Skolēni nu ir saskaitīti, un ir aprēķināts mērķdotācijas sadalījums pašvaldībām pedagogu darba samaksai. Līdzekļu tiesa, kas ar šā mācību gada sākumu seko vienam skolēnam, ir vidēji 678 lati gadā jeb par 28 latiem vairāk nekā pagājušajā semestrī.
Tas nozīmē, ka pašvaldībām pārskaitītie līdzekļi nodrošina iespēju pedagogiem par tādu pašu darba apjomu kā iepriekš saņemt nedaudz lielāku atalgojumu, norāda Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).
Kopējais pašvaldībām novadītais naudas apjoms gan paliek iepriekšējā līmenī. Taču, tā kā šajā mācību gadā skolēnu skaits sarucis par vairāk nekā 10 000 bērnu, līdzekļu tiesa, kas pienākas uz vienu izglītojamo, ir lielāka, komentē IZM Finanšu departamenta direktore Inga Štāle.
Vairāk skolēniem novados
678 lati ir vidējā summa, kas seko vienam bērnam. Taču šajā mācību gadā līdzekļi, ko pašvaldībai novirzīs par vienu skolēnu, svārstīties no 605 līdz pat 759 latiem un vairāk, skaidro I. Štāle. 605 lati seko bērnam, kurš izglītojas republikas nozīmes pilsētā, bet 759 lati – tam, kurš skolojas novadā. Savukārt vēl lielāka summa piesaistīta, piemēram, bērnam, kurš mācās pašvaldībā ar ļoti zemu skolēnu blīvumu. Tā pabalstīs septiņus novadus – Amatas, Ciblas, Pāvilostas, Jēkabpils, Rucavas, Rugāju un Ventspils.
Bažas par nākamo gadu
Pašlaik, kad tapusi zināma uz vienu izglītojamo atvēlētā līdzekļu tiesa, kas pedagogiem sola nedaudz lielāku atalgojumu, var uzelpot, atzīst Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājas vietnieks Jānis Krastiņš. Taču ar bažām tiekot gaidīts, kādu samaksu par savu darbu skolotāji saņems no nākamā gada 1. janvāra. "Praktiski līdz Saeimas vēlēšanām mums nav skaidrs par nākamā gada budžetu. Turklāt nav noslēpums, ka katra partija, kas ir pie šprices, līdz vēlēšanām centīsies kaut ko slēpt, lai tikai nesatrauktu sabiedrību," komentē J. Krastiņš.
Līdz šim finansējums izglītībai šķērēts uz pusi. Izglītības un zinātnes ministres padomniece komunikācijas jautājumos Agnese Korbe norāda, ka "sarunās ar Pasaules banku ir panākta izpratne par to, ka izglītība ir tā joma, kam vairs nedz var, nedz drīkst samazināt līdzekļus". Taču droši apgalvot, ka nākamajā gadā izglītību neskars vēl viens cirpiens, pašlaik gan nevar. "Protams, viss ir saistīts un pakārtots valsts budžetam un tā veidošanai. Lai kā gribētos skaidrību par finansējumu izglītībai, tagad nav konkrētas rīcības pie 2011. gada valsts budžeta plānošanas," komentē A. Korbe.
Nav skaidrības
IZM valsts sekretārs Mareks Gruškevics iepriekš ir atzinis, ka no nākamā gada janvāra jārēķinās ar iespējamu finansējuma samazinājumu. Tādā gadījumā ministrijai būs jālemj, kurai jomai griezt finansējumu – augstākajai izglītībai, zinātnei, profesionālajai izglītībai vai pedagogu darba samaksai. Tiek solīts, ka skolotāju atalgojumam ķertos klāt kā pēdējam.
A. Korbe skaidro, ka "pavasarī starp IZM un Finanšu ministriju gan tika saskaņoti budžeta projekta bāzes izdevumi 2011. gadam – figurējošās summas ir tādas pašas kā šajā gadā". Viņa arī informē, ka Funkciju audita darba grupas ziņojumā, kurā savukārt piedāvāts IZM pārziņā esošajās jomās cirpt nepilnus 10 miljonus latu, pedagogu atalgojums atstāts neskarts.