Šodien notiekošajā Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) konferencē Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietniece Kristīne Vāgnere nākamajā mācību gadā skolu direktoriem krasas pārmaiņas nesolīja.
Vāgnere izstāstīja kādu emocionālu stāstu par viediem vīriem, kuru morāle bija "viss ir tavās rokās", vēlot arī direktoriem būt situācijas noteicējiem, taču neko konkrētu par IZM turpmākajām iecerēm izglītības jomā direktoriem uzzināt neizdevās.
Vāgnere atzina, ka LIVA nekad nav bijis parocīgs sarunu partneris, taču, strādājot kopā, tomēr esot iespējams "kalnus gāzt." IZM Finanšu departamenta direktore Inga Štāle solīja, ka vairs sliktāk nebūs, taču ir jārēķinās ar to, ka valsts budžetu vēl nāksies samazināt. "Pasaules Bankas (PB) eksperti vispārējās izglītības sistēmā veiktās reformas ir atzinuši par labām, un starptautiskie aizdevēji Latvijas valdībai samazinājumu izglītībai nepieprasīs, ja finansējums izglītībai tiks samazināts - tas nebūs starptautisko aizdevēju, bet mūsu pašu politiķu pirksts," piebilda Štāle, uzsverot, ka to viņa saka nevis kā ierēdne, bet privātpersona.
Analizējot paveikto, LIVA prezidente Dzintra Kohva uzsvēra, ka dažādas izglītības institūcijas ir sapratušas, ka sadarboties ir drošāk, izdevīgāk, jo visi strādā Latvijas izglītības jomā. LIVA ir sadarbojusies arī ar Valsts kanceleju, analizējot to, cik daudzas valsts institūcijas nāk kontrolēt skolu direktoru darbu. "Kaut arī vairākas institūcijas ir likvidētas vai reorganizētas, patlaban skolu darbību kontrolē 19 institūcijas, kas šķiet ir vēl vairāk nekā bija iepriekš," sacīja Kohva.
LIVA ir aktīvi iesaistījusies likumdošanas pilnveidošanā un kā nozīmīgu sasniegumu minēja Izglītības likumā veiktos grozījumus, kas būtiski papildināja skolēnu pienākumus, sabalansējot gan skolēnu, gan skolotāju pienākumus. "Veiktie grozījumi paredz, ka tagad skolēnu pienākums ir piedalīties izglītības iestādes vides uzkopšanā un sakārtošanā. Varu tikai pabrīnīties par tiem vecākiem, kuri publiski ir pauduši nostāju, ka viņu bērni skolā nestrādās, tādējādi liedzot bērniem iegūt jaunas prasmes un pieredzi, kas būs nepieciešama turpmākajā dzīvē," teica Kohva.
Gan Kohva, gan skolu direktori apšaubīja finansēšanas modeļa "Nauda seko skolēnam" ieviešanu, jo tā rezultātā valstiska izglītības stratēģija ir katrā novadā ir realizējusies citādāk. Vadītāji atzina, ka valstī patlaban ir 109 izglītības politikas, jo katrā novadā ir dažāds skolotāju atalgojums, katrā skolā ir dažāds speciālistu nodrošinājums un interešu izglītības piedāvājums.
Skolu darbību reglamentē vismaz 100 normatīvie akti, kuri direktoriem ir perfekti jāpārzina, tādēļ skolu vadītāji atzina, ka viņiem ļoti pietrūkst juridiska un metodiska atbalsta.
Saeimas deputāts un bijušais LIVA prezidents Jānis Eglītis (TP), uzrunājot konferences dalībniekus, teica, ka ir jāatzīst tas, ka neesam bijuši gatavi strādāt globālajā pasaulē. Patlaban Latvijas vidusskolēni ir konkurētspējīgi ES, taču problēmas sākas ar augstskolu absolventiem, kuri ir ieguvuši augstāko izglītību, taču nav kļuvuši par darba devējiem, tā vietā ir izceļojuši no valsts un ārzemēs ir mazkvalificēta darba darītāji. "Tā ir fundamentāla valsts neveiksme, ka augstskolu beidzēji nonāk sociālā darba ņēmēju kategorijā. Skolēniem ir jāgatavojas tādai konkurencei kā olimpiskajās spēlēs un jārada unikāli produkti, ko piedāvāt pasaules tirgum. Uz mazkvalificētiem darbiem pasaulē konkurence būs ļoti, ļoti liela," teica Eglītis.
Viņš arī atzina, ka ir kardināli jāmaina valsts pārvalde, tā vairs nedrīkst būt emocionāli-politiskā līmenī, kā tas ir bijis visus iepriekšējos gadus. "Valsts pārvaldes reformai ir jābūt zinātniski-ekonomiski pamatotai," uzsvēra Eglītis.