Zenta Sokolova / Autori

Pat ja laukā ejam retāk nekā gribētos, jāpatur prātā, ka līdzās citiem faktoriem, kas apdraud veselību, nekur nav pazudušas arī ērces. Suņu un kaķu īpašnieki labi zina, cik daudz šo nejauko radījumu mīlulis reizēm var salasīt pat salīdzinoši nelielas pastaigas laikā. Tas ir signāls, ka piesardzīgiem jābūt arī pašiem, dodoties ārā – mežā, dārzā, arī pilsētas parkā. Tiem, kuri nav čakli dabā gājēji, par ērcēm atgādina vakcīnu reklāmas medijos.

Mājokļa ikdienas un iknedēļas uzkopšana: priecīgi rosīgs pasākums, vienkārši dzīves nepieciešamība vai nomācoša obligāta aktivitāte? Ja pavasaris rosina sasparoties un ķerties pie darba, tad šim impulsam vajag ļauties, bet, ja nerosina – ir vērts pacensties un tomēr mobilizēties. Tīra un kārtīga māja nāk par labu iemītnieku fiziskajai un garīgajai veselībai.

Pandēmijas dēļ daudziem sēdoša darba darītājiem nākas pārorientēties uz darbu no mājām, kur ne vienmēr ir iekārtota ideāli piemērota darba vieta. Taču problēmu slogu var un vajag mazināt, ja darba vietu padara maksimāli ērtu un neaizmirst laiku pa laikam izkustēties un pavingrot turpat uz vietas. Tas nāk par labu visam organismam – acīm, muskuļiem, asinsvadiem, elpceļiem, nervu sistēmai un, protams, locītavām. Lai rūpētos par locītavu veselību un lokanību, šis ir arī piemērots brīdis LITOZIN kursam.

Arī pavadot lielāko dienas daļu mājās, it kā neko īpašu pat nedarot un gaidot, kad reiz beigsies pandēmija, ar pārsteigumu jāatzīst – jūtamies paguruši. Bet, ja sasummē kopā visus paveiktos mājasdarbus – pavasara tīrīšanu, drēbju skapja revīziju, logu mazgāšanu un aizkaru nomaiņu, telpaugu pārstādīšanu, ēdienu gatavošanu tā vietā, lai dotos pusdienot ārpus mājas, un neskaitāmus citus pienākumus –, atklājas, ka ir nostrādāta pilna darbdiena un pat vēl vairāk. Dažam cilvēkam, dzīvojot mājās un strādājot attālināti, pavisam izjucis dienas režīms, nez kur pagaisis pilnvērtīgs miegs, negribas kustēties un kur nu vēl gatavot veselīgu uzturu un ievērot regulāras ēdienreizes. Tiem, kuri spēj situāciju mainīt un arī šajos apstākļos ieviest sev noteiktu dienas režīmu, regulāri vingro kaut vai turpat istabā un saprātīgi plāno mājassoli, pašsajūta ir labāka, un tad var pievērsties arī tālākiem pasākumiem, lai justos moži, mierīgi un enerģiski. Viens no tādiem varētu būt koenzīma Q10 uzņemšana.

Pasaules Veselības organizācija uzsver, ka alkohola lietošana nav īstais paņēmiens, lai sociālās distancēšanās laikā tiktu galā ar stresu vai garlaicību, atgādina Insider.

Amerikas Oftalmoloģijas akadēmija iesaka koronavīrusa draudu laikā nomainīt kontaktlēcas pret brillēm, informē Shape.

Ko darām brīžos, kad atmiņa mūs pieviļ? Atskārsme, ka pēdējā laikā atmiņa kļuvusi sliktāka un savas aizmāršības dēļ nākas ciest, ir satraucoša, jo sevišķi, ja tev par «cauro galvu» sāk aizrādīt citi. Var sākt bažīties, ka klāt izdegšanas sindroms vai vēl jo trakāk – sākas kāda slimība. Ja bažas neliek mieru, noteikti ir vērts konsultēties ar ārstu. Ja problēmām ir medicīnisks pamats, viņš nozīmēs terapiju; ja pamata nav, pārbaude palīdzēs atgūt sirdsmieru. Bet reizēm cilvēki saasināti reaģē uz atmiņas izstrādātajiem jokiem, kaut arī tie ir pavisam parasti un tā nudien var gadīties katram.

Pandēmijas laikā, jo sevišķi tiem, kuri atrodas pašizolācijā, der ievērot dažus nosacījumus, lai neļautos stresam.

Nevajadzētu domāt, ka bērni dzīvo laimīgā neziņā par koronavīrusu. Viņi ir par to dzirdējuši gan mājās, gan skolā, gan bērnudārzā, apspriež to savā starpā un jūt nemieru.

Veikti pētījumi par Covid-19 izraisītāja koronavīrusa dzīvotspēju apkārtējā vidē.

Neredzamā paralēlā pasaule, kurā mīt dažādi slimību izraisītāji, ir tepat līdzās, katrā mājoklī. Šobrīd par to pārliecināmies kā vēl nekad, bet, lai gan galvenā uzmanība pievērsta jaunajam vīrusam, kurš izplatās gaisa pilienu veidā, nekur nav palikuši arī pārējie infekciju avoti.

Kad pandēmija liek mainīt iepirkšanās paradumus un uz veikalu ieteicams doties pēc iespējas retāk, ir gluži normāli sapirkties lielākas pārtikas preču rezerves nekā ierasts. Rezultātā – pilns ledusskapis un pilna saldētava.

Dzīvojot pandēmijas ēnā, reizēm rodas iespaids, ka citi veselības aspekti vairs nav aktuāli. Bet patiesībā ir gluži otrādi – par daudzām lietām ir apzinīgāk nekā citkārt jārūpējas pašiem, lai nerastos nopietnas problēmas. Viena no tām ir locītavu veselība. Daba vienam devusi stiprākas un vingrākas locītavas, citam tikušas vārgākas, bet jebkurā gadījumā locītavu veselību ir vieglāk saglabāt, nekā sabojāt un pēc tam pūlēties atgūt. Ja, pamostoties no rīta vai pieceļoties kājās pēc ilgāka darba ar datoru, locītavās jūtams stīvums, tas nozīmē, ka pienācis laiks tām palīdzēt un pievērst lielāku uzmanību, apspriest situāciju ar savu ārstu. Cilvēki ne vienmēr ieklausās locītavu sūtītajos signālos, kad sākas neliels diskomforts. Daudzi gluži automātiski pielāgojas situācijai: sāk mazāk staigāt, retāk kāpj pa kāpnēm, izvairās pietupties vai pieliekties, bet, raušoties laukā no mašīnas, slepus palūkojas apkārt, vai kāds neredz, cik stīvas un neveiklas kļuvušas kustības, jo sevišķi pēc ilgākas sēdēšanas. Šos signālus nevajadzētu ignorēt.

Katrs piektais no aptaujātajiem 2000 britu skolēniem atzinis, ka cieš no sliktiem sapņiem un ēšanas traucējumiem, kuru pamatā ir bažas par klimata pārmaiņām – liecina aptauja, kurā uz jautājumiem atbildēja bērni 8–16 gadu vecumā, vēsta Examiner.

Viens no biežākajiem ieteikumiem koronavīrusa pandēmijas laikā līdztekus roku mazgāšanai ir – neaizskart ar rokām seju. Ļoti jācenšas, bet tas nav viegli izdarāms.

Pirmoreiz par māmiņu 74 gadu vecumā kļuvusi kāda Dienvidindijas iedzīvotāja – viņai piedzimušas dvīņu meitenītes, ziņo Prevention.

Īstas skaidrības par viedtālruņu ietekmi uz galvassāpēm zinātniekiem pagaidām nav, taču zināma saistība pētījumos tomēr ir konstatēta.

Kāpēc ārkārtas situācijā pandēmijas dēļ milzu daudzumos un lielā ātrumā jāizpērk tualetes papīrs un dažādas citas lietas? Amerikāņu psihologi šim fenomenam redz vairākus cēloņus. Cilvēki krīt panikā situācijās, kad saņem pretrunīgas ziņas.

Pēdu svīšana, lai arī traucējoša, ir normāla parādība. Apavi, zeķes vai zeķbikses no pēdu viedokļa ir nedabiska vide, kas veicina intensīvāku siltuma atdevi un līdz ar to arī svīšanu. Sviedru iztvaikošana norisinās lēni, kājas apavos un zeķēs ir nedaudz mitras, rodas labvēlīga vide sēnītēm un baktērijām.

Gādājot rezerves, kas vajadzīgas, lai pandēmijas laikā pēc iespējas retāk būtu jāiet iepirkties, noteikti nevajag aizmirst arī par roku krēmu un citiem roku ādas kopšanas līdzekļiem. Cenšoties pasargāt sevi no vīrusiem, rokas tiek mazgātas rūpīgāk un biežāk nekā parasti, tāpēc negribot nomazgājas nost arī dabiskais ādas tauku aizsargslānītis, līdz ar to āda zaudē mitrumu, barības vielas, elastību un var sākt plaisāt. Kad mediķi intervijās reizēm izsakās, ka rokas jāmazgā «jo biežāk, jo labāk», daži cilvēki to saprot pārāk burtiski, un roku mazgāšana viņiem kļūst par apsēstību, tās tiek nepārtraukti pakļautas ilgstošai mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļu ietekmei, rīvētas un berzētas, līdz parādās apsārtums un pat skrambas.

Kāds šodien ārā laiks un kāds tas varētu būt rīt – universāla, glābjoša sarunu tēma, kad īsti nav par ko runāt vai grūti uzreiz pāriet pie nopietnākām lietām. Turklāt svarīga arī pati par sevi, jo visi esam atkarīgi no laika apstākļiem

Rūpēties par savu sirdi – tā ir laba apņemšanās. Mūsdienu kardioloģija spēj daudz, bet, ja cilvēks pats izturas pret sevi nolaidīgi, attīstās tik nopietnas problēmas, ka pat vismodernākās ārstēšanas metodes var nepalīdzēt. Un apkārtējiem atliek vien nobrīnīties: bija tik enerģisks cilvēks, tikko pāri piecdesmit, šķita pavisam vesels, bet še tev – infarkts.