Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) pauž neizpratni un pieprasa Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) risināt izveidojušos situāciju, jo joprojām nav skaidrības par pedagogu atalgojumu jaunajā mācību gadā.
Kā aģentūru LETA informēja LIZDA sabiedrisko attiecību speciālists Edgars Grigorjevs, LIZDA saņem "neskaitāmus jautājumus" no skolotājiem, skolu direktoriem, novadu izglītības pārvalžu vadītājiem un izglītības speciālistiem par neskaidro situāciju pedagogu darba samaksā, jo pašlaik izglītības pārvaldes nevarot apstiprināt pedagogu tarifikāciju.
Tarifikācija netiek apstiprināta, jo neesot normatīvo dokumentu, uz kā pamata novadu pašvaldībām noteikt pedagogu darba samaksu izglītības iestādēs jaunajā mācību gadā. Neesot īsti skaidrs, vai pašvaldības var uzņemties risku un solīt pedagogiem atalgojumu iepriekšējā gada apmērā. Tas radot nevajadzīgu sociālo spriedzi izglītības iestādēs strādājošajiem.
Arī jaunā mācību gada valsts finansējums vēl aizvien nav nonācis līdz novadiem, neskatoties uz to, ka jau ir zināms skolēnu skaits, kas šajā gadā ir sākuši mācības vispārizglītojošās skolās. Pēc Valsts izglītības informācijas sistēmā (VIIS) ievadītajiem datiem līdz 8.septembri, mācības sākuši 215 346 skolēni.
LIZDA jau iepriekš ir lūgusi izglītības un zinātnes ministri Tatjanu Koķi (ZZS) steidzami risināt pedagogu atalgojuma jautājumu, lai pedagogiem savlaicīgi būtu skaidrība par sava darba samaksu un skolas turpmāk mācību gadu varētu sākt sakārtotos un stabilos apstākļos.
Kā aģentūrai LETA stāstīja izglītības un zinātnes ministres padomniece komunikācijas jautājumos Agnese Korbe, IZM līdz 6.septembrim bija lūgusi visām izglītības iestādēm VIIS ievadīt datus par visiem skolēniem, kuri šajā mācību gadā skolā mācās. IZM prognozē, ka nākamnedēļ būs precīzi aprēķini par vienam skolēnam atvēlēto finansējuma apjomu un līdz ar to arī skolotāja darba algu.
Korbe skaidroja, ka tikai pēc šo datu apkopošanas varēs pateikt konkrētu summu, kas līdz kalendārā gada beigām tiks piešķirta vienam skolēnam. Mērķdotācija pašvaldībām no valsts budžetā pamata un vispārējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām ir 48 641 847 lati. Zinot precīzu kopēju skolēnu skaitu, kā arī skolēnu skaitu sākumskolās, pamatskolās un vidusskolās un skolu īstenotās izglītības programmas, kā arī atbilstoši pedagogu darba samaksas noteikumiem tiek aprēķināts finansējums, kas tiek pārskaitīts pašvaldībām.
Kopš pagājušā gada 1.septembra katrā pašvaldībā ir izveidota komisija, kurā strādā gan pašvaldības, gan sabiedrības pārstāvji, kuri lemj kā sadalīt mērķdotāciju atbilstoši pašvaldības izglītības politikai un likumdošanai. Sākumskolas skolotāju darba algas koeficients ir 0,75, taču ne visās pašvaldībās skolotāji saņēma darba algu atbilstoši šim koeficientam. Bija skolas, kurās sākumskolas skolotāji saņēma atbilstošo tikai koeficientam 0,65, bet bija arī skolas, kur šiem skolotājiem alga bija atbilstoši koeficientam 1.
No skolotājiem tika saņemti iebildumi pret šādu nosacījumu, ka viņu darbs tiek novērtēts ar koeficientu 0,75, kā tas bija virtuāli izmodelēts atbilstoši modelim "nauda seko skolēnam". Ir izveidota darba grupa Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieces nozares politikas jautājumos Kristīne Vāgnere vadībā.