ēdiens

Gada tumšākā laika ikdienai vajag vairāk krāsu, vairāk prieka, vairāk azarta un uzdrīkstēšanās. Viens no veidiem, kā to izdarīt – pagatavot gardu, košu, veselīgu ēdienu no kvalitatīviem un dabiskiem pašmāju produktiem. Un pagatavot tā, lai jau no maltītes uzlūkošanas vien pakrūtē iekņudētos un mute būtu siekalu pilna!

Gada tumšākā laika ikdienai vajag vairāk krāsu, vairāk prieka, vairāk azarta un uzdrīkstēšanās. Viens no veidiem, kā to izdarīt – pagatavot gardu, košu, veselīgu ēdienu no kvalitatīviem un dabiskiem pašmāju produktiem. Un pagatavot tā, lai jau no maltītes uzlūkošanas vien pakrūtē iekņudētos un mute būtu siekalu pilna!

Mā­jās ne­gai­dī­ti vie­si? Trauk­sme! Ar ko pa­cie­nāt? Ti­kai mie­ru, jo gan­drīz vai kat­rā le­dus­ska­pī at­ro­da­mas da­žas olas, kaut vai ne­liels ga­ba­liņš sie­ra, aiz­sāk­ta ma­jo­nē­zes pa­ci­ņa, si­ne­pes un, pro­tams, arī dzelzs re­zer­ve – bun­dži­ņa špro­tu.

Pi­kan­tā ķir­bju zu­pa.

Liel­lo­pa fi­le­jas steiks ar si­nep­ju mēr­ci un sē­ņu buk­stiņ­put­ru

Garš­au­gu pan­kū­kas ar kū­pi­nā­tu la­si.

Latviešu svētku virtuve ir bagāta ar dažādām tradīcijām, kas atšķirīgas no citu tautu paražām, jo godā tiek celti graudaugu ēdieni un pākšaugi, tāpat dārza un meža veltes, kā arī gaļa un zivis. Mārtiņdienā, pēc lopu kaušanas, svētku neatņemama sastāvdaļa ir zilcis, spudiņš, drebulis, ko mūsdienās saucam par galertu vai auksto gaļu. LIDO izpētījis un apkopojis infografikā interesantus faktus par latviešu tradicionālo virtuvi rudens un ziemas svētkos.

«Man ļo­ti pa­tīk ro­sī­ties vir­tu­vē un ga­ta­vot. Tā ir ma­na te­ra­pi­ja,» pār­lie­ci­no­šā lat­vie­šu mē­lē no­teic bra­zī­lie­te Ma­ri­ja de Lur­de­sa Ru­fi­no, ku­ru drau­gu un ģi­me­nes lo­kā pie­ņemts dē­vēt par Va­ne­su un ku­ra jau as­to­ņus ga­dus par sa­vām mā­jām sauc Lat­vi­ju.

Var ticēt, var neticēt, taču mūsdienu Latgale vēl joprojām ir līdz galam neizzināta, aizvien atšķirīga un pārsteigt gatava. Šie pārsteigumi, nelatgalietim mērojot Latgales ceļus un satiekot vietējos, kā tādas pērles uzmirdz te vienā, te jau citā vietā un veidā, kaut pašiem latgaliešiem šķiet – nekas īpašs.

Ru­dens smar­žo pēc ābo­liem, ci­do­ni­jām, sē­nēm... un, pro­tams, pēc pir­ma­jiem šā ga­da skā­bē­ta­jiem kā­pos­tiem, kas vā­rās zu­pā vai sau­tē­jas uz plīts.

Žurnāla Māja rīkotajā degustācijā izvērtējām, kā mainās šo gadu tūkstošiem uzturā lietoto pākšaugu garša, tos konservējot.

Variācija par zaļo zirnīšu tēmu - ēdienus svētkiem un ikdienai piedāvā Sintija MIKSONE (kafejnīca Loja).

Garšīgie un aromātiskie sirņiki jeb biezpiena plācenīši – brīnišķīgas brokastis vai deserts pie tējas vai kafijas jebkurai ēdienreizei!

Tomāts ir dārzenis, ko var baudīt ne tikai rudens ražas laikā, bet, pareizi sagatavojot, arī ziemā un pavasarī,

Bro­kas­tis ir jā­ēd! Ir jau pie­rasts stei­gā iz­skriet no mā­jas ar tuk­šu vē­de­ru un pa­ķert kā­du, vis­bie­žāk – ne­ve­se­lī­gu, uz­ko­du pa ce­ļam uz dar­bu vai mā­cī­bu ie­stā­di. Pir­mais so­lis ce­ļā uz bro­kas­to­ša­nas pa­ra­du­mu mai­ņu va­rē­tu būt rī­ta sviest­mai­zes no ve­se­lī­gas rupj­mai­zes vai sald­skāb­mai­zes, pro­tams, ve­se­lī­gam jā­būt arī tam, ko lie­kam uz mai­zī­tēm. Vē­lams, lai bro­kas­tu mai­zī­tes bū­tu arī maz­liet pār­stei­dzo­šas – te var pa­lī­dzēt ne­ie­rasts pro­duk­tu sa­li­kums, ku­ru ie­rau­got miegs kā ar ro­ku at­ņemts.

Lai cīnītos pret liekā svara problēmu, Polijas parlaments ceturtdien no nākamā gada janvāra aizliedzis skolās neveselīgu pārtiku.

Ka­zas sie­ra Pan­na Cot­ta ar vieg­li ma­ri­nē­tām gai­le­nēm, ap­cep­tu be­ko­nu un ru­ko­las pie­skā­rie­nu.

Īsts brīvdienu ēdiens, kad gribas sevi nedaudz palutināt ­ aromāts no ķiplokos ceptajām garnelēm, svaigums no ķirštomātiņiem un spinātiem.