Latvijas iIzglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padomes sēdē vakar neapmierinātība rūga gandrīz ar katru vārdu, ko pedagogi un viņus pārstāvošie vakar dzirdēja no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darbiniekiem.
LIZDA reģionālās dalīborganizācijas vēl pirms tikšanās bija sagatavojušas jautājumus, uz kuriem vēlējās saņemt konkrētas atbildes, tomēr nācās vilties. Izglītības un zinātnes darbiniekus lielākoties interesē izglītības politika un finansējums, kā arī tā dēvētā vaučeru sistēma, par ko bija visvairāk jautājumu. Pusotru stundu ministrijas valsts sekretārs Mareks Gruškevics, izglītības un zinātnes ministra biroja vadītāja Nellija Titova, padomnieces Ilze Muižniece un Inita Blačforda centās pastāstīt vismaz kaut ko, taču dzirdēto LIZDA priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško rezumēja kā ūdens liešanu.
LIZDA padomes dalībnieki vairākkārt aicināja uz nākamo tikšanos 15. februārī, kad tiek gaidīts pats ministrs Roberts Ķīlis, tomēr nākt ar konkrētām atbildēm un precīziem aprēķiniem. Uz vairākiem jautājumiem, piemēram, par mazo skolu reformu, izglītības finansējuma modeli un finansējuma palielināšanu zinātnei, N. Titova un M. Gruškevics solīja atbildēt marta beigās. R. Ķīlis informēja, ka ir vienojies ar Lielbritānijas ekspertiem par palīdzību Latvijas zinātnes izvērtēšanā.
Gulbenes novada arodorganizācijas vadītāja Rasma Vanaga Neatkarīgajai sacīja, ka šajā tikšanās reizē ministrijas pārstāvjiem nebija nepieciešams stāstīt par valdības deklarāciju un ministra iecerētajām reformām. To visu pedagogi paši esot izlasījuši. Dzirdēto viņa nodēvēja par vispārējām frāzēm, bet vēlējās saņemt atbildes uz jautājumiem, piemēram, kādā virzienā strādās ministrijā izveidotās darba grupas un kādas idejas tās piedāvās. Pagaidām strādā tikai vispārējās izglītības darba grupa, vēl divas darbu uzsāks rīt.
«Pašlaik skolotāji sēž kā uz čemodāniem, jo nesaprot, kas notiks,» R. Vanaga vērtēja R. Ķīļa piedāvāto finansējuma modeli Nauda seko skolēnam. Gulbenes novadā bērnu skaits kopš 2008. gada samazinājies uz pusi, tāpēc R. Vanagu uztrauc pedagogu atalgojums, ja tiks ieviesta vaučeru sistēma un tāpēc atsevišķās skolās bērnu skaits vēl vairāk samazināsies. Viņa uzskata – ja skolotājam atalgojums ir tikai 255 lati, tad tā ir gandrīz minimālā alga.
Kad ministrijas pārstāvjiem tika pajautāts, vai IZM strādā pie pedagogu atalgojuma palielināšanas programmas, iestājās pauze. To aizpildīja zālē sēdošie, kas sāka smieties. Situāciju glāba M. Gruškevics, atzīstot, ka nekur netikšot ierakstīts tieši tāds solījums, taču papildu finansējums būšot, jo pedagogu darba nedēļa tikšot noteikta 40 stundu garumā. Pedagogi to vērtēja nevis kā reālu algas pielikumu, bet slodzes palielināšanu, jo arī tagad, kad viņiem jāstrādā 21 kontaktstunda, tajā neietilpst ne laiks burtnīcu labošanai, ne konsultācijas, ne vecāku sapulces. Tās pašas 40 stundas, ja ne vairāk, nedēļā jāstrādājot jau tagad.
I. Mikiško atzina, ka LIZDA padomes dalībnieki bija gatavojušies profesionālai sarunai, bet «dzirdējām ūdens gabalu». «Nedzirdējām problēmu, mēs nedzirdējām mērķus,» viņa sacīja.
***
Modeļa Nauda seko skolēnam plusi un mīnusi
Plusi
- Noteikti konkrēti izmērāmi kritēriji mērķdotācijas sadalei līdz pašvaldībai.
- Finansiāli ieguvējas ir izglītības iestādes, kurās skolēnu skaits pārsniedz 250 skolēnu, tādējādi iespējams pedagogiem nodrošināt adekvātu darba samaksu.
- Motivē pašvaldības sakārtot skolu tīklu, pašvaldībai ir iespēja paaugstināt pedagogu zemāko mēneša darba algas likmi.
- Izglītības iestādes motivētas radoši strādāt, nodrošinot izglītības kvalitāti.
Mīnusi
- Liela pedagoga darba algas likmes atšķirība starp lielo/vidējo un mazo lauku skolu pedagogiem.
- Nepamatoti tiek diskriminēta pedagoga profesija, ko padara atkarīgu no demogrāfiskās situācijas valstī. Nevienas citas profesijas darba samaksu neietekmē demogrāfiskās svārstības.
- Finansēšanas modelis traucē sakārtot pedagogu darba samaksas sistēmu, lai par darbu saņemtu adekvātu algu neatkarīgi no mācību iestādes lieluma.
- Pedagogam jāstrādā no 1,5 līdz 2 likmēm, pazeminās izglītības kvalitāte.
- Uzsākot mācību gadu, vadītājs nevar laikus apstiprināt pedagoga darba slodzi.
- Skolēnus varētu pārvilināt no skolas uz skolu.
- Izglītības pakāpēm noteiktie atšķirīgie koeficienti nelīdzsvaro kopējā finansējuma apjomu un ietekmē pedagogu darba samaksu.
- Finansējuma modelis skolēniem nenodrošina iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību, rada pārpildītas klases pilsētās un apvienotās klases laukos.
- Veicina pedagogu aizplūšanu uz pilsētu skolām, pazeminot lauku skolu pedagogu kvalitatīvo sastāvu.
Avots: LIZDA