Vai tu esi meteopāts?

Kāds šodien ārā laiks un kāds tas varētu būt rīt – universāla, glābjoša sarunu tēma, kad īsti nav par ko runāt vai grūti uzreiz pāriet pie nopietnākām lietām. Turklāt svarīga arī pati par sevi, jo visi esam atkarīgi no laika apstākļiem

Varētu domāt, ka gadsimtu gaitā, pieaugot dzīves komfortam, šī atkarība kļūst arvien mazāka, bet izrādās, ka ir tieši otrādi: cilvēki, kuri lielāko daļu laika sēž iekštelpās, ir visjutīgākie pret laika apstākļiem un to pārmaiņām. Tādā veidā daba atgādina, ka, neraugoties uz visiem civilizācijas labumiem, mēs joprojām esam tās daļa.

Cilvēkus, kuri ir jutīgi pret laika apstākļu maiņu, sauc par meteopātiem. Pētījumi rāda, ka lielākoties tie ir pilsētnieki, kuri strādā sēdošu darbu un reti iziet svaigā gaisā; sieviešu viņu vidū ir vairāk nekā vīriešu, īpaši jutīgas ir topošās māmiņas un dāmas menopauzes periodā. Par veselības problēmu saasināšanos, kas saistīta ar laika apstākļu maiņu, visbiežāk sūdzas tie, kuri cieš no sirds un asinsvadu slimībām, paaugstināta asinsspiediena, locītavu problēmām un nervu slimībām. Jāsaprot, ka laika apstākļi paši par sevi neizraisa slimības, bet tie darbojas kā provocējošs faktors.

Pēc kaitēm pareģo laiku?

Cilvēki, kuri cieš no hroniskām veselības problēmām, ieklausās savā organismā un analizē pašsajūtu dažādos laika apstākļos, reizēm kļūst par ļoti precīziem laika pareģotājiem. Dažkārt viņi reaģē uz klimata svārstībām pat vairākas dienas pirms tam, kad šīs svārstības reģistrē mēraparāti. Piemēram, daudzi sirds un asinsvadu slimnieki pirms laika apstākļu maiņas sūdzas par galvassāpēm, reiboņiem un sāpēm sirds apvidū. Parametri, kas atstāj iespaidu uz veselību, ir visdažādākie: gaisa temperatūra, relatīvais gaisa mitrums, vēja ātrums, ultravioleto staru radiācijas intensitāte, atmosfēras spiediens u.c. Iedarbības mehānismi gan nav līdz galam noskaidroti. Katrs cilvēks ir atšķirīgs, tāpēc pētnieki iesaka vērot laiku un izzināt savu organismu, lai redzētu, kādi apstākļi pašsajūtu ietekmē labvēlīgi un kādi - nelabvēlīgi.

Dažas likumsakarības

Visiem zināms, ka ļoti augsta gaisa temperatūra var novest pie pārkaršanas, bet ļoti zema - pie organisma pārmērīgas atdzišanas. Zemā temperatūrā sašaurinās kapilāri, pazeminās arī ādas temperatūra. Savukārt mēreni siltā laikā paātrinās pulss un nedaudz pazeminās asinsspiediens, bet ja laiks kļūst stipri karsts, sirdij nākas strādāt ar lielu slodzi, jo daļu enerģijas organisms tērē, lai nepārkarstu, tāpēc cilvēki ar paaugstinātu asinsspiedienu jūtas slikti.

Ja augsta vai zema gaisa temperatūra kombinējas ar paaugstinātu gaisa mitrumu, tad karstuma un aukstuma sajūta saasinās. Cilvēkiem, kuri slimo ar sirds un asinsvadu slimībām, nevajadzētu vasarā izvēlēties kūrortus, kur ir karsts un mitrs klimats, jo sevišķi tad, ja savulaik viņi pārcietuši miokarda infarktu vai arī slimo ar arteriālo hipertensiju.

Arī stiprs vējš palielina gaisa temperatūras radīto iespaidu, piemēram, aukstums kopā ar vēju, kairinot ādas receptorus, var sirds un asinsvadu slimniekiem reflektori izraisīt sāpju sajūtu sirds apvidū. Novērots, ka dienās, kad ārā ir auksts un vējains, biežāk atgadās hipertoniskās krīzes un arī stenokardijas epizodes.

Atmosfēras spiediens ietekmē asiņu piesātinājumu ar skābekli. Ja atmosfēras spiediens ir zems, tad asinsritei un elpošanai jāstrādā ātrāk, lai nodrošinātu pietiekamu skābekļa apriti. Veseli cilvēki to nejūt, bet slimniekiem kļūst grūti elpot, pat uzkāpjot nelielā augstumā. Nereti sirds un asinsvadu slimību pacienti jūtas sliktāk dienās, kad atmosfēras spiediens ir zems.

Pietiekami svarīga loma ir arī tam, vai laiks saulains vai apmācies. Saules gaisma aktivizē asinsriti, elpošanu, augstākās nervu sistēmas darbību. Starp cilvēkiem ar sirds un asinsvadu problēmām ir arī tādi, kuri jūtas sliktāk, ja laiks ir apmācies, jo sevišķi tad, ja viņiem raksturīga arī emocionāla nestabilitāte.

Kā mazināt jutīgumu pret laika apstākļiem:

* katru dienu pastaigāties svaigā gaisā vismaz vienu stundu

* norūdīties - norūdīšanās ir sistemātisks un pakāpenisks asinsrites un nervu treniņš

* katru nakti pietiekami izgulēties

* uzņemt pietiekami daudz ūdens

* vingrot, braukt ar velosipēdu, nūjot, skriet - vislabāk brīvā dabā

* nepārēsties

Vidusjūras reģiona piemērs

Gan pētnieku, gan veselīga uztura cienītāju uzmanības degpunktā nu jau ilgāku laiku ir Vidusjūras diēta. Veikti plaši klīniskie pētījumi, kas apstiprina, ka Vidusjūras reģiona iedzīvotāju piekoptie uztura principi mazina saslimstību un mirstību no sirds un asinsvadu slimībām, mazina otrā tipa cukura diabēta attīstības, alerģijas izpausmju, Alcheimera slimības, depresijas, vēža un osteoporozes risku. Ievērību pelna arī citi dzīvesveida paradumi, kas raksturīgi šā reģiona iedzīvotājiem.

Uztura piramīdas pamatā ir augļi, dārzeņi, pilngraudu produkti, kvalitatīva olīvu eļļa, pākšaugi, rieksti, dīgsti, zaļumi un garšaugi - tas ļauj uzņemt polifenolus, likopēnu, alfaliposkābi, koenzīmu Q10, karotīnus, folskābi u.c. Zivis, jūras produkti, putnu gaļa, olas, siers un jogurti dod omega - 3 taukskābes un veselīgas olbaltumvielas. Mazais sarkanās gaļas un saldumu īpatsvars ēdienkartē palīdz nepārsniegt pieļaujamo holesterīna un piesātināto tauku patēriņu.