Lai arī likums liedz ārvalstu izlūkdienestu darbiniekiem un bijušajiem PSRS spiegiem kandidēt Saeimas vēlēšanās, kā arī ieņemt amatus valsts pārvaldē, viņi to var darīt, ja vien ļauj sirdsapziņa: pierādīt personas saistību ar ārvalstu izlūkdienestu ir praktiski neiespējami, atzīst Neatkarīgās aptaujātie lietpratēji specdienestu un vēstures lietās.
Viens no tā dēvēto čekas maisu izņēmējiem, daudzu likumu un likumdošanas priekšlikumu autors, bijušais Saeimas deputāts, šobrīd zvērināts advokāts Linards Muciņš uzskata, ka deputātu kandidāti – PSRS un Krievijas izlūkdienestu darbinieki un līdzstrādnieki – jāatmasko pirmām kārtām politiskajiem konkurentiem.
Ingunas Sudrabas vadītās partijas No sirds Latvijai vēlēšanu sarakstā iekļautā deputāta kandidāta Jāņa Grigaļa biogrāfija var radīt nopietnus jautājumus tiem, kuriem jākontrolē deputātu kandidātu atbilstība Saeimas vēlēšanu likuma 5. panta 5. apakšpunkta prasībām, kuras aizliedz pieteikt par kandidātiem bijušos PSRS izlūkošanas vai pretizlūkošanas dienesta štata darbiniekus.
Satversmes aizsardzības birojs (SAB) nav informējis Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu par iemesliem, kādēļ netiek izsniegta pielaide valsts noslēpumus saturošai informācijai tieslietu ministrei Baibai Brokai, – no tā secināms, ka SAB neuzticas ne tikai tieslietu ministrei, bet arī premjerei un šai valdībai.
Pretēji Saeimas deputātu vairākumam, kuri nobalsoja par grozījumiem likumā, kas ļautu ātrāk iztiesāt tieši apsūdzēto amatpersonu krimināllietas, prokurori t. s. Lemberga lietu cenšas novilcināt, lūdzot tiesai pievienot krimināllietai vēl jaunus četrus sējumus.
Arestētās mantas glabātājs Šveices advokāts Rudolfs Meroni ar viņam glabāšanā nodoto mantu rīkojas nevis valsts vārdā, bet gan savā – mantas glabātāja – vārdā, līdz ar to neesot pamata viņu ierindot valsts amatpersonu sarakstā, attiecinot uz viņu labumu gūšanas ierobežojumus, un likt viņam deklarēties, Neatkarīgajai izskaidroja Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģijas priekšsēdētāja Inese Laura Zemīte.
Neskatoties uz milzu slepenību Citadeles bankas pārdošanas procesā, pretendenti, kas gatavi pirkt bankas akcijas, ir zināmi visai plašam cilvēku lokam, pārliecinājās Neatkarīgā.
Valdošajās aprindās, kas saistītas ar partiju Vienotība, pēdējā laikā klīst nopietnas runas, ka Satversmes aizsardzības birojs (SAB) arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Romānam Naudiņam nedos pielaidi valsts noslēpumam.
VID neesot pamata vērtēt akciju sabiedrības Ventbunkers padomes priekšsēdētāja, arestētās mantas glabātāja Šveices advokāta Rudolfa Meroni atbilstību amatpersonas statusam, jo VID rīcībā neesot oficiālas informācijas, kura liecinātu par viņa atbilstību amatpersonas statusam.
Bijušais Bankas «Baltija» Uzraudzības padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Lavents tā dēvētajā Lemberga prāvā liecināja, ka uzņēmēji Ainārs Gulbis un Jūlijs Krūmiņš vēlējušies vairāk naudas no projektiem Ventspilī, bet Aivaru Lembergu viņi uzskatījuši par personu, kas neļauj šos mērķus sasniegt.
Ja kriminālprocesā arestētās mantas glabātājam tiek piešķirta plaša rīcības brīvība, rodas personiskās iedzīvošanās un korupcijas riski, Neatkarīgajai norāda KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks.
Akciju sabiedrības Ventbunkers valdes locekļa Edgara Ciniņa Rīgas apgabaltiesā stāstītais par «otkatu» maksāšanu Krievijas valsts uzņēmuma amatpersonām KNAB izpratnē nozīmējot kukuļņemšanu, Neatkarīgajai oficiāli apliecināja KNAB amatpersonas.
Tiesu administrācija lūdz Valsts nekustamo īpašumu aģentūru atjaunot pirms aptuveni gada pārtraukto sabiedrisko ēdināšanu Tiesu namā Rīgā, Abrenes ielā 3, Neatkarīgo informēja Tiesu administrācijas un Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas palīdze.
Atbildot uz prokuroru jautājumiem par naudas apriti Ventspils uzņēmumos tā dēvētajā Lemberga prāvā, akciju sabiedrības Ventbunkers valdes loceklis Edgars Ciniņš apgalvoja, ka no tranzītbiznesa starpniekkompānijas Trans Oil System iegūtās naudas par naftas un naftas produktu pārkraušanu Ventspils ostā maksāti kukuļi Krievijas amatpersonām par naftas produktu novirzīšanu uz Ventspili.
Bijušais Ventspils mēra Aivara Lemberga draugs miljonārs Vladimirs Krastiņš mantkārīgos nolūkos lauzis uzņemtās saistības pret darījuma partneriem, neatdod viņiem īpašumus un apjomīgas naudas summas –– Rīgas apgabaltiesā liecināja Līga Lemberga.
Argumentējot ar konkrētiem faktiem, Līga Lemberga Rīgas apgabaltiesai tā dēvētajā Lemberga prāvā pauda aizdomas, ka prokuroru izvēlētais arestētās mantas glabātājs Šveices advokāts Rudolfs Meroni varētu būt piesavinājies miljonus vērtos dažādu ārvalstu uzņēmumu aktīvus.
Šā gada sākumā Tieslietu ministrija (TM) ir noteikusi jaunu slepenības termiņu vēl uz pieciem gadiem atzinumam par 2004. gadā noslēgto t.s. Lattelekom mierizlīgumu.
Bijušā premjera Valda Dombrovska bijušais padomnieks finanšu jautājumos, SIA Deloitte Latvija partneris un valdes loceklis Igors Rodins liecību sniegšanai tā dēvētajā Lemberga prāvā pieprasīja slēgto tiesas sēdi.
Tā dēvētajā Lemberga prāvā kārtējais nopratinātais zvērinātais advokāts Indulis Ludiņš, visticamāk, izrādījās valsts apsūdzībai kaitīgs liecinieks, jo apšaubīja apsūdzības apgalvojumus par to, ka Ventspils mērs Aivars Lembergs savulaik būtu varējis izspiest kapitāla daļas no uzņēmējiem Aināra Gulbja, Valentīna Kokaļa un Vladimira Krastiņa, kā arī noraidīja citas versijas par nelikumībām Ventspils tranzītbiznesā.
Krimināllietā pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu legāla uzņēmējdarbība tiek uzdota par noziedzīgu, notiek negodprātīgas manipulācijas ar tēzēm par nelegāli iegūtu līdzekļu legalizāciju, patiesā labuma guvējiem, un tas viss sacementēts ar apsūdzošajām Rudolfa Meroni liecībām pret savu klientu, kas iegūtas apmaiņā pret tiesībām valdīt pār mantu, – izriet no zvērināta advokāta Induļa Ludiņa teiktā.
Ar mērķi pierādīt Ventspils mēra lielo ietekmi pēc prokuroru lūguma tiesa t.s. Lemberga prāvā uz pratināšanu šomēnes izsauca bijušo Ventspils domes preses sekretāru Normundu Rozenšteinu.
Lai arī ģenerālprokurors Ēriks Kalmeiers prognozē, ka tā dēvētā Lemberga prāva pirmajā instancē tiks pabeigta līdz šā gada beigām, joprojām nav nopratināti vairāk nekā divdesmit liecinieku; līdz galam nav nopratināti pat cietušie, rakstveida pierādījumu pārbaude veikta tikai trim no vairāk nekā 200 sējumiem; aizstāvības puse tiesā vēl nav iesnieguši savu liecinieku sarakstu; loģiski, ka nav uzsāktas tiesas debates.