Diētās ir kaut kas neatvairāmi pievilcīgs, pat tāds, kas liek ignorēt saprāta balsi, un bieži vien vislielāko interesi rada ne jau dažādu klīniku un ārstu veidotās sabalansētās uztura sistēmas, kuras godīgi runā arī par dzīvesveida maiņu un vingrošanu. Tā vietā daudzi pievēršas dīvainiem, ekstrēmiem ieteikumiem, kādu laiku aizrautīgi tiem seko un vēsta sociālajos tīklos, cik labi jūtoties, patiešām zaudē vairāk vai mazāk kilogramu, bet tad noraujas un visu atgūst.
Kas tālāk? Viens mokās pašpārmetumos, cits atmet ar roku, bet cits ķeras pie nākamās diētas, jo nepagurstošie autori turpina izgudrot un piedāvāt arvien jaunas. Par pamatojumu kalpo atsauces uz citu laikmetu vai tautu tradicionālo ēdienkarti, uz slavenību pieredzi, kādiem jaunatklātiem brīnumproduktiem vai specifiskiem principiem. Tiem, kuri taujā pēc zinātniska pamatojuma, tiek norādīts, ka agrākie oficiālās uzturzinātnes ieteikumi bieži izrādījušies aplami vai vismaz pārspīlēti. Pret to grūti iebilst, jo laika gaitā patiešām daudzi nopeltie produkti tiek reabilitēti, bet citi, savulaik par ļoti veselīgiem pasludināti, nav devuši gaidīto labumu.
Savā ziņā taisnība ir vecajam teicienam, ka vēders nav grāmata - neviens jau neredz, kas un cik tur iekšā, un vispār - kāda kuram daļa! Sīkas uztura nepareizības tūlīt neatspoguļojas cilvēka pašsajūtā, izskatā un uzvedībā, tomēr ir robeža, kuru pārkāpjot var sākties problēmas, un aizraušanās ar uztura galējībām tās tuvina. Tiem, kuri grib izmēģināt jaunas diētas, vismaz jāmācās izprast, kuras no tām var būt neefektīvas un pat kaitīgas.
Šajās diētās paredzēts lietot uzturā tikai viena veida ēdienus vai noteiktas produktu grupas, izslēdzot citas. Tāda ir, piemēram, greipfrūtu diēta, ābolu diēta, kāpostu zupas diēta, beztauku diēta, stingra vegānu diēta u.c. Tās ievērojot, agri vai vēlu organisms cieš no konkrētu uzturvielu trūkuma. Sākumā ķermeņa masa mazinās, bet cik gan ilgi var ēst vienu un to pašu katrā ēdienreizē, katru dienu? Cilvēks sāk ilgoties pēc diētā aizliegtajiem produktiem, kas viņam garšo, un kādu dienu atgriežas pie savas vecās, kaut arī ne pārāk veselīgās ēdienkartes. Daudzi uztura speciālisti ir pārliecinājušies, ka diētas, kurās kādi produkti tiek kategoriski aizliegti, parasti beidzas ar izgāšanos. Reizēm diētu izgudrotāji liek ievērot stingrus ierobežojumus darbadienās, bet nedēļas nogalēs vai vienā atsevišķā nedēļas dienā ļauj ēst visu, ko sirds kāro. Tas bieži beidzas ar pārēšanos, un diēta nojūk. Tādēļ ir prātīgi ikdienā ēst vispusīgu un daudzveidīgu uzturu, atvēlot ēdienkartē vietu arī kādam našķim. Ja nav iespējams saņemt individuālus diētas ārsta vai uztura speciālista ieteikumus, var ievērot kaut vai uztura piramīdā norādītos principus un proporcijas.
Ar mērķi atbrīvot organismu no sārņiem cilvēki praktizē dažādas sulu kūres, augļu un dārzeņu diētas, dažkārt ilgāku laiku nolemj pat neko neēst, bet dzert tikai ūdeni vai dažādus augu novārījumus, eļļas. Tas rada organismam papildu stresu ar krasām pārmaiņām, kam nereti atkal seko atgriešanās pie iepriekšējiem ieradumiem. Par to, lai kaitīgās vielas tiktu izvadītas no ķermeņa, nepārtraukti rūpējas nieres, aknas un zarnu trakts - notiek metaboliskā detoksikācija. Lai palīdzētu šajā procesā, var censties lietot bioloģiskās lauksaimniecības produktus, izvairīties no alkohola, nesmēķēt, nepievienot ēdienam cukuru, piesardzīgi izvēlēties un dozēt dažādus sadzīves ķīmijas līdzekļus, pēc iespējas mazāk uzturēties piesārņotā vidē. Ja ir slikta pašsajūta, vajadzētu formulēt savas sūdzības un iet pie ārsta, nevis skalot organismu ar ekstrēmas diētas palīdzību. Tas var radīt arī lieku kairinājumu orgānos, kas atbildīgi par dabisku ķermeņa attīrīšanu.
Cilvēki, kuri vēlas bez pūlēm zaudēt lieko svaru, meklē uztura bagātinātājus vai tautas līdzekļus, kas palīdzētu risināt šo problēmu, un, lai pašiem lietas labā nekas cits nebūtu jādara, viņi par tādiem ir gatavi izdot lielus līdzekļus. Tiek solīti dažādi iedarbības mehānismi: paātrināt vielmaiņu, mazināt ēstgribu, pat bloķēt kaut kādu uzturvielu izmantošanu, piemēram, piesaistīt apēstos taukus un izvadīt tos utt. Brīnumlīdzekļa godā laiku pa laikam nonāk dažādi produkti, piemēram, ābolu etiķis, zaļā tēja, ūdens ar citronu, kokosriekstu ūdens, fruktozes ūdens utt.
Brīvprātīga badošanās cilvēcei ir pazīstama jau no seniem laikiem un tikusi praktizēta reliģisku apsvērumu dēļ. Reizēm īslaicīgu badošanos mediķu uzraudzībā izmanto arī atsevišķu slimību ārstēšanai. Taču gadās, ka cilvēks, kuram apnicis liekais svars, nolemj: neēdīšu neko, kamēr nebūšu panācis iecerēto svara zudumu. Cits nav gatavs badoties, bet mēģina iztikt ar ļoti mazu kaloriju daudzumu. Taču, ja dienā netiek uzņemtas vismaz 1000 kilokalorijas, organisms nolemj, ka iestājušies bada laiki, un attiecīgi pielāgojas, sāk tērēt mazāk enerģijas, vielmaiņa palēninās. Sākumā svars iet mazumā, bet tas notiek ne tikai uz tauku, bet arī uz ūdens un muskuļu rēķina. Toties, diētu pārtraucot, klāt nāk tikai tauki.
Gandrīz katru dienu, kaut vai ielūkojoties internetā, var atrast sludinājumus par diētām, ka ļauj īsā laikā zaudēt daudz kilogramu, turklāt bieži vien bez īpašām pūlēm, - tiek apgalvots, ka atliek tikai atteikties no diviem, trim vai pieciem produktiem un viss notiks pats no sevis. Vai arī solīts uztura plāns, kurš palīdzēs novājēt, pateicoties kādam eksotiskam komponentam, īpašam knifam. Ja kāda diēta sola rezultātus, kuri izklausās pārāk skaisti, lai būtu ticami, tad visdrīzāk tie arī nav ticami.
Nav vienas universālas metodes, kas palīdzētu zaudēt svaru visiem, kuri to vēlas. Katram cilvēkam ir savas īpatnības, savi dzīves un darba apstākļi, ar kuriem jārēķinās. Uztura speciālisti saka: beidziet «diētot», bet centieties veidot reālistisku uztura plānu, kuram pamatā ir daudzveidība un mērenība, jo tikai tādu jūs spēsiet ievērot ilgtermiņā. Ieteicams pavērot pašam sevi, lai atklātu vājās vietas, piemēram, tieksmi ātri apēst milzīgas porcijas vai augu dienu ar kaut ko našķēties, lietot pārāk daudz saldumu, ēst stresa iespaidā u.c. Analizējot apstākļus, ēdienkarti un svara izmaiņas, pamazām var izprast, kas provocē svara pieaugumu, un meklēt ceļus, kā to apturēt. Grāmatās par dažādām diētām var smelties idejas, paņēmienus un receptes, kas var noderēt.
Mums bieži stāsta, ka vajag būt optimistiem, ticēt, ka viss izdosies, un tad tievēt būšot viegli un jautri. Protams, vajag ticēt sev, taču pārlieks optimisms ir nevietā, jo rada neadekvātas gaidas un noved pie drīzas vilšanās. Vislabākos panākumus gūst tie, kuri uz situāciju raugās reālistiski un apzinās: jā, man nebūs viegli, nāksies mainīt paradumus, kas prasīs zināmu piespiešanos un no kaut kā būs jāatsakās. Viņi veido konkrētu rīcības plānu un jau iepriekš arī apdomā, kādas problēmas, kādi kārdinājumi varētu rasties un kā tiem pretoties. Stāsti par to, kāpēc izgāzies kārtējais tievēšanas mēģinājums, mēdz būt ļoti līdzīgi: «Pāris nedēļas izturēju, bet tad aizgāju pie draudzenes uz dzimšanas dienu un tur bija viņas ceptā gardā kūka, - nu kā es varēju atturēties? Pēc tam gribējās vēl kaut ko saldu. Pēc dažām dienām darbā bija bankets, un tā mani plāni izjuka.» Pazīstot sevi, šādus kritiskos brīžus var paredzēt un laikus izdomāt rīcības modeli. Piemēram, jubilejā, kad citi ēd kūku, tu vienkārši dzer kafiju.
