienu slodzi, līdz ar to uz rokas skolotājs nereti saņem zem 200 latiem.
Skaidrs, ka pedagogi vēlas kaut nedaudz uzlabot savus dzīves apstākļus, tāpēc ir nolemts valdībai prasīt algu pielikumu, jau sākot no šā gada 1. septembra,» teic Limbažu novada Izglītības nodaļas vadītāja Gaļina Karpova, piebilstot, ka par 10% paaugstinājumu iepriekš neesot bijusi vienošanās, šis skaitlis izkristalizējies pēdējās sarunās starp arodbiedrību un pedagogiem.
Daugavpils Valsts ģimnāzijas direktore Gunta Mālniece pašreizējo situāciju raksturo vēl skarbāk – tā neesot normāla. «Dažkārt alga pedagogam maz atšķiras no tās, ko saņem skolas tehniskie darbinieki. Nevar taču salīdzināt viņu atbildības līmeni, kā arī laiku un līdzekļus, ko viņi ieguldījuši savā izglītībā,» pārliecināta ir skolas direktore. Liepājas 15. vidusskolas direktors Gints Ročāns atgādina, ka krīzes gados skolotāji zaudējuši krietni lielākus procentus, tāpēc 10% ir pieticīga prasība. Rīgas Klasiskās ģimnāzijas direktors Romāns Alijevs uzskata, ka tik lielu summu noteikti var atrast valsts budžetā, jo «vēl ir tik daudz iespēju optimizēt esošo skolu tīklu». Ventspils Izglītības pārvaldes vadītājs Aldis Slavinskis gan piesardzīgi skatās uz optimizācijas naudu, jo līdz šim tā skolotāju maciņos neesot ieripojusi. Tomēr viņš uzskata, ka situāciju atrisināt var – vajadzīga tikai politiskā griba. «Nevar visu laiku slēpties ar frāzēm un pavirši izrīkoties ar veselu sistēmu. Tas attiecas gan uz algām, gan reformām – nedrīkst kaut ko apcirpt vai ieviest bez pamatīgāka izvērtējuma.»
Lai gan pedagogi ir pārliecināti, ka prasība valdībai būtu jāizpilda, tomēr īstas pārliecības, ka tā tiešām notiks, nav. Vairākums izglītības darbinieku, dzirdot šādu jautājumu, vien nopūšas un atbild īsi: «Ceram.»
Ja prasības netiks izpildītas, izglītības darbinieki sola neatkāpties. Galvenais uzsvars gan tiek likts uz sarunām starp Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību un valdību, nevis radikālāku rīcību. «Neaicinām uz piketiem un tūlītējām akcijām, taču rīcības programma jāizstrādā,» spriež Limbažu Izglītības nodaļas vadītāja. Viņa aicina arī paraudzīties uz Igaunijas kolēģu pusi, kuri savas prasības aizstāvēja ļoti kardināli. «Skolotāji vēlas, lai viņi tiek uzskatīti par cienījamiem cilvēkiem, tāpēc ir gatavi aizstāvēt savas pozīcijas,» viņai pievienojas R. Alijevs.
Gan A. Slavinskis, gan G. Karpova brīdina: ja nekas neuzlabosies, no skolām turpinās aizplūst kadri, arī jaunie pedagogi uz skolām nenāks, tā vietā izvēloties strādāt aiz robežām, nevis šeit. Galu galā valdībai nāksies risināt samilzušo Gordija mezglu, bet tad tas var izrādīties krietni par vēlu.