"Turpmākais budžeta līdzekļu samazinājums augstākajai izglītībai nav iespējams bez būtiska kvalitātes krituma," šādu secinājumu 19.jūlijā Funkciju pārdales darba grupas sēdē Valsts kancelejā pauda Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvis Anatolijs Melnis. Latvijas Studentu apvienības (LSA) prezidents Edgars Bērziņš uzsvēra, ka pašlaik būtiskākās rūpes ir finansējuma piesaiste augstākās izglītības (AI) kvalitātei.
19.jūlijā Valsts kancelejā tikās ministriju, augstskolu, koledžu un ar augstāko izglītību saistīto institūciju pārstāvji, lai diskutētu par IZM piešķirtā finansējuma apjoma samazinājumu. IZM Augstākās izglītības departamenta direktora vietnieks Anatolijs Melnis savā ziņojumā par AI aktuālo statistiku uzsvēra: "Turpmākais budžeta līdzekļu samazinājums augstākajai izglītībai nav iespējams bez būtiska kvalitātes krituma. Ja vēlamies ietaupīt, ir jāsamazina budžeta vietas."
Pašlaik Latvijas augstskolās ir ap 30 tūkstošiem budžeta vietu uz 112 tūkstošiem studējošo, taču, kā atzina Melnis, studējošo skaits ik gadu samazinās par 10%. Kā vienu no iemesliem pret finansējuma samazināšanu Melnis minēja Eiropas Komisijas izstrādāto stratēģiju "EU 2020". Tā paredz, ka līdz 2020. gadam ikvienā Eiropas Savienības dalībvalstī vismaz 40% iedzīvotāju jābūt ar AI. Pašlaik šis rādītājs Latvijā ir 26% robežās, kas norāda uz nepieciešamību AI pieejamību veicināt, nevis bremzēt, atzina Melnis. Taču, kā liecināja IZM ziņojuma saturs, ministrijai pagaidām trūkst stabilas nostājas par to, kādi būtu iespējamie problēmas risinājumi.
Atbildot uz Finanšu ministrijas pārstāves Baibas Bānes jautājumu, vai un kā samazināt finansējumu augstskolām, LSA prezidents Edgars Bērziņš atteica: "Valstī izglītībai ir jābūt prioritātei, tāpat arī sociālajam nodrošinājumam. Kvalitāte ciešā mērā ir saistīta ar finansējumu, kura samazinājums šobrīd nav un nevarēs būt iespējams." Kā optimālo naudas aprites mehānismu AI nākotnē Bērziņš piedāvāja LSA izstrādāto finansēšanas modeli "Nauda seko kvalitātei". Bērziņš arīdzan rosināja palielināt vienas stipendijas apjomu līdz summai, kas būtu puse no minimālās mēnešalgas, jo pašreizējais sociālais nodrošinājums studentiem ir nepietiekams.
Budžeta konsolidācijas kontekstā rosināts turpināt Latvijas koledžu piesaistīšanu augstskolām, grupējot tās pēc īstenojamo programmu specifikas. Lai arī pašlaik sekmīgi noris Latvijas Kultūras koledžas piesaiste Latvijas Kultūras akadēmijai, turpmāka augstskolu un koledžu apvienošana radītu vairāk problēmu, nekā ieguvumu, uzsvēra A.Melnis. "Augstskolām ir sava autonomija, kā arī noteikts stils, kādā tiek pieņemti lēmumi. Ja to izjauc, bet neizdara izmaiņas likumdošanā, var būt daudz negatīvu seku," - tā A.Melnis.
Diskusijā par valsts pasūtījuma nozīmi un budžeta vietu sadali starp zinātņu jomām Kultūras ministrijas pārstāve Agnese Miltiņa aicināja "nedod diplomus kuram katram". Mākslas virziena augstskolās un koledžās esot lielāka budžeta vietu attiecība pret maksas vietām, kas citām augstskolām varētu kalpotu kā rādītājs un liecinātu, ka svarīgāka ir kvalitāte, nevis peļņa, uzsvēra Miltiņa. Savukārt Zemkopības ministrijas pārstāve Ilze Slokenberga AI kontekstā aicināja rūpēties ne tikai par studentiem, bet arī par akadēmisko personālu. "Neviens nepadomā par to, ka budžeta vietas piesaista arī pasniedzējus, kuri var rēķināties ar noteiktu algu un nedodas prom strādāt citur," - tā I. Slokenberga.
Noslēdzot diskusiju, LSA prezidents E.Bērziņš izteica iniciatīvu veikt funkciju un finansējuma izvērtēšanu citās ministrijās, lai novērstu draudus kritiskam budžeta samazinājumam augstākajā izglītībā. Ar atzinumu un priekšlikumiem par iespējamajiem finansējuma avotiem LSA informēs IZM.