Veselība. Lai atmiņa nepieviltu

Ko darām brīžos, kad atmiņa mūs pieviļ? Atskārsme, ka pēdējā laikā atmiņa kļuvusi sliktāka un savas aizmāršības dēļ nākas ciest, ir satraucoša, jo sevišķi, ja tev par «cauro galvu» sāk aizrādīt citi. Var sākt bažīties, ka klāt izdegšanas sindroms vai vēl jo trakāk – sākas kāda slimība. Ja bažas neliek mieru, noteikti ir vērts konsultēties ar ārstu. Ja problēmām ir medicīnisks pamats, viņš nozīmēs terapiju; ja pamata nav, pārbaude palīdzēs atgūt sirdsmieru. Bet reizēm cilvēki saasināti reaģē uz atmiņas izstrādātajiem jokiem, kaut arī tie ir pavisam parasti un tā nudien var gadīties katram.

Nevajag izdomāt sev diagnozes - tās jāatstāj ārsta ziņā, bet kamēr pie viņa nokļūst, ir vērts pašam pārdomāt savu problēmu un paprātot, vai tai nav kāds vienkāršs, acīmredzams cēlonis. Situācijas analizēšana pēc tam noderēs arī sarunā ar dakteri, lai varētu precīzāk formulēt to, kas satrauc, un atbildēt uz jautājumiem.

Neizgulēšanās

Atmiņas pasliktināšanās var būt saistīta ar nepareizu dienas režīmu. Nav iespējams nozagt laiku miegam bez jebkādām sekām. Ja tas notiek tikai reizēm, nekas traks nav, bet, ja regulāri - cieš ne vien atmiņa un koncentrēšanās spējas, bet arī vielmaiņa un citas organisma funkcijas. Neizgulēšanos var salīdzināt ar alkohola reibumu. Pētījumos ir pierādīts, ka cilvēks, kurš ir atradies nomodā 24 stundas no vietas, pie stūres ir tikpat bīstams kā dzērājs, kuram asinīs ir viena promile alkohola. Cilvēki naktī guļ vidēji 7-8 stundas, dažiem, iespējams, pietiek ar sešām - par to var spriest pēc pašsajūtas: ja cilvēks jūtas možs, dienā nav miegains, spēj koncentrēties, domāt, veikt precīzas darbības un ar atmiņu viss ir kārtībā, tad acīmredzot viņš ir normāli izgulējies. Ja novērojami miega traucējumi - pamošanās naktī, iemigšanas grūtības vai citas problēmas, jākonsultējas ar ārstu.

Nepārtraukta raizēšanās

Bažas, raizes un domas par kaut ko negatīvu traucē uztvert, apgūt un atcerēties jaunu informāciju. Tas var novest pie konfliktiem, jo darbā tiek aizmirsti priekšnieku dotie uzdevumi un būtiski svarīga informācija, bet mājās - sadzīviski pienākumi, tuvinieku lūgumi. Apkārtējiem rodas iespaids, ka cilvēks visu laiž gar ausīm un dzīvo kādā citā realitātē. Ir daudz konstruktīvu paņēmienu, kā tikt galā ar ikdienas spriedzi, bet ja raizēšanās un nervozitāte ir pastāvīga un traucējoša, jāmeklē profesionāla palīdzība.

Sēdēšana darbā, mājās, mašīnā...

Sēdošs dzīvesveids ir viens no galvenajiem veselības problēmu cēloņiem, tas veicina gan sirds un asinsvadu slimības, gan aptaukošanos un diabētu, gan sekmē depresiju un miega traucējumus, kas saistīti arī ar atmiņas problēmām. Jāsāk ar to, ka godīgi jāaprēķina, cik ilgu laiku katru dienu aizvadām sēžot. Piemēram, viena stunda mašīnā vai sabiedriskajā transportā, astoņas stundas darbā, pēc tam atkal stunda atceļā, un ja vēl pieskaita pie televizora un ēdamgalda pavadītās stundas... Ik dienu cilvēkam vajadzētu būt kājās vismaz trīs stundas. Tas nenozīmē, ka obligāti jāskrien vai jāvingro, vienkārši jāceļas un jākustas, kaut kur jādodas, kaut kas aktīvi jādara. Pat Covid-19 draudu dēļ paliekot mājās, vajadzētu atrast tādu iespēju.

Atsevišķi medikamenti

Atmiņas pasliktināšanās var būt blakusparādība atsevišķām zālēm, piemēram, antihistamīna preparātiem, ko lieto alerģijas sezonā, antidepresantiem u.c. Par to jāinformē ārsts, kurš šos medikamentus nozīmējis, viņa uzdevums ir meklēt risinājumu, kā šīs blaknes mazināt.

Menopauze

Sievišķo dzimumhormonu estrogēnu līmeņa kritums sievietes organismā var izraisīt atmiņas pasliktināšanos un nedaudz vājināt kognitīvās funkcijas, daļa sieviešu atzīst, ka domas šajā dzīves periodā zaudējušas agrāko skaidrību, turklāt karstuma viļņi var traucēt pilnvērtīgam miegam, kas arī nenāk par labu atmiņai.

Informācijas pārslodze

Nepārtraukta atrašanās tiešsaistē, darbošanās sociālajos tīklos, īsziņas, elektroniskās vēstules - ja tā visa par daudz un cilvēks cenšas koncentrēt uzmanību vienlaikus uz daudzām lietām, tā īsti prātā neaizķeras neviena, detaļas paliek neiegaumētas. Eksperti iesaka vienlaikus pievērsties ne vairāk kā divām trim lietām, lai smadzenes varētu tikt galā ar informāciju un to iegaumēt.

Normāla novecošana

Cienījamu vecumu sasniedzot, nav jāraizējas par to, ka atmiņa vairs nedarbojas tik perfekti kā studiju gados, ka neizdodas tūlīt iegaumēt stāstīto visos sīkumos, apgūt jaunas sadzīves tehnikas lietošanu vai atcerēties, kur noliktas brilles vai telefons. Reizēm atmiņu salīdzina ar datoru, kurā uzkrājas arvien vairāk failu, tāpēc ar gadiem vajag vairāk laika, lai atrastu īsto. Satraukties un konsultēties ar ārstu jāsāk, ja atmiņas pasliktināšanās sāk nopietni ietekmēt dzīves kvalitāti, cilvēks sāk aizmirst būtiskas lietas, ir apgrūtināta komunikācija ar tuviniekiem un draugiem.

Daža lieka glāzīte

Ar gadiem cilvēks var «turēt» mazāk alkohola - lai apreibtu, vajag mazāku daudzumu nekā agrāk. Alkohols jauc arī miega ritmu un negatīvi ietekmē atmiņu, tāpēc laiks nopietni pārskatīt savu normu.

Tipiskās situācijas, kad atmiņa pieviļ

* Pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā. Neērta situācija: jūs iepazīstina ar kādu cilvēku, bet jūs tūlīt aizmirstat viņa vārdu vai arī esat palaiduši gar ausīm kādu informāciju, kas izrādās nepieciešama. Smadzeņu darbības pētnieki skaidro, ka cilvēki bieži aizmirst informāciju, kas nav regulāri vajadzīga. Ja tu ar iepazīstināto cilvēku kādu laiku sarunājies, tad noteikti centies vairākkārt nosaukt viņu vārdā - tad ir izredzes, ka tu tik viegli to neaizmirsīsi. Dažiem ir vieglāk iegaumēt cilvēku vārdus, tos saistot, piemēram, ar slavenībām, kuras sauc līdzīgi. Var pat iztēlē uzburt acu priekšā tādu kā bildi, piemēram, iepazīstoties ar kādu Ģirtu, var iztēloties, kā šis cilvēks nāk tev pretī roku rokā ar Ģirtu Jakovļevu un Ģirtu Ķesteri.

Cilvēkiem nereti ir grūtības arī ar dažādu ierīču apgūšanu, vai tas būtu jauns mobilais telefons, TV dekoders, klēpjdators, veļasmašīna, mikroviļņu krāsns u.c. Meistars, pārdevējs vai kāds cits tev parāda, kā jārīkojas, bet tu visu tūlīt aizmirsti. Ir vērts vairākas reizes šīs darbības atkārtot patstāvīgi, tad nebūs atkal jāmeklē lietošanas instrukcija vai kādam jāprasa.

* Kur es liku...? Arī tā ir izplatīta problēma, kad cilvēks nespēj atcerēties, kur tikko nolicis kādu lietu, ka viņam ir jāizdara kāds darbiņš vai jāiedzer zāles. Ja, noliekot pildspalvu vai brilles, esi domājis par kaut ko pavisam citu, tad nav brīnums, ka lietas noklīst. Ja tev raksturīgas šādas situācijas un tu gribi no tām izvairīties, tad jāmēģina veidot paradumu likt katru mantu tai paredzētajā vietā. Ja tu, izejot no mājām, mēdz aizmirst lietussargu, saulesbrilles vai cimdus, tad centies tos nolikt kaut kur ārdurvju tuvumā, redzamā vietā, lai tie durtos acīs un trāpītos tev ceļā, kad iesi laukā. Dažādus obligāti paveicamus darbiņus savā prātā var mēģināt sasaistīt ar lietām, kuras tu nemēdz aizmirst. Piemēram - vitamīnu lietošanu ar zobu tīrīšanu, lai ikreiz, no rīta tīrot zobus, tu atcerētos arī par vitamīniem. Noder arī atgādinājumi telefonā, līmējamās lapiņas, laika plānotāji u.c. Par labu var nākt arī svarīgāko rītdienas darbu rezumējums vakarā pirms gulētiešanas: zvans draugam, rēķinu maksāšana, produktu pasūtīšana u.c.

*Tepat mēles galā bija, bet pazuda. Tu zini, ka tu zini tā cilvēka vārdu, izrādes nosaukumu, veikala adresi vai vēl kaut ko, atbilde ir mēles galā, bet tu pēkšņi nevari to atcerēties. Informācija ir smadzenēs tik labi noglabāta, ka tu to nespēj dabūt ārā. Nereti pirmais prātā nāk kaut kas līdzīgs, bet ne tieši tas, ko tu centies atcerēties - tipisks piemērs ir vecmāmiņa, kura mēdz nosaukt vienu mazdēlu otra mazdēla vārdā. Kad cilvēks cenšas atsaukt atmiņā konkrētu informāciju, daži smadzeņu apvidi aktivizējas, citi kļūst mazāk aktīvi. Pastāv dažādas teorijas par šīs parādības cēloni, bet tā vai citādi - statistika liecina, ka apmēram pusē šādu gadījumu cilvēks spēj atsaukt atmiņā vajadzīgo informāciju minūtes laikā.

*No kurienes es to zinu? Gadās, ka cilvēks pilnīgi pareizi atceras kādu faktu, bet kļūdās par informācijas avotu. Piemēram, viņam šķiet, ka to dzirdējis televīzijas ziņās, bet patiesībā to pastāstījis kaimiņš. Kaut kādu informācijas daļu viņš atceras precīzi, bet jauc detaļas - notikuma laiku, vietu, iesaistītās personas. Līdzīgi ir tad, ja cilvēks kādu ideju, izteikumu vai darbu uzskata par paša izdomātu, bet patiesībā ir to kaut kur redzējis vai dzirdējis, tikai šo apstākli piemirsis. Ja tā gadās rakstniekam vai komponistam, viņu apsūdz plaģiātismā. Parasti šie atmiņas jociņi ir nekaitīgi, bet reizēm tie var slikti beigties, piemēram, ja kļūmīgo atmiņu īpašnieks kļūst par aculiecinieku kādam pārkāpumam vai noziegumam un uz viņa liecības pamata kāds tiek sodīts. Šāda tipa atmiņas problēmas kļūst biežākas ar gadiem. Tāpēc ir labi jāpadomā, pirms izsakām apgalvojumus.

*Traucē vēlāki iespaidi. Mēdz būt arī tā, ka cilvēks ir redzējis kādu notikumu un pēc tam par to saņēmis vēl citu informāciju, no kuras tik ļoti iespaidojas, ka vairs neatšķir, ko redzējis savām acīm un ko uzzinājis pēc tam, jo sevišķi ja šī informācija nākusi no avota, kam viņa acīs ir autoritāte. Šīs parādības iespaidā pieaugušie reizēm stāsta gadījumus no savas bērnības, kādi patiesībā nekad nav bijuši. Sevišķi bieži par patiesām atmiņām tiek noturēti notikumi, kurus cilvēks ir atkārtoti iztēlojies. Te var palīdzēt kritiska attieksme pret savām atmiņām.

*Atmiņas arī ir subjektīvas. Viens no mītiem, kas saistīts ar atmiņu - ka tā visu fiksē objektīvi, kā novērošanas kamera. Katrs cilvēks tomēr filtrē visu caur savas pieredzes, ticības, zināšanu un pat acumirkļa garastāvokļa filtru. Tas nekur nepazūd, arī atsaucot notikumus atmiņā. Amizants piemērs šajā ziņā ir cilvēku atmiņas par savām romantiskajām attiecībām. Kādā pētījumā iesaistīja pārus, kas tikko bija uzsākuši satikties. Katru cilvēku lūdza novērtēt sevi, savu partneri un abu savstarpējās attiecības. Pēc diviem mēnešiem vērtējumu vajadzēja atkārtot, turklāt otrajā vērtēšanas reizē pētījuma dalībniekiem arī lūdza atcerēties, ko viņi bija sacījuši pirmajā. Tie, kuru domas par partneri šajā laikā bija kļuvušas sliktākas un jūtas atsalušas, stāstīja, ka viņu pirmais vērtējums ir bijis daudz negatīvāks, nekā bija patiesībā. Bet tie, kuru simpātijas bija pieņēmušās spēkā, uzskatīja, ka ir snieguši par partneri daudz rožaināku vērtējumu nekā īstenībā.

* Nevēlamas ļaunas atmiņas. Mēs vairāk raizējamies, ja kaut ko nevaram atcerēties, bet ir arī situācijas, kad cilvēks visu laiku atceras to, ko labprāt gribētu aizmirst - traumējošus notikumus, negatīvas emocijas, bailes. Dažas atmiņas precīzi atspoguļo reālos notikumus, bet dažas var būt arī sagrozītas. Tādas atmiņas raksturīgas cilvēkiem ar depresiju un pēctraumas stresu. Depresīvi cilvēki mēdz «atgremot» savas dzīves negatīvos notikumus un kļūdas, bet tas tikai dzen vēl dziļāk depresijā. Tie, kuri piedzīvojuši traumatiskus notikumus, piemēram, seksuālu vardarbību vai karu, atceras to atkal un atkal. Šiem cilvēkiem vajadzīga kvalificētu speciālistu palīdzība.

Ieteikumi aizmāršīgiem cilvēkiem:

* Ja regulāri kaut kas aizmirstas, jāmēģina veidot paradumu likt katru mantu tai paredzētajā vietā. Ja tu, izejot no mājām, mēdz aizmirst lietussargu, saulesbrilles vai cimdus, tad centies tos nolikt kaut kur ārdurvju tuvumā, redzamā vietā, lai tie durtos acīs un trāpītos tev ceļā, kad iesi laukā.

* Dažādus obligāti paveicamus darbiņus savā prātā var mēģināt sasaistīt ar lietām, kuras tu nemēdz aizmirst. Piemēram - vitamīnu lietošanu ar zobu tīrīšanu, lai ikreiz, no rīta tīrot zobus, tu atcerētos arī par vitamīniem.

* Senos laikos cilvēki sev par atgādinājumu mēdza iesiet mutautiņā mezglu, un tas bieži vien līdzēja. Šodien iespējas ir plašākas - atgādinājumi telefonā, līmējamās lapiņas, laika plānotāji u.c.

* Par labu var nākt arī atcerēšanās vērto lietu rezumējums vakarā pirms gulētiešanas: es uz rītdienu sarunāju tikšanos ar draugu, pierakstījos pie zobārsta, iepazinos ar jauno kaimiņu, kuru sauc tā un tā.

* Jāmācās arī neatlikt darbus uz vēlāku laiku, bet padarīt tūlīt, kamēr tie vēl nav piemirsušies.

* Lai būtu laba atmiņa, ieteicams ēst produktus, kuri veicina smadzeņu veselību: zaļos lapu dārzeņus un citus dārzeņus, riekstus, pupiņas, pilngraudu produktus, zivis, putnu gaļu, kvalitatīvas augu eļļas, ogas. Viss, kas labs sirdij, labs arī smadzenēm.

* Vēlams sportot un dejot. Šīs nodarbes intensificē asinsriti, līdz ar to uzlabojas arī smadzeņu asinsapgāde, aktivizējas procesi, kas nodrošina informācijas uztveri, saglabāšanu un apstrādi. Dejošana un sporta spēļu elementu apguve arī pati par sevi nostiprina atmiņu, jo nākas iegaumēt dejas soļus un to secību, attīstīt kustību koordināciju.

*Aktualitāti joprojām nav zaudējusi atziņa, ka atkārtošana ir zināšanu māte. Informāciju, kuru nepieciešams iegaumēt, der atkārtot tūlīt pēc uzzināšanas un pēc tam atgriezties pie tās vakarā pirms gulētiešanas, un tā vairākas dienas pēc kārtas.

* Lieciet atmiņai pastrādāt. Risiniet krustvārdu mīklas un atjautības uzdevumus, var arī mācīties no galvas dzejoļus. Ja piemirsušies kādi skaitļi, datumi, fakti, nosaukumi vai personvārdi, nesteidzieties tos tūlīt meklēt internetā, vārdnīcā vai jautāt citiem. Ļaujiet atmiņai kādu brīdi padarboties, lai vajadzīgo atcerētos patstāvīgi.

Publicitātes foto

Kā palīdz Ginkgo Biloba

Divdaivu ginks jeb Ginkgo Biloba ir viens no visvairāk pētītajiem kokiem pasaulē, un jau kopš seniem laikiem tā produkti tiek izmantoti ārstniecībā. Mūsdienu pētījumos konstatēts, ka vielas, kurām divdaivu ginks var pateikties par savām labajām īpašībām, ir flavonglikozīdi un terpēnlaktoni. Ir klīniski pierādīts, ka efektivitāte piemīt tādiem ginka produktiem, kuri satur 24% flavonglikozīdu un 6% terpēnlaktonu. Augstvērtīgs dabas produkts ir Livol Extra Ginko biloba, kas ražots stingrā farmaceitiskā kontrolē. Tas veicina mikrocirkulāciju, uzlabo skābekļa izmantošanu smadzenēs, kas savukārt stimulē atmiņas procesus, labvēlīgi ietekmē izziņas procesu un koncentrēšanās spējas gan gados veciem ļaudīm, gan jaunākiem cilvēkiem, jo sevišķi garīgas un fiziskas pārslodzes periodā. Divdaivu ginka lapu ekstrakts palīdz uzturēt normālu sirds un asinsvadu sistēmas un nervu sistēmas darbību, kā arī labvēlīgi ietekmē redzes un dzirdes funkcijas, palīdz mazināt reiboni un trokšņus ausīs.