"Tehniskās zinātnes mani neinteresē, un iespēja studēt valsts apmaksātā vietā jau nemainīs manu (ne)patiku pret vides, dabas vai medicīnas jomu. Pieteicos komunikācijas zinātņu programmā, jo žurnālistika man šķiet interesanta," savu profesijas izvēli pamato topošā studente Liene Grava.
Viņa cer, ka spēs ar labām atzīmēm ierotēt arī budžeta grupā.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) padotībā esošajām augstskolām sociālajām zinātnēm, komerczinībām un tiesībām atņemts visvairāk valsts apmaksāto studiju vietu – apmēram 300 no 435. Tomēr pieteikumu skaits šajā jomā ir vislielākais. Savukārt visās augstskolās kopā, ne tikai IZM padotībā esošajās, šajā izglītības tematiskajā jomā samazinājums ir par 700 vietām. Komunikācijas zinātnes ir vispieprasītākās – Latvijas Universitātē vien iesniegts 1021 pieteikums 2010./ 2011. mācību gadam.
Salīdzinot ar 2009. gadu, procentuāli visvairāk valsts apmaksātās vietas samazinātas Rēzeknes augstskolai (5,33%), savukārt vietu skaita ziņā Latvijas Universitātei (236 vietas). Mazāk prioritārajām studiju jomām, piemēram, sociālajām zinātnēm un izglītībai, budžeta vietas iespēju robežās samazina, neradot problēmas tiem studentiem, kuri studē valsts budžeta finansētās vietās. "Turpmāk plānots saglabāt minētajās jomās minimālu valsts budžeta studiju vietu skaitu, nosakot bakalaura vai profesionālajā pamatstudiju programmā ne vairāk kā 20 vietas katrā kursā," stāsta IZM Augstskolu un koledžu pārvaldības un finansēšanas nodaļas vadītāja Marina Mekša.
IZM ir prioritārās mācību jomas, kurās valsts apmaksātās vietas netiek samazinātas. M. Mekša uzskaita principus: "Saglabāt doktorantūru, lai rūpētos par akadēmiskā un zinātniskā personāla atjaunošanu, un maksimāli saglabāt studiju vietas dabas zinātnēs, inženierzinātnēs, vides zinātnē un medicīnā."
Par 2011. gada valsts budžeta finansētajām studiju vietām prognozes vēl nav, jo "neko nevar paredzēt, kamēr nesāks veidot nākamā gada budžetu". "Pieļauju, ka neprioritārajās jomās vietu skaitu nāksies samazināt vēl," skaidro M. Mekša.