Pavasara nogurums liek sevi manīt, turklāt šogad mums jāpiedzīvo arī pāreja uz vasaras laiku, lai gan uz tās atcelšanu cerēja daudzi eiropieši. Uz pandēmijas fona šie faktori izraisa atšķirīgu reakciju: vieni koviddraudu ēnā par tiem pilnīgi piemirst, kamēr citi izjūt īpaši saasināti, un tas atstāj lielāku vai mazāku iespaidu arī uz organisma imunitāti.
Par pavasara noguruma biežākajiem cēloņiem tiek minēts vitamīnu trūkums un organisma veģetatīva reakcija uz pārmaiņām dabā, jo vielmaiņa un hormonu ražošana jāpielāgo dabiskajam apgaismojumam un gaisa temperatūrai. Ziemā ķermeņa temperatūra ir par dažām grāda desmitdaļām zemāka nekā vasarā, vielmaiņa nedaudz palēninās un organisms ražo vairāk melatonīna - miega hormona. Pienākot gaišākam un siltākam gadalaikam, pieaug «aktivitātes hormona» serotonīna ražošana, bet organisms nespēj pārslēgties uzreiz - vajadzīgs pārejas periods, kas var izpausties ar miegainību, enerģijas trūkumu, koncentrēšanās grūtībām, sliktu garastāvokli un nervozitāti, kam šobrīd arī tāpat netrūkst iemeslu.
Ja cilvēkam ir spēku izsīkums, kļūst grūti piecelties no rītiem, viņš sajūt vājumu un sāpes muskuļos, bet ārsts neatrod nekādas būtiskas veselības problēmas, tā varētu būt mikroelementa selēna trūkuma pazīme.
Pasaules veselības organizācija oficiāli atzinusi selēnu par vienu no svarīgākajām cilvēka uztura sastāvdaļām, bez kuras organismā būtībā nenotiek neviens dzīvei svarīgs process. Selēns ir gandrīz visu fermentu un hormonu sastāvā. Ja selēna pietiek, vairogdziedzeris darbojas pareizi un rada pareizi funkcionējošus selēnatkarīgos proteīnus. Tas palīdz uzturēt normālu vielmaiņas ātrumu un saražot vajadzīgo enerģijas daudzumu, lai nodrošinātu katras šūnas svarīgākās funkcijas. Organismam svarīgākie proteīni selēnu saņem pirmie, bet selēna trūkums vispirms izpaužas kā problēmas ar matiem un nagiem vai lieko svaru. Pēc tam nāk imūnsistēmas kārta - cieš spēja pretoties slimību izraisītājiem. Selēns ir spēcīgs antioksidants, kas kopā ar E vitamīnu aizsargā organisma šūnas no brīvajiem radikāļiem. Tas rūpējas par šūnu veseluma saglabāšanu. Tieši tāpēc tas ir viens no svarīgākajiem mikroelementiem, kas nodrošina imunitātes saglabāšanu un organisma attīrīšanu no visa nevajadzīgā un kaitīgā. Selēns vienkārši savāc smagos metālus, un tie tiek izvadīti no organisma, tas veiksmīgi aizsargā arī no nitrītu un nitrātu toksiskās ietekmes, izvada no aknām kaitīgos produktus, kas tur nonākuši sintētisko vielu sadalīšanās rezultātā, tostarp mazina medikamentu lietošanas negatīvās sekas.
Selēns sastopams zivīs un jūras produktos, cūkgaļā, liellopu un aitas gaļā, putnu gaļā, īpaši aknās, nierēs. Tas atrodams arī pienā. Diemžēl termiskas apstrādes laikā daļa selēna iet zudumā. Vēl šo mikroelementu satur pilngraudu miltu izstrādājumi, brūnie rīsi, kviešu klijas, kā arī Brazīlijas rieksti, tomāti, pupiņas, sēnes, puķkāposti, ķiploki, ķirbji, pastinaki. Taču Baltijas jūras reģiona augsnē, līdz ar to arī augkopības un dzīvnieku izcelsmes produktos, ir vērojams selēna trūkums. Tā ir arī citām Eiropas valstīm raksturīga iezīme. Aprēķināts, ka eiropieši ikdienā vidēji uzņem 27 - 70 mikrogramus selēna, kamēr ASV iedzīvotāji uzņem vidēji 106, bet venecuēlieši 200 - 350 mikrogramus. Piektā daļa eiropiešu neuzņem ieteikto selēna daudzumu, tādēļ ir lietderīgi papildus uzņemt selēnu ar uztura bagātinātājiem.
Pēc Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) datiem, organiskais selēns uz selēna rauga bāzes ir drošāks lietošanai nekā neorganiskais selēns. Pierādīts, ka organismā tiek uzņemti gandrīz 89 procenti no tajā esošā selēna un tas spēj iekļauties organisma selēnatkarīgajās olbaltumvielās. Organiskā selēna sastāvā ir aminoskābes (selēncisteīns, selēnmetionīns), kas nav kaitīgas. Ja nepieciešams, organiskais selēns iekļaujas vielmaiņā, ja nav nepieciešams - tiek izvadīts ārā bez komplikācijām, kamēr neorganiskais selēns paliek, visvairāk - aknās.
Cinks ir iesaistīts daudzos procesos organismā, tas ietilpst vismaz 3000 dažādu cilvēka ķermenī sastopamu olbaltumvielu un vairāk nekā 200 fermentu sastāvā. Cinks ir nepieciešams spēcīgai imunitātei, garšas un ožas asumam, prostatas un zarnu trakta veselībai, normālai smadzeņu darbībai, veselīgam miegam u.c. Ja organismā ir pietiekami daudz cinka, tiek veicināta balto asinsķermenīšu ražošana un tie spēj efektīvāk cīnīties ar infekcijām. Cinkam ir nozīme gan slimību profilaksē, gan atlabšanas procesā. Pasaulē iecienīti ir cinku saturoši pretsaaukstēšanās līdzekļi, jo novērots, ka tie palīdz pat uz pusi samazināt slimošanas ilgumu un simptomu smagumu. Par cinka uzņemšanu jārūpējas katru dienu, jo organisms neveido cinka rezerves. Uzturā cinka avoti ir liellopu gaļa, cūkgaļa, jūras produkti, aknas, diedzēti kviešu graudi, ķirbju sēklas, sezama sēkliņas, ķiploki, zirņi, pētersīļi, brūnie rīsi, sēnes, tumšā šokolāde, Brazīlijas rieksti, pistācijas u.c. Papildus var lietot aptiekās nopērkamus produktus, kuri satur cinku.
Svarīgi!
* Speciālisti iesaka nepārsniegt selēna uzņemšanas normas. Par selēna pārdozēšanu var liecināt slikta elpa un metāliska garša mutē. Pieaugušām sievietēm diennaktī jāsaņem 100-110 mikrogrami selēna, grūtniecēm un barojošām māmiņām - līdz 400 mikrogrami selēna katru dienu. Veseliem pieaugušiem vīriešiem vajadzīgi 140 mikrogrami selēna diennaktī. Farmaceits jums pateiks precīzāk.
* Pievērsiet uzmanību tam, kādus vitamīnus, īpaši multivitamīnu kompleksus, jūs lietojat. Vienlaicīga vairāku šādu produktu lietošana var izraisīt ne tikai selēna, bet arī citu sastāvdaļu pārdozēšanu.
* Jāizvēlas tāds selēna produkts, kam ir dokumentāli apstiprināta kvalitāte un lietošanas drošums, kā arī pierādīta sastāvā iekļauto uzturvielu biopieejamība.
