Kopš bērnības lielākajai daļai cilvēku mācīts, ka smēķēt ir kaitīgi un labāk to nemēģināt. Kāpēc tomēr tik daudzi kļūst par pīpmaņiem? “Tas ir līdzīgi kā jebkuras atkarības gadījumā – kad cilvēkam dzīvē kaut kā trūkst, viņš meklē viegli iegūstamu baudu un mierinājumu, un tas var būt jebkas – atzinība, “laiki” sociālajos tīklos, ātrais kredīts, alkohols,” skaidro psihoterapeits Andris Veselovskis.
“Var teikt, ka mēs piedzimstam absolūti atkarīgi un pamazām varam kļūt neatkarīgi. Jo vairāk mums kaut kā trūkst - pašvērtējuma, kādas pozitīvas bagāžas, jo mēs esam atkarīgāki un vieglāk ietekmējami. Ļoti agrīns baudas gūšanas veids ir caur muti: zīdainim tā ir mammas krūts, viņš visu cenšas iebāzt mutē. Līdz ar to arī ēdiens, alkohols vai cigarete ir tāds ātrais mierinājums. Ir jāiemācās gūt mierinājumu citā ceļā, kļūstot pašapzinīgam, priecājoties par savu darbu, par attiecībām - tas dod gandarījumu, piepildījumu.”
‒ Kādai jābūt motivācijai, lai atmestu smēķēšanu?
‒ Motivācijai, manuprāt, jābūt vērstai uz izaugsmi. Cilvēkam pašam ir jāvēlas kaut ko mainīt un jāspēj ieraudzīt ieguvumu no tā, ka viņš būs aizstājis smēķēšanu ar kaut ko citu, kam viņa acīs ir vērtība. Piemēram, kāds ir izvirzījis mērķi noskriet desmit kilometru distanci, kāds vēlas veidot attiecības ar partneri, kuram smēķēšana nav pieņemama; topošā māmiņa saprot, kāda vērtība ir bērniņa veselība. Ja cilvēks grib pilnveidoties, attīstīties, kļūt stiprāks, tad viņam jāmeklē savs ceļš - vai tā ir joga, apzinātības praktizēšana, ticība vai arī pavisam vienkāršas lietas, piemēram, aizrautīga nodarbošanās ar dārzkopību, vakara pastaigas, nūjošana vai kāda cita veselīga nodarbe, kas palīdz mazināt smēķēšanu. Galvenais, lai izvēlētā metode ir efektīva, piemēram, cilvēks, kurš sācis nūjot, satiek domubiedrus un atrod labu kompāniju, vai arī darba pārtraukumā smēķēšanas vietā pavingro, varbūt uzspēlē galda tenisu.
‒ Smēķētāji bieži stāsta, ka pīppauzēm darbā ir neoficiālas apspriedes loma, tieši tur tiekot stāstīta svarīgākā informācija un pieņemti īstie lēmumi, tāpēc gribot negribot jāiet smēķēt, lai kaut ko nepalaistu garām...
‒ Pat ja kolēģu vidū pastāv šāds komunikācijas veids, nav obligāti jāsmēķē, var stāvēt līdzās un, piemēram, sūkāt konfekti vai košļāt košļeni, tāpēc jau neviens projām nedzīs. Tas vienkārši ir tāds pieņēmums, atruna. Iespējams, cilvēkam liekas, ka tā ir drošāk, mierīgāk un kopīgā smēķēšana šķiet kā rituāls, kas apliecina, ka viņš ir pieņemts, līdzvērtīgs, savējais. Ja ir tāds kautrīgums, tad ir jāmācās, kā adaptēties, nav obligāti sevi jāsabeidz.
‒ Arī stāvēšana blakus smēķētājiem nenāk veselībai par labu, jo arī tādā veidā tiek uzņemtas kaitīgās vielas, ko rada tabakas degšanas produkti. Bet viena lieta ir īsa pīppauze darbā, pavisam cita - smēķēšana mājās, tuvo cilvēku klātbūtnē. Kā viņus pasargāt, ja pašam pagaidām nav izdevies smēķēšanu atmest?
‒ Alternatīva varētu būt tā dēvētās bezdūmu cigaretes jeb tabakas karsēšanas sistēmas. Tās lietojot, praktiski nav dūmu un smakas. Apkārtējie netiek pakļauti degšanas produktu ietekmei kā parasto cigarešu gadījumā, un tas noteikti ir pluss. Tomēr neaizmirsīsim, ka nikotīns jebkurā gadījumā ir atkarību izraisoša viela, un tāpēc nevajadzētu mest plinti krūmos, cenšoties atmest smēķēšanu.
‒ Vai gadās arī tā, ka pārtraukt smēķēšanu liek kāda biedējoša ziņa, piemēram, draugam ir diagnosticēts plaušu vēzis?
‒ Arī tā varētu būt, tomēr bieži vien cilvēki to neņem vērā, jo uzskata, ka viņiem pašiem nekas nenotiks. Pie mums vispār pārsvarā medicīna vērsta uz seku likvidēšanu, nevis uz dzīves kvalitāti. Kad kaut kas sabrūk - tikai tad kaut ko darām.
‒ Kādi speciālisti var palīdzēt atmest smēķēšanu?
‒ Pamatā tas ir psihoterapeits, bet labi palīdzēt var arī, piemēram, treneris, kurš ir autoritāte, un būtībā jebkurš cilvēks, kas domā pozitīvi un var dalīties ar veselīgām idejām. Arī ģimenes ārsta atbalsts ir vietā, viņš var palīdzēt, ja pacientam, kurš cenšas atmest smēķēšanu, ir trauksme, depresija, bezmiegs. Bet galvenais nosacījums - pašam ir jāgrib kaut ko mainīt un lauzt, izejot cauri grūtam procesam.
Alternatīva smēķēšanai. Uzziņai*
Tabakas produktos esošais nikotīns ir atkarību izraisoša viela, tomēr galvenais ar smēķēšanu saistīto slimību cēlonis ir tabakas dūmos esošie ķīmiskie savienojumi.
* Vislabākā izvēle, ko var izdarīt smēķētājs, ir atmest smēķēšanu nekavējoties.
* Tabakas karsēšanas iekārta varētu būt risinājums smēķētājiem, kuri ir daudzas reizes mēģinājuši smēķēšanu atmest, un tas neizdodas, vai kuri citādi turpinātu smēķēt.
* Tabakas karsēšanas sistēmās tabaka tiek nevis sadedzināta kā parastajās cigaretēs, bet sildīta. Cigaretēs tabakas degšanas temperatūra ir 700‒800 grādi, bet tabakas karsēšanas sistēmās tā ir 300‒350 grādi, un, tabaku tvaicējot, izdalās nikotīns.
* Sistēmu veido turētājs, kurā uzkarsē tabaku, izmantojot elektriski vadāmu karsētāju, un lādētājs, kas uzlādē turētāju pēc katras lietošanas reizes. Tabakas nūjiņa imitē reālu cigareti.
* Tā kā nenotiek degšanas process, tiek būtiski samazināta kaitīgo vielu ietekme uz organismu, līdz ar to risks veselībai potenciāli varētu būt mazāks, kaut arī pilnībā to nevar izslēgt.
* Lietojot tabakas karsēšanas sistēmu, nav dūmu, nav arī smakas, tikai viegla specifiska smarža. Apkārtējie netiek pakļauti degšanas produktu ietekmei kā parasto cigarešu gadījumā, tomēr joprojām paliek izelpotais nikotīns, kas nosēžas uz virsmām un sašķeļas nitrozamīnos.
* Smēķētāji pēc pāriešanas uz tabakas karsēšanas sistēmām bieži vien vairs nevēlas atgriezties pie cigaretēm to garšas un smakas dēļ, jo sevišķi sievietes.
