RECEPTES: Veselīgie putraimi -bulgurs

Tā­pat kā kus­ku­su un man­nu, arī bul­gu­ru ga­ta­vo no kvie­šu grau­diem. Ja mums jau zi­nā­mā man­na top no mīk­sto kvie­šu grau­diem, tad bul­gurs un kus­kuss – no cie­to. Bul­gu­ra no­sau­kums un arī tā po­pu­la­ri­tā­te cē­lu­šies no Tur­ci­jas, kur to dē­vē par bul­gur, un lat­vis­kā tul­ko­ju­mā tas no­zī­mē «pār­sprā­gu­šie graud­au­gi».

Bul­gu­ru ga­ta­vo, cie­to kvie­šu grau­dus at­tī­rot, tvai­cē­jot, žā­vē­jot un sa­ma­ļot īpa­šās ak­mens dzir­na­vās. Sva­rī­gi, ka šīs ga­rās ap­strā­des lai­kā bul­gurs ne­zau­dē grau­dos eso­šos vi­ta­mī­nus. Ne vel­ti uz­tu­ra spe­ci­ālis­ti uz­ska­ta, ka bul­gurs aiz­dzen no­gu­ru­mu un dod ener­ģi­ju. Bul­gu­ra put­rai­mi ir vie­ni no ve­se­lī­gā­ka­jiem, jo ta­jos ir vis­vai­rāk šķiedr­vie­lu, B vi­ta­mīns un kā­lijs. Bul­gu­ram ir arī zems gli­kē­mis­kais in­dekss, kas no­dro­ši­na il­gu sā­ta sa­jū­tu. Pēc mal­tī­tes, ku­ras sa­stā­vā bi­jis ie­kļauts bul­gurs, cil­vē­kam ir la­bas darb­spē­jas, tur­klāt šis pro­dukts ir ļo­ti pie­mē­rots tiem, ku­ri ie­vē­ro di­ētu, uz­sver die­to­lo­gi. Vie­na por­ci­ja jeb 25 gra­mi ne­pa­ga­ta­vo­ta bul­gu­ra var no­dro­ši­nāt 20% no die­nā uz­ņe­ma­mās šķiedr­vie­lu de­vas, bet šķiedr­vie­las, kā zi­nām, ne­pie­cie­ša­mas, lai vei­ci­nā­tu zar­nu mo­to­ri­ku, iz­va­dī­tu tok­sis­kas vie­las, pa­sar­gā­tu no žults­ak­me­ņiem, sirds sli­mī­bām, di­abē­ta un pat no ļaun­da­bī­go audzē­ju at­tīs­tī­bas.

Bul­gurs ir uni­ver­sāls pro­dukts, kas daudz­pu­sī­gi iz­man­to­jams da­žā­dās ve­ģe­tā­ro un ga­ļas ēdie­nu, kā arī de­ser­tu re­cep­tēs.

Pa­rei­zi pa­ga­ta­vo­tam bul­gu­ram rak­stu­rī­ga riek­stu smar­ža, gar­ša un vieg­la kon­sis­ten­ce. Lai aro­māts bū­tu vēl iz­teik­tāks, to var ap­cept svies­tā.

KĀ BUL­GU­RU PA­REI­ZI PA­GA­TA­VOT?

Lai pa­ga­ta­vo­tu ne­vai­no­ja­mu bul­gu­ru, iz­man­to uz pus­i vai­rāk ūdens, ne­kā ir bul­gu­ra, mē­rot uz sva­ra. To var vā­rīt uz­reiz vai ie­priekš iz­mēr­cēt un tad tvai­cēt. Ja vā­ra, tad grau­diem vir­sū lej vir­sū kar­stu ūde­ni vai bul­jo­nu un aiz­vā­ko­tā kat­lā vā­ra ap­mē­ram 10–30 mi­nū­šu (at­ka­rī­bā no bul­gu­ra iz­mē­ra). Ja grau­dus ie­priekš mēr­cē, tad pār­lej vē­su ūde­ni un ļauj tiem mēr­cē­ties vi­su nak­ti. Var da­rīt arī tā: pār­lej ar kar­stu ūde­ni un mēr­cē 30 mi­nūt­šu. Pa­rei­zi pa­ga­ta­vots bul­gurs arī pēc at­kār­to­tas sil­dī­ša­nas vai il­gas uz­gla­bā­ša­nas vi­su lai­ku būs ir­dens un stingrs.

Ja pēc pa­ga­ta­vo­ša­nas kat­lā vēl ir šķid­rums, bul­gurs tur­pi­na uz­briest, tā­pēc ga­ta­vo­jot iz­man­to ga­na lie­lu kat­lu. 

Pa­ga­ta­vots bul­gurs var stā­vēt le­dus­ska­pī, un vē­lāk to iz­man­to pēc va­ja­dzī­bas. Il­gā­ku lai­ku to var uz­gla­bāt arī sald­ēta­vā. 

Iz­mēr­cē­tu bul­gu­ru var pie­vie­not jau ga­ta­vai va­fe­ļu, pan­kū­ku vai ce­pu­mu mīk­lai, tā bez lie­la tau­ku dau­dzu­ma mīk­lai pie­šķi­rot ci­tu tek­stū­ru un vieg­li riek­stai­nu gar­šu.

Bul­gu­ra un ķir­bja sau­tē­jums

SA­STĀV­DA­ĻAS:

200 g bul­gu­ra

400 ml ūdens

400 g ķir­bja

50 g ķir­bju sēk­lu

1/2 či­li

1/4 tēj­ka­ro­tes pi­pa­ru

15 g svies­ta

100 g ri­ko­tas sie­ra

jū­ras sāls

PA­GA­TA­VO­ŠA­NA:

1. Kat­lā ie­lej auk­stu ūde­ni, pie­ber bul­gu­ru un sā­li. Uz ma­zas uguns vā­ra 10 mi­nū­šu.
2. Sa­kar­sē­tā pan­nā vieg­li ap­grauz­dē ķir­bju sēk­las un iz­ber uz dē­lī­ša, lai tās at­dziest.
3. Pēc 10 mi­nū­tēm bul­gu­ram pie­ber no­mi­zo­tu un ma­zos ga­ba­li­ņos sa­griez­tu stin­gras, mil­tai­nas kon­sis­ten­ces ķir­bi. Ne­mai­sa – uz­liek vā­ku un uz ma­zas uguns sau­tē ap­tu­ve­ni 7 mi­nū­tes. Tad ap­mai­sa, pie­ber či­li un sau­tē, līdz ķir­bis un bul­gurs ir mīk­sti. Ja ne­pie­cie­šams, jā­pie­lej vēl ne­daudz vā­rī­ta, kar­sta ūdens.
4. Kad bul­gurs un ķir­bis mīk­sti, no­griež ugu­ni, pie­vie­no svies­tu, uz­liek vā­ku un pa­gai­da, līdz sviests iz­ku­sis, tad sa­mai­sa.
5. Pie­vie­no ga­ba­los sa­lau­zī­tu ri­ko­tas sie­ru. To vieg­li ie­mai­sa put­rā.
6. Pa­snie­dzot sau­tē­ju­mu pār­ber ar grauz­dē­tām ķir­bju sēk­lām un, ja ir, uz­pi­li­na da­žus pi­lie­nus ķir­bju, val­riek­stu, laz­du vai man­de­ļu eļ­ļas.