"Tas ir pazemojoši – kādam zvanīt, kaut ko prasīt! Centos aizmirst, strādāt tālāk, nedomājot par notikušo, kas ir neizprotami. Taču tikko uzzināju par kārtējo Ata Kronvalda prēmijas pasniegšanas ceremoniju, un tas liek domāt, lai to atrisinātu un turpmāk nepatīkamas izjūtas aiztaupītu citiem kolēģiem," Neatkarīgajai saka Jēkabpils valsts ģimnāzijas matemātikas skolotāja Sarmīte Vilcāne
Viņa pērn saņēmusi Ata Kronvalda prēmiju, taču no viņai pienākošās naudas balvas 2,5 minimālo algu apmērā jeb 450 latiem, kā to pērn paredzēja balvas konkursa nolikums, savā kontā saņēmusi vien 20 latus.
Ik gadu publiskajā telpā izskan aicinājums pieteikties uz Ata Kronvalda balvu. Tās tiek piešķirtas par ievērojamu un ilggadēju ieguldījumu talantīgo skolēnu apzināšanā un izglītošanā, kā arī skolēnu zinātniskās pētniecības darba vadīšanā un organizēšanā.
Pacilātību nomaina neizpratne
"Ja Ata Kronvalda fonds prēmijas piešķiršanā piesaista Valsts prezidentu un valdības pārstāvjus, tad viņiem būtu strikti jāzina nolikums un jāseko līdzi, lai viss tiktu izdarīts, kā nākas, bez zemtekstiem. Skolotāji paši neies un skaļi nekliegs, ka prēmija patiesībā nav samaksāta. Diez vai ģimnāzijas vadība pēc šī gadījuma vēl gribēs Ata Kronvalda fondam nākamajām prēmijām izvirzīt kādu no pedagogiem," secina balvas saņēmēja S. Vilcāne, kuru Neatkarīgā sastop klasē, iepazīstoties ar jaunās audzināmās klases skolēnu personīgajām lietām. Viņa stāsta, ka Ata Kronvalda prēmiju saņēmusi pērn 26. augustā. Pasniegšanas ceremonija bijusi ļoti jauka un neaizmirstama, un arī līdz tai bijusi ļoti laba savstarpējā sadarbība starp Ata Kronvalda fonda atbildīgajām personām, Jēkabpils valsts ģimnāziju (JVĢ), kas pretendenti prēmijas konkursam izvirzījusi, un skolotāju, pasākumu sagatavojot. Prēmijas saņēmējai jau pirms tās pasniegšanas prasīts arī konta numurs. Nākamajā dienā pēc ceremonijas S. Vilcāne saņēmusi mobilā telefona īsziņu par naudas pārskaitījumu no Ata Kronvalda fonda, taču ieskaitīti bija tikai 20 lati, nevis prēmija – 2,5 minimālās algas, kā to paredzēja 2009. gada Ata Kronvalda prēmijas konkursa nolikums, neizpratnē ir S. Vilcāne.
"Lai arī nolikumā prasības kandidātiem ir augstas un tiek vērtēta, piemēram, skolēnu izglītošanai paredzētu valsts vai rajona mēroga pasākumu organizēšana, skolēnu vajadzībām izstrādātie un publicētie mācību līdzekļi, pretendenta mācīto skolēnu iegūtie apbalvojumi Latvijas un starptautiskajās olimpiādēs un zinātnisko darbu konkursos, un tikai retais pedagogs šiem vērtēšanas kritērijiem atbilst, taču manā skolā strādā viena skolotāja, kas varēja pretendēt uz šo balvu. Skola viņu pieteica izsludinātajai prēmijai un pēc kāda laika saņēmām priecīgu vēsti, ka skolotāja ir laureātu vidū," stāsta Jēkabpils valsts ģimnāzijas direktors Valerjans Vizulis. Abiem par svinīgo balvas pasniegšanas pasākumu ir tikai patīkamas atmiņas. Ģimnāzijas matemātikas skolotāja Sarmīte Vilcāne teic: "Balvu pasniedza Valsts prezidents. Saņēmu skaistu diplomu un medaļu. Mājās devos ļoti pacilājošā noskaņojumā."
Domā, būs pa daļām
"Sākumā bija apmulsums, tad šoks. Domāju, varbūt prēmiju kā stipendiju pa daļām pārskaitīs ik mēnesi. Ģimnāzijas direktors mierināja – varbūt visu summu uzreiz ir grūtības pārskaitīt. Taču pagāja viens, otrs, trešais mēnesis, Ziemassvētki un arī Lieldienas, un neviens naudas pārskaitījums no Ata Kronvalda fonda vairs nesekoja. Tagad vairs negaidu," ir sašutusi apmānītā skolotāja, kura Jēkabpils valsts ģimnāzijā, iepriekš Jēkabpils 1. vidusskolā, par matemātikas skolotāju strādā jau 24 gadus, bet 15 gadus vada skolas fizikas, matemātikas un informātikas metodisko komisiju, esot arī klašu audzinātāja. Maijā direktors centās sazināties ar fondu un rast skaidrību, bet viss velti.
Ieteikuma vēstulē Ata Kronvalda prēmijai JVĢ vadība minējusi arī to, ka S. Vilcāne kopā ar minēto metodisko komisiju un skolas vadību kopš 2000. gada organizē Zemgales novada matemātikas olimpiādes, kas guvušas atsaucību gan skolēnu, gan skolotāju, gan vecāku vidū. Šinī mācību gadā JVĢ notiks jau desmitā Zemgales novada matemātikas olimpiāde. Pēc S. Vilcānes kā komisijas vadītājas iniciatīvas, pašai piedaloties kā līdzautorei, 2006. gadā iznācis metodisks palīglīdzeklis skolotājiem un skolēniem – olimpiāžu uzdevumi ar atrisinājumiem.
Neatkarīgā sazinājās arī vēl vienu pērnā gada laureāti, kura nevēlējās, lai tiktu publiskots viņas vārds. "Jāteic, ka joprojām ir gandarījums par to, ka šādu atzinību, šeit nedomāju finansiālo pusi, esmu saņēmusi. No naudas viedokļa raugoties, nejūtos ļoti apdalīta. Šī solītā prēmija man nebija tik būtiska, kā vārdisks mana darba novērtējums. Taču ir ļoti nekorekti maldināt sabiedrību, norādot pielikumā, kuru var izlasīt internetā ikviens interesents, par konkrētas prēmijas piešķiršanu, bet realitātē vārdi atšķiras no darbiem. Tad ir jādzēš šis punkts no nolikuma, un izpaliks lieki pārpratumi."
Vaino krīzi
Savukārt radušos situāciju Ata Kronvalda fonda prezidents Henriks Danusēvičs skaidro šādi: "Pērn sakarā ar krīzi tautsaimniecībā un būtisku peļņas kritumu fonda atbalstītāji atteica ziedojumus. Līdz 2009. gada apbalvošanas ceremonijai fonds bija saņēmis tikai vienu ziedojumu, konkrēti 150 latus no Latvijas Universitātes. Bija jāizvēlas: samazināt prēmiju skaitu vai naudas apmēru. Tā kā fonda valde uzskatīja, ka Ata Kronvalda prēmija ir prestiža atzinības un goda zīme skolotāju darbam, nevis materiāls atbalsts, tad nolēma saglabāt piešķirto prēmiju skaitu un samazināt naudas balvas apjomu atbilstoši ziedojumu apmēram – astoņas prēmijas, katra 20 latu." Viņš arī norāda, ka neviens no pērnā gada laureātiem nav vērsies ar pretenzijām fondā. Jāpiebilst, ka solīto naudas prēmiju neviens pērnā gada izglītības darbinieks tā arī nesaņems pilnā apmērā.
Ņemot vērā iepriekšējā gada pieredzi, 2010. gada Ata Kronvalda balvas nolikumā tika veiktas korekcijas, norādot, ka viena piešķirtā prēmija ir atkarīga no ziedojumu summas, bet nepārsniedz trīs minimālās algas. Šā gada pieci laureāti esot saņēmuši naudas prēmijas katrs 300 latu. H. Danusēvičs arī piebilst: "Ata Kronvalda balva ir paredzēta cēliem mērķiem, un nevajadzētu šā gada laureātiem bojāt prieku ar pagājušā gada saimnieciskās darbības analīzi, ja raksta mērķis ir diskreditēt fonda darbību. Uzskatu, ka pedagogiem pretenzijas bija jārisina ar fondu, nevis veselu gadu krājot rūgtumu un liekot darvas karoti šā gada prēmijas laureātu medus traukā.