Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija otrdien ar izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli runās par nozares darba aktualitātēm, liecina komisijas sēdes darba kārtība.
Šī Ķīlim kopš stāšanās ministra amatā būs otrā viesošanās atbildīgajā Saeimas komisijā. Pirmā notika apmēram mēnesi pēc pašreizējās valdības darba sākuma.
Jau vēstīts, ka Ķīlis iecerējis mainīt skolu finansēšanas modeli, ieviešot valsts galvojumu jeb vaučeru sistēmu.
Otra ministra iecerētā reforma ir mazo skolu programma ‒ izstrādāt modeļus mazo skolu (bērnu skaits 50‒100) funkciju paplašināšanai, tās veidojot par daudzfunkcionāliem centriem. Paredzēts izveidot arī katras skolas tālākās attīstības plānu, ņemot vērā demogrāfiskos scenārijus.
Trešā reforma skar mācību saturu, tostarp izvērtējot skolēnu noslodzi. Skolēnu noslodzi paredzēts izvērtēt līdz marta vidum. Šajā sakarā Ķīlis arī rosinājis pagarināt mācību gadu līdz Jāņiem, bet mācības varētu sākties jau augustā. Izmaiņas mācību gada garumā varētu attiekties jau uz nākamo mācību gadu.
Ceturtā reforma paredz izstrādāt jaunu profesionālās izglītības sadarbības modeli.
Vēl bez plānotajām reformām izglītības jomā ministrs jau ķēries klāt ministrijas reorganizācijai. Ķīļa biroja izstrādātais reorganizācijas plāns varētu stāties spēkā no 1.aprīļa. Saskaņā ar Ķīļa ieceri 39 struktūrvienību vadītāju vietā Izglītības un zinātnes ministrijā varētu palikt 32.
Departamentu skaits tiktu samazināts no deviņiem līdz astoņiem, patstāvīgo nodaļu varētu būt septiņas līdzšinējo piecu vietā, taču būtiski saruktu departamentos iekļauto nodaļu skaits – no 25 līdz 17.