Mēs esam dzimuši nesmēķētāji, un nesmēķēt – tas ir dabiski. Daudzi smēķētāji patiesībā iekšēji vēlas šo ieradumu atmest un varbūt gaida no līdzcilvēkiem impulsu, tādu kā pēdējo grūdienu, kas pamudinātu ķerties pie konkrētas rīcības, lai īstenotu savu kluso vēlēšanos. Smēķētāju tuvinieki, tostarp bērni, zināmā mērā ir līdzatkarīgie, jo ģimenes locekļa smēķēšana viņus emocionāli ietekmē – nepatīkamā izelpa, ar tabakas smaku piesūkušās drēbes, neveselīgā gaisotne telpā rada neapmierinātību un sarūgtinājumu.
Smēķētāji mēdz apgalvot, ka cigaretes iespaidā jūtas možāki, vieglāk rodas radošās domas, mazinās stress. Ieelpojot dūmus, caur plaušām nikotīns tiek absorbēts asinīs, nokļūst smadzenēs un stimulē par emocijām atbildīgās smadzeņu daļas.
Ja ir izveidojusies atkarība no nikotīna un nikotīns sāk izvadīties no asinīm, tad cilvēks jūt nemieru, trauksmi un tādēļ aizsmēķē, lai šo sajūtu likvidētu.
Patiesībā viņš tikai noņem abstinences blakusefektus un nonāk tādā stāvoklī, kādā nesmēķētājs ir bez nikotīna lietošanas. Turklāt periodi starp cigaretēm mēdz pakāpeniski saīsināties, smēķēt vajag vairāk un biežāk, cilvēks izvēlas stiprākas cigaretes.
Fakti par smēķēšanu:
* SPKC dati liecina, ka, pārtraucot smēķēšanu, jau pēc 20 minūtēm normalizējas asinsspiediens un pulss, pēc 8 stundām normā atgriežas skābekļa un tvana gāzes līmenis, pēc 24 stundām samazinās infarkta risks, pēc 48 stundām uzlabojas garša un oža, pēc 72 stundām kļūst vieglāk elpot, pēc 1 - 9 mēnešiem samazinās tūska deguna blakusdobumos, klepus, nogurums un elpas trūkums, pēc pieciem gadiem uz pusi samazinās plaušu vēža risks (ja līdz tam cilvēks dienā mēdza izsmēķēt paciņu cigarešu).
* Smēķēšana ir galvenais priekšlaicīgas nāves cēlonis Eiropas Savienībā. Atkarību no smēķēšanas rada nikotīns, bet galvenais ar smēķēšanu saistīto slimību un priekšlaicīgas nāves izraisītājs ir tabakas degšanas blakusproduktu ieelpošana. Tabakas dūmos ir vairāk nekā 4000 ķīmisku vielu, tostarp butāns, acetons, kadmijs, amonjaks, svins, arsēns, benzopirēns, toluols, darva, vinila hlorīds, ūdeņraža cianīds u. c.
* Par atkarību no smēķēšanas liecina trīs vai vairākas no šādām pazīmēm: stipra vēlēšanās smēķēt; grūtības kontrolēt smēķēšanas biežumu un intensitāti; fizioloģisks abstinences stāvoklis un simptomi (slikta dūša, vemšana, garastāvokļa svārstības), ja smēķēšana tiek pārtraukta vai samazināta; pakāpeniski tiek smēķēts arvien biežāk un intensīvāk; smēķēšana tiek turpināta, neskatoties uz skaidri redzamām un zināmām sekām, ko tā nodara.
* Biežāk novērotie simptomi, kas parādās drīz pēc smēķēšanas uzsākšanas ir bieža klepošana, kakla iekaisums, aizsmakums, slikta elpa, pazemināta fiziskās slodzes veiktspēja, novājināta imūnsistēma, kas izraisa biežu slimošanu, smakojošas drēbes, dzelteni zobi un pirksti, vājināta smaržas un garšas uztvere, aizdusa, mutes, zobu un smaganu asiņošana.
* Tabakas izstrādājumu sekundāro dūmu ieelpošana ir pasīvā smēķēšana. Tā rada astmas, alerģijas un hronisku plaušu slimību paasinājumus, veicina plaušu vēzi, sirds un asinsvadu slimības. Sevišķi bīstama maziem bērniem un zīdaiņiem. Tiek runāts arī par terciāro smēķēšanu - tabakas degšanas blakusproduktu nonākšanu organismā, atrodoties vidē, kur ticis smēķēts, pat ja tobrīd neviens klātesošais nesmēķē.
Tikai daļai cilvēku izdodas atmest smēķēšanu un saglabāt pastāvīgu atturību jau pēc pirmajiem mēģinājumiem. Te vietā atcerēties Marka Tvena izteikumu: “Atmest smēķēšanu? Kas gan var būt vēl vienkāršāk - esmu to atmetis jau tūkstoš reižu.” Tomēr ir vērts mēģināt atkal - gan savas, gan līdzcilvēku veselības dēļ, pat ja cilvēks ir smēķējis jau ļoti ilgu laiku. Iespējamas gan individuālas, gan grupu psihoterapijas nodarbības, nikotīna aizstājējterapija ar speciāliem plāksteriem vai košļājamo gumiju, medikamentozu terapiju, adatu terapija un citas metodes, kas palīdz sasniegt mērķi.
Nesen medijos parādījās ziņa, ka Lielbritānija izvirzījusi mērķi - lai līdz 2030. gadam valsts kļūtu brīva no cigarešu dūmiem, kas nozīmē, ka cigarešu smēķētāji valstī būs absolūta minoritāte. Interesanti, ka šajā procesā, ko apliecina arī veiktie pētījumi, nozīmīga loma ir un būs mazāk kaitīgajām cigarešu alternatīvām jeb bezdūmu produktiem, kas tiek atzīti kā starpposms ceļā uz smēķēšanas atmešanu tiem, kuri citādi turpinātu smēķēt cigaretes. Lielbritānijā populārākais un efektīvākais smēķēšanas atmešanas līdzeklis ir e-cigaretes - tas noskaidrots, veicot apjomīgu pētījumu par mazāk kaitīgu cigarešu alternatīvu - bezdūmu produktu - lietošanu. 2020. gadā Lielbritānijā e-cigaretes bija visizplatītākais palīglīdzeklis smēķēšanas atmešanai - tās izmantojuši 27,7% cigarešu smēķētāju, savukārt 18,2% smēķētāju izmantojuši nikotīna aizstājējterapijas produktus (piemēram, plāksterus un košļājamo gumiju), bet 4,4 % lietojuši recepšu zāles - vareniklīnu. Pētījums atklāj, ka 2017. gadā vairāk nekā 50 tūkstošiem Lielbritānijas iedzīvotāju, kuri citādi būtu turpinājuši smēķēt, ir izdevies smēķēšanu atmest, pārejot no cigaretēm uz bezdūmu alternatīvām, piemēram, e-cigaretēm. 2019. gadā smēķēšanu izdevies atmest 59,7 procentiem smēķētāju, kas parastās cigaretes aizstāja ar e-cigaretēm, bet 2020. gadā tas izdevies jau 74%. Smēķēšanas izplatība Lielbritānijā turpina samazināties - atkarībā no pētījumu metodoloģijas 13,8% līdz 16% pieaugušo iedzīvotāju bija smēķētāji, savukārt 6% lietoja e-cigaretes un mazāk nekā 1% - citus bezdūmu produktus - karsējamo tabaku un beztabakas nikotīna spilventiņus.
Pētījumu pēc Lielbritānijas Sabiedrības veselības aģentūras pasūtījuma veikuši Londonas Karaliskās koledžas eksperti. Šis ir septītais pētījums neatkarīgu pētījumu sērijā, kuru pasūta Lielbritānijas Sabiedrības veselības aģentūra, lai noskaidrotu bezdūmu produktu ietekmi uz sabiedrības veselību un sniegtu uz pierādījumiem balstītu kompetentu viedokli likumdevējiem un lēmumu pieņēmējiem. Cita starpā pētījums pamato tēzi, ka alternatīvām nikotīna uzņemšanas ierīcēm, piemēram, bezdūmu produktiem, varētu būt izšķiroša loma milzīgā sloga mazināšanā, ko veselībai rada cigarešu smēķēšana.
