Naukšēnos direktors vada neeksistējošu skolu

Naukšēnu vidusskolas direktoru Valdi Zariņu pērn pēc mācībiestādes reorganizācijas atlaida no darba. Pēc tiesas domām – nelikumīgi. Pusgadu viņš pavadīja piespiedu dīkstāvē, bet 8. aprīlī tika atjaunots amatā.

Šobrīd V. Zariņš vada skolu, kas ierakstīta tiesas spriedumā, bet reālajā dzīvē mācībiestāde vairs nepastāv. Naukšēnu vidusskola pēc reorganizācijas pārtapusi par Naukšēnu novada vidusskolu, un to pārvalda jauna direktore. "Būtībā tā ir tā pati vecā ēka, tie paši skolotāji, skolēni, darbinieki. Skolai ir vecais karogs, juridiskā adrese, telefona numurs un direktora kabinets, tikai mainīts nosaukums," saka V. Zariņš.

Apšauba konkursa rezultātus

Lemšana par skolu reorganizāciju notikusi vasarā. Naukšēnu novada vidusskolas skolotāja Līga atceras, ka pārmaiņas noritējušas bez brīdinājuma lielā steigā. "Bija baumas par skolas nosaukuma maiņu, taču nezinājām, ka mums atņems direktoru! Par to uzzinājām augusta beigās. Joprojām lielākā daļa skolotāju jūtas slikti un baidās par savu ādu," saka Līga. Viņai piebalso kolēģe Inese, kura uzsver, ka V. Zariņa atlaišanai nav bijis iemeslu. "Kad viņš pirms divpadsmit gadiem atnāca, raudzījāmies ar lielu piesardzību, bet viņš ātri ieguva uzticību. Direktors te visu ir izveidojis!" uzsver Inese.

Kad uz novada skolas vadītāja amatu dome rīkojusi konkursu, V. Zariņa bijušie kolēģi rakstījuši atbalsta vēstuli, taču liktenīgajā balsojumā viņš izkritis. "Domes priekšsēdētājs pateica, ka Zariņš nav viņu cilvēks, jo viņš neatbalstīja Naukšēnu novada izveidi. Mēs neesam pret jauno direktori, taču uztraucamies par to, kādā veidā ar juridiskiem trikiem tiek kārtotas lietas," pragmatiski saka skolotājs Ivars.

Atlaidīs vēlreiz

Pēc atjaunošanas amatā V. Zariņš iemitināts domes ēkā, stāvu zem priekšsēdētāja Jāņa Zumenta. 20. aprīlī viņš saņēmis uzdevumu rakstīt skolas vēsturi. "Man teica, lai uz skolu neeju un netraucēju jaunajai direktorei darbu. Neiedeva arī datoru, kaut materiāls bija jānodod datora salikumā," stāsta V. Zariņš. 30. aprīlī sekojis jauns uzdevums – sagatavot priekšlikumus skolas akreditācijai. Kopš tās dienas citus darba uzdevumus viņš nav saņēmis. "Jūtu, ka deputātiem ir aizvainojums par zaudēto tiesu un tāpēc pret mani tā izturas. Radies iespaids, ka speciāli nedod man darbu, lai iedzīvotājiem būtu viedoklis, ka Zariņš neko nedara, bet algu viņam maksā!" nopūšas V. Zariņš. Pirmdien viņu no darba atlaidīšot vēlreiz, 21. aprīlī saņemta pavēste par darba uzteikumu sakarā ar štatu samazināšanu.

Pārmetumus noraida

Ne pārāk saulainā situācijā ir arī jaunā direktore Aiga Stiere, kurai jānoklausās skolotāju kurnēšanā. Ieraugot, ka Neatkarīgā fotografē skolas fasādi, A. Stiere izsaucas: "Vai, man jau palika slikti! Kopš pagājušās nedēļas nāk dažādas inspekcijas, domāju, ka jūs arī no kādas." Viņa skaidro, ka sākusi strādāt tikai kopš oktobra, tāpēc mācībiestādes nosaukums vēl nav nomainīts. Tapšanas stadijā ir arī jaunais karogs. A. Stiere uzsver, ka reorganizācijas laikā no amata atbrīvota arī viņa, ne tikai V. Zariņš. "Naukšēnus vajadzēja reorganizēt, un tika nolemts pievienot Ķoņus. Ja Naukšēnus pievienotu Rūjienai, tad šobrīd vidusskola būtu tikai Rūjienas filiāle," stāsta A. Stiere. Trīs dienas nedēļā viņa pavada Naukšēnos, savukārt divas dienas vada Ķoņu pamatskolu.

Pašvaldības vadītājs J. Zuments Neatkarīgajai atklāj, ka patiesībā pagājušajā vasarā V. Zariņš par pārmaiņām esot informēts. "Rīkojām darba grupas un skatījāmies, kā varētu saglabāt gan Ķoņu pamatskolu, gan Naukšēnu vidusskolu. Diemžēl Valdis Zariņš atteicās vasarā plānot jauno novada izglītības modeli, jo viņam esot atvaļinājums. Teritoriālā reforma notika vasaras vidū, un nebija cita brīža, kad to darīt," atceras J. Zuments. Viņš atzīst, ka V. Zariņa atbrīvošanai nebija izvēlēts atbilstošs likuma pants, taču konkurss par vakanto direktora amatu bijis atklāts un godīgs. V. Zariņam piedāvāts kļūt par novada sporta organizatoru, taču viņš atteicies. "Arodbiedrība neatbalsta viņa atbrīvošanu, tāpēc pirmdien no amata Zariņu neatlaidīs. Gribētu visu izrunāt mierīgā ceļā, žēl, ka tas nav izdevies. Mēs esam atvērti," saka J. Zuments.

Latvijā

Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR) pagājušajā gadā reģistrēja kārtējo meitasuzņēmumu – šoreiz Ungārijā. Tagad uzņēmums strauji paplašina savu klientu loku Baltijas valstīs, Ukrainā, Polijā, Ungārijā, Vācijā, Rumānijā, Bulgārijā, Azerbaidžānā, Gruzijā un pat Āfrikā.

Svarīgākais