Skolas reorganizācija var beigties ar slēgšanu

© nra.lv

Lai gan nedaudz mazāk kā pērn, arī šogad turpinās Latvijas skolu tīkla optimizācija. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) norāda, ka būtiskākās izmaiņas skolu tīklā jau ir aiz muguras. Viena no skolām, ko plānots reorganizēt nākamajā vasarā, ir Sēmes pamatskola. Skolotāji ir nobažījušies, ka reorganizācijas procesā skolēnu skaits samazināsies tik ļoti, ka izglītības iestādi nāksies slēgt.

Mazāk izmaiņu

IZM šogad saskaņojusi sešu skolu slēgšanu, kas ir krietni mazāk nekā pērn, Neatkarīgajai pastāstīja ministrijas komunikācijas nodaļas vadītāja Dace Jansone-Klasiņa. Viņa piebilst, ka korekcijas skolu tīklā veicināja modeļa nauda seko skolēnam ieviešana un lielākās pārmaiņas jau ir aiz muguras. Visos gados slēgšanas iemesls bijis nepietiekams skolēnu skaits.

D. Jansone-Klasiņa skaidro, ka lēmumu par skolas slēgšanu pieņem pašvaldība, bet tas ir jāsaskaņo ar IZM. Ministrijas novērojumi liecina, ka pašvaldības rūpīgi vērtē situāciju un lēmumus attiecībā uz izglītības politiku pieņem, ievērojot gan vecāku un bērnu intereses, gan resursu efektīvu izmantošanu, kā arī demogrāfiskās situācijas un izglītības kvalitātes aspektus.

Reorganizācija šogad skars četras reizes mazāk skolu nekā pērn. 2010. gadā IZM ir saskaņojusi 19 izglītības iestāžu reorganizāciju. Sarakstā iekļautās skolas plānots apvienot vai pārveidot, piemēram, vidusskolas vietā atstājot tikai pamatskolu.

Apvieno klases

Piemēram, Sēmes pamatskolas vietā nākamgad izveidos sākumskolu. Skolas direktores vietniece Natālija Liepiņa Neatkarīgajai pastāstīja, ka pašlaik nav skaidrs par skolas nākotni, jo, ņemot vērā mazo skolēnu skaitu, bez pašvaldības atbalsta tā pastāvēt nevarēs. Plānots, ka nākamajā mācību gadā skolā mācīsies 46 skolēni. Lai apmaksātu skolotāju algas, ar to nepietiek. Viņa atklāj, ka līdz nedēļas beigām nepieciešams veikt aprēķinus un noskaidrot, cik skolotāju būs nepieciešams, lai, dodoties atvaļinājumā, pedagogi zinātu, vai augustā viņiem vēl būs darbs.

N. Liepiņa norāda, ka šopavasar 16 skolēni izņēmuši dokumentus, jo nav skaidrs par skolas nākotni un to, vai varēs nokomplektēt klases. Piemēram, sešiem devītās klases skolēniem nācās izņemt dokumentus, jo klasi nākamajam mācību gadam neizdevās nokomplektēt. Tomēr pašlaik nav zināms, vai skolai atļaus veidot šādus klašu komplektus.

Nākamajā gadā skolā plānoti pieci klašu komplekti: apvienota pirmā un otrā klase, trešā klase, ceturtā klase, apvienota piektā un sestā klase un apvienota septītā un astotā klase.

Skolotāja Ilze Komarova norāda, ka pašlaik neziņā ir ne tikai skolotāji, bet arī bērni un viņu vecāki. Neskaidrību dēļ nav iespējams izveidot saraktus ar nepieciešamajiem mācību materiāliem, kas jāiegādājas.

Būs jāiet kājām

"Ja tā turpināsies, daudzi lauku bērni paliks bez izglītības," skolu tīkla optimizāciju vērtē skolotāja Indra Terliņa. Viņa piebilst – "neviens jau nedomā par bērniem, kam ziemā jābrien pa kupenām un jāceļas pulksten 5.00, lai nokļūtu skolā. Vai tad bērns varēs kvalitatīvi mācīties?"

Skolotāja Arnija Maļinovska ir pārliecināta, ka bērniem uz skolu Tukumā nokļūt būs daudz grūtāk: "Pašlaik bērnus, kas dzīvo tālāk no skolas, ved ar speciālu autobusu. Šoferis jau zina, kur skolēni dzīvo un kur labāk apstāties. Pēc reorganizācijas sola nodrošināt autobusu uz Tukumu, bet tas nebrauks bērniem pakaļ uz mājām, viņiem uz centru tāpat būs jāiet. Un daudziem būs jāmēro kājām pat pieci vai seši kilometri.

Latvijā

Šobrīd norit balsošana par titulu "Gada Eiropas cilvēks Latvijā". Par titulu sacenšas trīs cilvēki - Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, animācijas filmas "Strume" režisors Gints Zilbalodis un Lūznavas muižas pārvaldniece Iveta Balčūne. Valsts prezidents šajā saistībā vēries ar lūgumu pie sabiedrības.

Svarīgākais