Neaiztikt seju ir ļoti grūti

 
©Pixabay

Viens no biežākajiem ieteikumiem koronavīrusa pandēmijas laikā līdztekus roku mazgāšanai ir – neaizskart ar rokām seju. Ļoti jācenšas, bet tas nav viegli izdarāms.

Bieži tas notiek neapzināti, aiz ieraduma, citreiz par iemeslu kalpo ieniezēšanās, vēlme paberzēt degunu, atmest pār seju krītošos matus.
Pagaidām nav pārliecinoši zināms, cik ilgi koronavīruss izdzīvo uz dažādām virsmām - durvju rokturiem, turekļiem sabiedriskajā transportā vai uz kāpņu margām, bet ir zināms, ka līdzīgi vīrusi spēj izdzīvot pat vairākas dienas. Pieskaroties šīm virsmām, tie nonāk uz rokām, un, tā kā cilvēkiem ir paradums aizskart sejas ādu un gļotādas, vīrusi nokļūst acu, deguna un mutes gļotādā, iekļūst šūnās, vairojas un izraisa slimību. Tas attiecas ne tikai uz koronavīrusiem, bet arī uz gripu un citiem elpceļu vīrusiem, arī uz ādas infekcijām, un visi to patiesībā zina, taču atturēties no pieskaršanās sejai ir gandrīz neiespējami. Kādā pētījumā, filmējot medicīnas studentus lekcijas laikā, tika noskaidrots, ka viņi pieskaras savai sejai vidēji 23 reizes stundā, aptuveni pusē gadījumu - tieši acu, mutes un deguna gļotādām.