Ata Kronvalda fonds pats prēmēts ar 5000 latu

Neatkarīgā jau vakar rakstīja, ka par gadiem ilgu ieguldījumu skolēnu izglītošanā pērnā gada Ata Kronvalda balvas ieguvējas – Latvijas mācību iestāžu skolotājas – saņēma vien 20 latu lielu prēmiju, toties, kā izrādās, par 20 gadu ilgu Ata Kronvalda fonda darbības nodrošināšanu piešķirti 5000 latu.

Astoņas pedagoģes tā arī nesagaidīja un neiegūs solīto prēmiju 2,5 minimālo mēnešalgu apmērā, bet konta izraksti liecina vien par 20 latu lielas stipendijas saņemšanu, taču fonda prezidenta Henrika Danusēviča pērnā gada deklarācija parāda, ka no šīs pašas neatkarīgās sabiedriskās organizācijas viņš pats saņēmis 650 latu lielu stipendiju. Viņš gan akcentē: "Šie 650 lati ir Ministru kabineta balva [kopumā fonds saņēma 5000 latu] par 20 gadu ilgu fonda darbības nodrošināšanu. Katra ziņā šī naudas summa nav kāda fonda atbalstītāja ziedojums, kas domāts skolotāju prēmēšanai. Ministru kabineta balva tika saņemta pēc izcilāko pedagogu godināšanas."

Šādu MK atzinību pērn saņēma seši laureāti. Un, kā norādīts publiskajā paziņojumā, – augstāko Latvijas valdības apbalvojumu piešķir izciliem izglītības, sporta, medicīnas, kultūras un mākslas pārstāvjiem par nozīmīgiem darbiem vai nopelniem demokrātiskas un tiesiskas Latvijas valsts attīstībā, saimnieciskajā vai sabiedriskajā darbībā vai citās valstij nozīmīgās jomās. Pretendentus balvai izvirza sabiedriskās organizācijas, Latvijas Pašvaldību savienība vai ministri. Paziņojumā arī teikts, ka Ata Kronvalda fonds balvu saņem par aktīvu un atbildīgu darbību Latvijas izglītībā un izglītības kvalitātes pilnveidē, par ilggadēju un mērķtiecīgu atbalstu Latvijas talantīgajiem skolēniem un pedagogiem, kā arī par izglītības kā vērtības stiprināšanu. Šī balva ietver naudas summu 5000 latu apmērā (pēc nodokļu nomaksas), Goda diplomu un krūšu nozīmi. "Pusi no piešķirtās naudas summas izmaksājām prēmijās, bet otru pusi ieguldījām fonda attīstībā, lai varētu nodrošināt arī turpmāk izcilāko pedagogu sumināšanu," teic H. Danusēvičs.

Savukārt, kā jau Neatkarīgā ziņoja, iemeslu, kāpēc 2009. gada Ata Kronvalda balvas saņēmēju prēmijas apjoms bija tik viena 20 latu banknote, skaidro ar krīzi tautsaimniecībā, līdz ar to fonda atbalstītāji atteikuši ziedojumus. "Fonda balva nav kā papildu pelņas avots skolotājiem, bet gan goda izteikšana viņiem par darbu," uzsver H. Danusēvičs. Arī Valsts prezidenta kanceleja ir pārliecināta, ka Ata Kronvalda fonda vadība ir rīkojusies atbilstoši 2009. gada finansiālajai situācijai. "Valsts prezidenta kanceleja aicina abas puses rast risinājumu šai situācijai, lai nekas nemestu ēnu uz izcilo skolotāju godināšanas tradīciju," norāda Valsts prezidenta preses sekretāres vietniece Daiga Holma.