arrow_downwardZenta Sokolova / Autori

Tā šķiet tik mil­zī­ga ne­tais­nī­ba, kad, cen­šo­ties sa­gai­dīt pa­va­sa­ri la­bā for­mā, tu esi no­piet­ni pie­vēr­sies sva­ra zau­dē­ša­nai, bet re­zul­tāts nav tik labs, kā ce­rēts. Op­ti­mis­ti gan ie­sa­ka le­po­ties ar kat­ru no­mes­to ki­lo­gra­mu un prie­cā­ties par dzī­vi, un to­mēr ir skum­ji, ja lie­kie tau­ki, ne­rau­go­ties uz vi­sām ta­vām pū­lēm, at­va­dās gau­žām ne­gri­bī­gi. Ta­ču pa­ni­kā nav jā­krīt, kat­rai pro­blē­mai var at­rast ri­si­nā­ju­mu, ja vien esi ga­tavs pa­pū­lē­ties.

Matcha tēja kļūst arvien populārāka Rietumu pasaulē – gan tāpēc, ka cilvēkiem gribas nogaršot kaut ko jaunu, gan tāpēc, ka tapusi zināma šā dzēriena labvēlīgā ietekme uz veselību un tas, ko austrumu tautas jau gadsimtiem ilgi zina no savas pieredzes, tagad apstiprinās arī zinātniskos pētījumos.

Diētās ir kaut kas neatvairāmi pievilcīgs, pat tāds, kas liek ignorēt saprāta balsi, un bieži vien vislielāko interesi rada ne jau dažādu klīniku un ārstu veidotās sabalansētās uztura sistēmas, kuras godīgi runā arī par dzīvesveida maiņu un vingrošanu. Tā vietā daudzi pievēršas dīvainiem, ekstrēmiem ieteikumiem, kādu laiku aizrautīgi tiem seko un vēsta sociālajos tīklos, cik labi jūtoties, patiešām zaudē vairāk vai mazāk kilogramu, bet tad noraujas un visu atgūst.

Nekad nesaki nekad – arī tavā dzīvē var pienākt brīdis, kad sagribēsies pašam izaudzēt kādu zemeni. Ne jau peļņas nolūkos, bet vienkārši prieka un intereses pēc, varbūt arī tādēļ, ka to lūdz bērni vai kaimiņiene iedod veselu kaudzi ar pārpalikušajiem stādiņiem, drošinot, ka audzēt būs viegli, jo tur jau neesot ko nemācēt.

Selēns ir mikroelements, kas mūsu organismā sastopams gandrīz visu fermentu un hormonu sastāvā. No selēna daudzuma organismā ir atkarīga gan vielmaiņa, gan matu un nagu veselība un skaistums, gan imunitāte.

Mēs esam dzimuši nesmēķētāji, un nesmēķēt – tas ir dabiski. Daudzi smēķētāji patiesībā iekšēji vēlas šo ieradumu atmest un varbūt gaida no līdzcilvēkiem impulsu, tādu kā pēdējo grūdienu, kas pamudinātu ķerties pie konkrētas rīcības, lai īstenotu savu kluso vēlēšanos. Smēķētāju tuvinieki, tostarp bērni, zināmā mērā ir līdzatkarīgie, jo ģimenes locekļa smēķēšana viņus emocionāli ietekmē – nepatīkamā izelpa, ar tabakas smaku piesūkušās drēbes, neveselīgā gaisotne telpā rada neapmierinātību un sarūgtinājumu.

Pavasara nogurums liek sevi manīt, turklāt šogad mums jāpiedzīvo arī pāreja uz vasaras laiku, lai gan uz tās atcelšanu cerēja daudzi eiropieši. Uz pandēmijas fona šie faktori izraisa atšķirīgu reakciju: vieni koviddraudu ēnā par tiem pilnīgi piemirst, kamēr citi izjūt īpaši saasināti, un tas atstāj lielāku vai mazāku iespaidu arī uz organisma imunitāti.

Pavadīt augu dienu mājās, strādāt attālināti, pieskatīt bērnu skolas darbus, nepārtraukti būt gatavam dažādām izmaiņām un noteikumu grozīšanai – tas atņem pat vairāk spēku nekā ierastā dzīve un darbs līdz pandēmijai. Zinoši eksperti iesaka arī šajos apstākļos ievērot noteiktu dienas režīmu, katru dienu iziet svaigā gaisā, regulāri vingrot kaut vai turpat istabā un saprātīgi plānot mājassoli, tad pašsajūta būs labāka un varēs pievērsties arī tālākiem pasākumiem, lai justos moži un enerģiski. Viens no tādiem varētu būt koenzīma Q10 uzņemšana.

Mikroelements selēns ir viena no dabas spēcīgākajām neaizstājamajām uzturvielām, kas nepieciešams daudzām svarīgām norisēm cilvēka organismā, kas saistītas ar vielmaiņu, vīriešu auglību, matu un nagu veselību un skaistumu un, kas pašlaik ir īpaši būtiski – ar organisma imunitātes nodrošināšanu.

Zāles no indes atšķiras tikai ar devu – teicis renesanses laika ārsts, botāniķis un alķīmiķis Paracelzs (1493–1541). Daudzas zinātnieku paaudzes pēc viņa pētījušas dažādu vielu izraisītos efektus atkarībā no devas, un mūsdienās neviens medikaments nedrīkst nonākt apritē bez atbildīga un nopietna šā aspekta izvērtējuma. Arī mūsu tautas teiciens pauž to pašu domu: kas par daudz, tas par skādi. Ikdienā gan tas reizēm piemirstas, jo sevišķi tad, ja ir runa par pašārstēšanos, pārlieku aizraušanos ar tautas medicīnas līdzekļiem vai aklu sekošanu veselīga dzīvesveida influenceru ieteikumiem.

Kopš bērnības lielākajai daļai cilvēku mācīts, ka smēķēt ir kaitīgi un labāk to nemēģināt. Kāpēc tomēr tik daudzi kļūst par pīpmaņiem? “Tas ir līdzīgi kā jebkuras atkarības gadījumā – kad cilvēkam dzīvē kaut kā trūkst, viņš meklē viegli iegūstamu baudu un mierinājumu, un tas var būt jebkas – atzinība, “laiki” sociālajos tīklos, ātrais kredīts, alkohols,” skaidro psihoterapeits Andris Veselovskis.

Kad jāatsakās no iecerētajiem ceļojumu plāniem un pat pie radiem tepat Latvijā liegts ciemoties, viena no nedaudzajām iespējām izvēdināt galvu ir doties pastaigā.

Sociālā distancēšanās un pašizolācija ne vienam vien cilvēkam likusi saprast, cik liela nozīme viņa dzīvē patiesībā ir pieskārieniem, secina Time.

Labs mediķis palīdz pacientam ne tikai ar tiešiem ārstniecības pasākumiem, bet arī ar nomierinošu, līdzjūtīgu, laipnu attieksmi, ko pauž smaids.

Vai zinājāt, ka saules ultravioletais A starojums (UVA) tiek cauri arī stiklam? Ja, strādājot attālināti, cilvēks mēdz sēdēt saulainā vietā pie loga, tad viņš nav pasargāts no šo staru iedarbības, kas veicina ādas novecošanos, grumbiņu un pigmentu plankumu veidošanos, brīdina Shape. Savukārt ultravioletie B stari (UVB), kas izraisa ādas apdegumu un var veicināt ādas vēža attīstību, caur stiklu mūs neapdraud, tomēr neesam no tiem pasargāti, ja ejam ārā sportot, pastaigāties u.c.

Lai gan pandēmijas apstākļos par citām veselības problēmām domājam mazāk, tās nekur nav palikušas. Pašlaik pilnā sparā zied bērzi un vējš nes pa gaisu īstus ziedputekšņu mākoņus. Mūsu klimata joslai raksturīgi trīs ziedputekšņu alerģijas periodi: aprīlis un maijs saistīts ar alkšņu, bērzu, lazdu, papeļu, gobu, ošu, skābaržu, egļu, kastaņu, ozolu un pieneņu ziedēšanu, jūnijā zied priedes un sākas pļavu zāļu ziedēšanas sezona. Augustā un septembrī zied ceļtekas, nātres, balandas, skābenes, vībotnes un vērmeles.

Pandēmijas laiks ir pārbaudījums visiem, kas spiesti dienas lielāko daļu pavadīt mājās. Domstarpības un savstarpēji asumi pieder pie lietas, jo diez vai kāds spēj visu laiku būt saulains, smaidošs, visiem piekrītošs un ar visu apmierināts. Taču labāk, lai no sīkas ķildas neizveidojas liels konflikts.

Iziet laukā, saulītē – tas ir viens no nedaudzajiem priekiem, ko šajos apstākļos var atļauties, ja vien neesi nonācis karantīnā un ja spēj atrasties vismaz divu metru attālumā no citiem.

Kāpēc pamazām kļūstam tuklāki? Ja tam pamatā ir klajas dzīvesveida nepareizības, uztura pārmērības vai kāda slimība, tad atbilde ir acīmredzama. Sarežģītāk ir tad, ja vainojams vesels faktoru kopums, bet lielas lietas – gan labās, gan sliktās – jau bieži vien sastāv no sīkumiem. Katrs fakts pats par sevi šķiet maznozīmīgs, tomēr, mijiedarbojoties ar citiem, dod savu nevēlamo pienesumu, un, skat, atkal kāds kilograms klāt.

Ārkārtas situācija mainījusi ierasto dzīves ritmu gandrīz visiem. Problēmas daudziem ir līdzīgas, bet pārdzīvojumi un izjūtas, ko tās rada, mēdz būt visai atšķirīgi, reizēm pašam īsti nesaprotami, pārsteidzoši, pat biedējoši. Psihologi saka: tas ir normāli.

Par vienu no netiešajām ar Covid-19 saistīto ierobežojumu sekām eksperti atzīst varbūtējo liekā svara pieaugumu. Asprāši atraduši jaunu saukli: paliec mājās – paliec resns. Arī līdz šim taču nav trūcis cilvēku, kuri, tiklīdz jūtas garlaikoti, skumji vai nesaprasti, atrod ēšanā gan laika kavēkli, gan mierinājumu. Taču tas palīdz tikai uz īsu brīdi, toties ātri pāraug neveselīgā ieradumā un noved pie liekā svara.

Ja mājas aptieciņā krājumi patukšojušies, bet jaunus iegādāties neatļauj naudas trūkums, ja nevari acumirklī aizkļūt līdz aptiekai vai arī ārkārtas situācijā, ejot ārpus mājas, bail no inficēšanās, noder atjautīgu cilvēku izdomāti tautas līdzekļi, lai novērstu dažādas ikdienišķas ķibeles, kas atgadījušās kopumā veseliem cilvēkiem. Ja problēmas ir nopietnākas, nekā domāts, šie paņēmieni nebūs efektīvi, taču vismaz nekaitēs.