Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS) sola "turpināt iestāties un aizstāvēt finansējumu augstākajai izglītībai".
Nākamajā studiju gadā apstiprinātajā budžeta vietu skaitā nekas nemainīsies, proti, tiks nodrošinātas aptuveni 25 000 budžeta vietu skaits, kas ir par 3% mazāk nekā šajā studiju gadā.
Lai efektivizētu augstākajai izglītībai atvēlēto līdzekļu izmantošanu un celtu augstākās izglītības kvalitāti, līdz 30.aprīlim Izglītības un zinātnes ministrija iesniegs valdībā strukturālo reformu plānu augstākajā izglītībā un zinātnē.
Kā rakstīja laikraksts "Diena", Koķe pieļauj, ka Latvijas augstskolās varētu notikt pakāpeniska pāreja uz augstāko izglītību tikai par maksu. Ministres preses sekretāre Agnese Korbegan uzskata, ka ministre nav paudusi nostāju par maksas augstāko izglītību Latvijā un tā esot tikai interpretācija.
Radikāls budžeta vietu skaita samazinājums, uz kādu rosinājuši Pasaules Bankas (PB) eksperti, Latvijas augstskolās neesot gaidāms, atzinusi Koķe.
Uz topošajiem studentiem, kas augstskolā sāks mācīties jau šoruden, izmaiņas neattiekšoties. Pret jebkādu budžeta vietu skaita samazinājumu iestājas augstskolu rektori un studenti, brīdinot, ka tas atstās graujošas sekas.
PB ekspertu sākotnējos priekšlikumos par to, kā iegrožot valsts budžeta izdevumus, ir rosinājums uz pusi samazināt valsts budžeta finansētās vietas augstskolās vai arī ieviest līdzmaksājumu par studijām arī budžeta studentiem.
Tiekoties ar izglītības nozares vadību, PB eksperti gan neesot minējuši konkrētus skaitļus, taču norādījuši, ka Latvijā jānotiek pārejai uz augstāko izglītību tikai par maksu, kļuvis zināms laikrakstam "Diena". Koķe norāda, ka ar PB apspriesti vairāki scenāriji.
PB eksperti pauduši viedokli, ka, viņuprāt, ir nevienlīdzība starp pilna laika un nepilna laika studentiem, kuri var izglītoties tikai par maksu, un rosinājuši Labklājības ministrijas pārziņā esošos līdzekļus bezdarbnieku mācībām novirzīt arī nepilna laika studentu atbalstam. PB ieteikusi arī paplašināt studentu iespējas saņemt kredītus, kas "zemtekstā nozīmē - mazāk budžeta vietu, vairāk kredīta iespēju". Tiesa, PB sākotnējos priekšlikumos ir arī rosinājums pārtraukt subsīdijas valsts galvotajiem studiju kredītiem, liecina Finanšu ministrijas paziņojums.
Uz tiem, kuri studēt sāks šoruden, izmaiņas neattiekšoties - budžeta vietu skaits ir apstiprināts, un bakalaura programmās tas būs par 3% mazāks nekā šogad. Taču jau tagad budžeta grupā mācās tikai aptuveni 30% studentu, pārējie par mācībām maksā paši, un, kā uzsver rektori, iespēju vēl samazināt budžeta vietu skaitu nav. Arī premjers Valdis Dombrovskis (JL) tādu neredz, saka viņa preses pārstāve Līga Krapāne.
Maz ticamu iespēju, ka tuvāko mēnešu laikā politiķi pieņems tik nepopulāru lēmumu, padara vēlēšanu tuvums. To nenoliedz arī Koķe, kura norāda: "Protams, ka līdz vēlēšanām visi teiks, ka nebūs samazinājuma." Lai arī pati ministre nenoliedz, ka "naudas ir tik, cik ir", viņa sola - strauja budžeta vietu skaita samazinājuma nebūs, drīzāk varot runāt par kādu pārejas periodu.
Cerības izvairīties no budžeta vietu skaita samazinājuma nevairo fakts, ka augstākā izglītība faktiski atlikusi vienīgā nozare, kurā PB eksperti redz iespējas apcirpt līdzekļus. Proti, vispārējā izglītībā pēc straujā finansējuma grieziena un sāktajām reformām vairāk ko samazināt neesot, tāpat kā profesionālajā izglītībā.
Budžeta vietu skaita samazināšanas gadījumā nevar runāt ne par pašreizējo augstākās izglītības kvalitāšu, ne pieejamības saglabāšanu, uzskata Augstākās izglītības padomes priekšsēdis Jānis Vētra. Ar dramatiskiem epitetiem PB ieteikumu ietekmi uz augstāko izglītību vērtē rektori.
"Augstākās izglītības sistēma tiktu sagrauta," norāda Rektoru padomes priekšsēdis Arvīds Barševskis. Viņš, viesojoties skolās, redzējis - daudzas ģimenes nevar nodrošināt atvasēm iespēju iegūt augstāko izglītību citā pilsētā, jo tās pat nevarot samaksāt par ceļu un dzīvošanu, kur nu vēl studiju maksu.
Banku augstskolā (BA) nav budžeta vietu un, kā skaidro tās rektore Tatjana Volkova, aizvien biežāk nākoties dzirdēt, ka cilvēki BA vietā izvēlas augstskolas, kur var studēt bez maksas. Ja budžeta vietu nebūs arī tajās, daudzi jaunieši varētu nestudēt vispār, neizslēdz Volkova. Tādējādi augstākā izglītība var kļūt par elitāru produktu, un, kā pieļauj Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš, tas pastiprinās sabiedrības noslāņošanos. Palielināšoties arī jauniešu skaits, kuri pēc vidusskolas beigšanas pamet Latviju, turklāt netālu ir valstis, kurās ir bezmaksas augstākā izglītība. Vairākās Eiropas valstīs augstākā izglītība ir tikai par maksu, taču Auziņš skaidro, ka tur studenti maksā līdzmaksājumu par studijām, nevis pilnu studiju maksu.
Koķe gan uzsver arī augstskolu atbildību, - ja tās izdarīs "mājasdarbus", piemēram, novērsīs programmu dublēšanos, finansējuma samazinājums nebūs tik sāpīgs.