Rūpēties par savu sirdi – tā ir laba apņemšanās. Mūsdienu kardioloģija spēj daudz, bet, ja cilvēks pats izturas pret sevi nolaidīgi, attīstās tik nopietnas problēmas, ka pat vismodernākās ārstēšanas metodes var nepalīdzēt. Un apkārtējiem atliek vien nobrīnīties: bija tik enerģisks cilvēks, tikko pāri piecdesmit, šķita pavisam vesels, bet še tev – infarkts.
Galvenie riska faktori, kas ietekmē sirds veselību, ir visiem labi zināmi - smēķēšana, paaugstināts holesterīna līmenis asinīs, paaugstināts asinsspiediens, liekais svars.
Izanalizēt savu risku
Kardiologi teic: ja katrs cilvēks kaut vai tikai apdomātu, kādiem sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem viņš ir pakļauts, tas jau būtu liels solis uz priekšu. Ja viņš nolemj cīnīties ar smēķēšanu un lieko svaru un ja tas izdodas, tad līdz ārstēšanai ar zālēm lieta bieži nemaz nenonāk. Diemžēl bieži vien notiek citādi. Reizēm jāsastopas ar nevajadzīgu bravūru: man vienalga par holesterīnu un sirdi, es pīpēšu, cik gribēšu, un dzīvošu, kā gribēšu! Bet, kad klāt pirmais infarkts, ir ierobežota dzīves kvalitāte, varbūt pat iestājusies invaliditāte, un attieksme tomēr mainās - nu jau ar novēlošanos.
Gan vīriešiem, gan sievietēm
Daļā sabiedrības joprojām valda uzskats, ka vīrieši pakļauti lielākam sirds un asinsvadu slimību riskam nekā sievietes, taču pētījumi rāda, ka tā nav, vienkārši katram dzimumam ir savas īpatnības.
Infarkta un insulta attīstību veicina ateroskleroze jeb asinsvadu aizkaļķošanās. Plīstot aterosklerotiskajai plātnītei, var veidoties trombs, kas nosprosto kādu dzīvībai svarīgu asinsvadu, izraisot infarktu vai insultu. Ateroskleroze vīriešiem un sievietēm attīstās līdzīgi, tomēr vecums, kad tas notiek, un organisma reakcija uz ārstēšanu abiem dzimumiem atšķiras. Aterosklerotiskais process sievietēm pirms menopauzes ir mazāk izteikts nekā vīriešiem līdzīgā vecumā, jo sieviešu dzimumhormonam estrogēnam piemīt sirds asinsvadus aizsargājošs efekts. Infarkta un insulta riska vecuma nobīde sievietēm, salīdzinot ar vīriešiem, ir aptuveni 10 gadu, proti, 50 gadus vecam vīrietim ir līdzīgs infarkta un insulta risks kā 60 gadus vecai sievietei. Vīriešus parasti pirmais piemeklē infarkts, bet sievietes - insults.
Ja vīriešiem sirds un asinsvadu slimību simptomi ir sāpes un diskomforts krūtīs, kas var izstarot uz kreiso roku vai abām rokām un žokli, kā arī elpas trūkums, tad sievietēm biežāk ir sāpes vēdera augšdaļā, sāpes starp lāpstiņām, neraksturīgs nogurums, vājums, miega traucējumi, sirdsklauves, smaguma sajūta rokās.
Sirds un svars
Ja cilvēkam ir liekais svars, tad sirdij uzkrauta papildu slodze. Ir gadījumi, kad, atbrīvojoties no liekajiem kilogramiem, atrisinās arī asinsspiediena un holesterīna problēmas, sirds vairs nav pārslogota, izzūd aizdusa, atkal var paskriet pakaļ tramvajam vai uzkāpt ceturtajā stāvā. Ja cilvēkam ar lieko svaru ir 30 gadu, viņš ir vēl jauns, stiprs un palielinātā ķermeņa masa fiziski viņu neierobežo. Bet paiet vēl desmit gadu, svars vēl mazliet nāk klāt, bet nav vairs agrākā spēka, tāpēc jāsāk aizelsties, kāpjot pa trepēm vai mazliet pasteidzoties. Ārsti kardiogrammās var redzēt, kā sirds pārslodze attīstās, līdz kādu dienu, pievienojoties stresam un citiem nelabvēlīgiem faktoriem, infarkts ir klāt.
Vēlama tehniskā apskate
Ja kādam ir nopietnas sirds un asinsvadu slimības, tad viņš, visticamāk, jau nonācis ārstu redzeslokā un saņem tādu vai citādu terapiju. Ja cilvēks jūtas labi, nekādu sūdzību par sirdsdarbību viņam nav un gribas, lai nebūtu arī turpmāk, tad nenāktu par ļaunu apmeklēt ģimenes ārstu, lai veiktu elementāras profilaktiskas pārbaudes, lai ārsts izklausītu sirdi, izmērītu asinsspiedienu, noskaidrotu riska faktorus. Jau no 30 gadu vecuma vajadzētu regulāri veikt asinsanalīzes, lai noteiktu holesterīna līmeni asinīs - ne tikai kopējo holesterīna līmeni, bet arī to, cik daudz asinīs ir zema blīvuma (sliktā) un augsta blīvuma (labā) holesterīns. Būtisks rādītājs ir arī glikozes līmenis asinīs - ja tas ir paaugstināts, var rasties asinsvadu bojājumi. Bieži vien cilvēks nemaz nejūt, ka viņam šie rādītāji ir mainīti, un to atklāj tikai analīzes. Vajadzības gadījumā ārsts arī nosūta uz citiem izmeklējumiem - kardiogrāfiju, ehokardiogrāfiju, veloergometriju u.c. Zināt savus rādītājus ir vērts jebkuram, lai redzētu, kā tie laika gaitā mainās un vai mūsu īstenotās dzīvesveida korekcijas kaut ko dod. Tādus faktorus kā dzimums, vecums vai iedzimtība mēs nespējam ietekmēt, bet dažādus paradumus varam censties mainīt.
Izdegušie
Darbaholiķiem, kuri strādā nesamērīgi garas darba stundas, kas turklāt piesātinātas ar stresu, vajadzētu attapties un izdomāt, ko likt tam pretī. Jo veselības resursi nav bezgalīgi - ja no tiem tikai ņem un ņem, neko neieguldot, tie reiz izsīkst. Organisms protestē pret pārslodzi, vienam tas izpaužas kā neskaidras sirdssāpes, otram - kā galvassāpes, trešajam - kā asinsspiediena krīzes, kur nu katram ir organisma vājā vieta. Ne visi pieļauj domu par apstāšanos un atpūtu, jo jāstrādā, ir paņemti kredīti. Tomēr ārsti atgādina, ka veselība nedrīkst būt ķīla kredīta nomaksai - veselība ir jāsaglabā, lai varētu strādāt.
Kā kļūt kustīgākam
Ja cilvēks apņēmies sākt vai atsākt sportot, tas ir apsveicami, vienīgi jāizvēlas pareiza slodze. Te lieti noderēs medicīniski izmeklējumi, kas ļauj izvērtēt sportošanas iespējas. Mēs esam ļoti dažādi: vienam labu pašsajūtu un možumu nodrošina ik dienu nostaigāti 4-5 kilometri vai pastaigas ar suni, citam vajag intensīvas fitnesa nodarbības trīsreiz nedēļā. Izvēloties laiku sportam, jāņem vērā, vai esat cīruļa vai pūces tips. Vienam nav vēlams vingrot vai skriet agri no rīta, citu savukārt fiziska slodze vakarā var novest pie bezmiega.
Pastāv arī speciāla formula, ar kuras palīdzību katrs pats var izrēķināt, cik liels ir pieļaujamais maksimālais pulsa sitienu skaits minūtē slodzes laikā: no 220 jāatņem vecums gados un vēl papildus jāatņem 15% no iegūtā skaitļa. Mūsdienās iespējams lietot arī speciālas digitālās mērierīces.
Ja pulsa ātrums pārsniedz noteikto, ir jāapstājas vai slodze jāsamazina. Tāpat var pārbaudīt, cik ilgā laikā pēc slodzes pulsa ātrums atkal normalizējas. Ja ir sirds un asinsvadu problēmas, pulss daudz ilgāk paliek paātrināts.
Arī elpceļu vīrusi rada risku sirdij
Cilvēkam, kurš dodas uz darbu slims, bieži rodas aizdusa. Tas saistīts ar faktu, ka muskuļiem šādos apstākļos vajag vairāk skābekļa, līdz ar to pieaug slodze plaušām un sirdij. Viņš kaut kā tiek ar to galā, ar laiku saaukstēšanās simptomi pāriet, bet elpot joprojām ir grūti. Tā mēdz gadīties, ja pilnvērtīgu ārstēšanos aizstāj ar līdzekļiem, kas uz laiku mazina temperatūru un mazina nepatīkamos simptomus. Šādas rīcības sekas kļūst jūtamas agrāk vai vēlāk, nereti pēc gadiem. Pētījumi liecina, ka gripas un citu elpceļu vīrusu aktivitātes periodā par 30% pieaug infarktu risks. Vīruss izraisa intoksikāciju, kas rada papildu slodzi visam organismam, tai skaitā sirdij. Ja pacients ar akūtu saaukstēšanos dodas pie ārsta, viņam bieži vien konstatē paātrinātu sirdsdarbību un izklausot - dobjus sirds toņus. Arī tas ir viens no iemesliem, kāpēc nav ieteicams iet uz darbu un pasākumiem. Turklāt cilvēks pats nemaz tik vienkārši nevar atšķirt «parastu» saaukstēšanos no nopietnākām problēmām, dažs pārstaigā arī pneimoniju vai angīnu, un šāda pārprasta varonība var atstāt smagas sekas sirdij.
Sirdij labvēlīgi produkti
Rūpējoties par sirds veselību, diezgan liela nozīme ir tam, ko mēs ēdam. Lūk, dažas sirdij draudzīgas lietas, ko ir vērts biežāk lietot uzturā, aizstājot ar tām neveselīgos treknos, saldos un sāļos produktus:
* Svaigi garšaugi. Ļoti noderīgi ikvienam, bet jo īpaši tiem, kuri cenšas ierobežot sāls un taukvielu patēriņu. Ēdieni bez sāls sākumā šķiet pliekani, bet garšaugi piešķir tiem svaigumu, smaržu un pikantumu. Pievienojami gan salātiem, gan dārzeņu, gaļas, olu un piena produktu ēdieniem.
* Melnās pupiņas. Tās satur folskābi, antioksidantus un magniju, kam ir sava loma asinsspiediena normalizēšanā, kā arī šķiedrvielas, kuras palīdz uzturēt normālu holesterīna un cukura līmeni asinīs. Labi remdē izsalkumu. Ja izmanto konservētas pupiņas, kārtīgi jānoskalo sālījums.
* Miežu putraimi. Ar tiem ieteicams aizstāt slīpētos rīsus, vārīt putru, pievienot zupām un sautējumiem. Bagāti ar šķiedrvielām, labvēlīgi ietekmē holesterīna un cukura līmeni. Vislabāk izvēlēties tepat Latvijā bioloģiski audzētus miežus.
* Linsēklas. Tajās ir vairāki sirdij tīkami labumi: šķiedrvielas, lignāni - bioloģiski aktīvas vielas, kas labvēlīgi ietekmē veselību, tostarp arī sirds un asinsvadu stāvokli, kā arī omega -3 taukskābes. Lai organisms šīs vielas uzņemtu, linsēklām jābūt maltām.
* Treknās zivis. Visvairāk omega-3 taukskābju ir skumbrijās, ezera forelēs un siļķēs, arī tunčos, lašos, sardīnēs, anšovos, ātēs, haizivīs un citās zivīs. Uzturā vajadzētu iekļaut skumbriju, siļķi, lasi vai sardīnes, jo tās ir plaši pieejamas Latvijā. Vislabākais pagatavošanas veids ir tvaicēšana, vārīšana vai cepšana cepeškrāsnī līdz +200 °C.
* Apelsīni. Palīdz uzturēt normālu holesterīna līmeni, pateicoties šķiedrvielai - pektīnam, bagāti ar kāliju, kas vajadzīgs asinsspiediena regulācijā. Pazīstami arī kā C vitamīna avots, kas cita starpā noderīgs asinsvadu veselībai.
Kvalitatīva zivju eļļa
Sirds veselības uzturēšanai cilvēkam ik dienu jāuzņem omega-3 taukskābes. Vislabāk zināmais to avots ir treknās zivis, kurās ir eikazopentaēnskābe (EPS) un dokozaheksaēnskābe (DHS). Ja cilvēks zivis uzturā lieto reti, tad ieteicams omega-3 taukskābes papildus uzņemt zivju eļļas veidā. EPS un DHS labvēlīgi ietekmē sirds un asinsvadu sistēmu, sargā artērijas no aterosklerozes, ko tautā sauc par asinsvadu aizkaļķošanos, līdz ar to mazina trombu veidošanās risku. DHS palīdz uzturēt normālu redzi. Visaugstākais DHS sastāvs mūsu organismā ir acs tīklenē. Kad pēc 35 gadu vecuma sāk samazināties bioloģisko procesu aktivitātes līmenis, acs tīklenē sāk samazināties omega-3 taukskābju DHS koncentrācija. Tādēļ samazinās mūsu acs jutīgums uz gaismu, un mēs sākam sliktāk redzēt krēslā, un krāsu redze kļūst blāvāka. Arī mūsu smadzenēs, it īpaši to pieres daivā, ir daudz omega-3 taukskābes DHS. Šo taukskābju daudzums palielinās, kad smadzenes aug un attīstās, bet samazinās novecošanas procesā. Lietojot zivju eļļu, uzlabojas atmiņa un koncentrēšanās spējas, jo omega-3 taukskābes sekmē smadzeņu asinsapgādi. Omega-3 taukskābju trūkums tiek saistīts arī ar tādām problēmām kā nomāktība, garastāvokļa svārstības.
Kvalitatīvs Skandināvijas produkts ir zivju eļļa Livol Extra, kas guvusi atzinību patērētāju vidū. Tā ražota stingrā farmaceitiskā kontrolē no savvaļā augušām sīkajām zivtiņām, tādēļ šajā zivju eļļā ir atbilstoša omega-3 taukskābju koncentrācija un nav lieku piemaisījumu.
Der zināt:
* Eiropas pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) apstiprinājusi, ka omega-3 taukskābes DHS un EPS, uzņemtas vismaz 250 mg dienā, veicina normālu sirds funkciju. Labvēlīgu ietekmi uz asinsspiedienu rada 3g EPS un DHS lietošana katru dienu, bet, lai uzturētu normālu triglicerīdu līmeni asinīs, jālieto 2g EPS un DHS katru dienu.
* Veselīga uztura ieteikumi pieaugušajiem iesaka vismaz divas reizes nedēļā lietot zivis vai jūras velšu ēdienus, lai uzņemtu nepieciešamo omega-3 daudzumu.
* Par to, kādas zivju eļļas devas dot bērnam, noteikti jākonsultējas ar savu ģimenes ārstu.
* Pērkot zivju eļļu, uzmanība jāpievērš ne tikai kopējam zivju eļļas un omega-3 daudzumam, bet tieši DHS un EPS daudzumam. Tam jābūt norādītam uz produkta iepakojuma.
