Metodes, kā virzīt pierādījumu vākšanu pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu, vismaz savulaik radījušas nesaskaņas pat starp Ģenerālprokuratūras virsprokuroriem un tālaika ģenerālprokuroru. Tas atklājās aizvadītā gada pašās beigās rakstveida pierādījumu pārbaudes laikā tā dēvētajā Lemberga krimināllietā, kura kopš 2009. gada 16. februāra tiek iztiesāta Rīgas apgabaltiesā.
Rakstveida pierādījumu pārbaudes gaitā atklājies, ka prokurori tā dēvētās Lemberga krimināllietas materiālos iešuvuši gaismas kopijas, kurās pilnīgi nekas nav redzams vai labākajā gadījumā redzami tikai atsevišķi dokumenta fragmenti.
Atklājies, ka tā dēvētajā Lemberga krimināllietā bez līdz šim zināmajiem tulkiem – speciālistiem procesuālas darbības veikusi vēl virkne tulku, kuru piesaiste rūpīgi slēpta no tiesas un citiem procesa dalībniekiem vairāk nekā piecus gadus.
Starptautiskās auditorkompānijas Deloitte Centrāleiropas nodaļas izpilddirektors, bijušais šīs kompānijas iekšējās drošības dienesta vadītājs Elesters Tīrs (Alastair Teare) savas liecības tā dēvētajā Lemberga prāvā uzsāka ar lūgumu noteikt tiesas sēdi par slēgtu.
Bijušais prokurors Edvīns Piliksers pēc darba pamešanas prokuratūrā uzsācis jurista un konsultanta darbu, tūlīt tiekot arī pie bagāta klienta – miljonāra, bijušā Ventspils pilsētas prokurora Valentīna Kokaļa.
Lai neietekmētu tiesas spriešanu jau sešus gadus ieilgušajā tā dēvētajā Lemberga prāvā, Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs atturēsies vērtēt tiesvedībā notiekošos eksperimentus ar personu tiesību ierobežošanu it kā procesuālo termiņu īsināšanas vārdā.
Kā jau Neatkarīgā prognozēja, pēdējā brīdī pirms iepriekšējās Saeimas sēdes tās darba kārtībā tika iekļauti skandalozie grozījumi Kriminālprocesa likumā (KPL).
Par Saeimas Juridiskajā komisijā iesniegtajiem priekšlikumiem ierobežot liecinieku pratināšanas laiku tiesas procesos diametrāli pretējās pozīcijās nostājušies, no vienas puses, tiesībsargs un Tieslietu ministrija, no otras puses – Ģenerālprokuratūra, liecina kompetento institūciju Saeimā iesniegtie atzinumi.
Uz pēdējo lasījumu likumprojektam par grozījumiem Kriminālprocesa likumā (KPL) tiek virzīts vēl viens priekšlikums, kurš paredz būtiski ierobežot tiesības uz aizstāvību.
Vienotības deputāta Andreja Judina priekšlikums grozīt Kriminālprocesa likuma 449. panta trešo daļu Saeimas Juridiskajā komisijā izpelnījies nesaudzīgu kritiku no tiesnešiem, advokātiem un Tieslietu ministrijas (TM) ekspertiem, liecina komisijas sēdes audioieraksts.
Salūstot konstruktīvas kritikas priekšā, Vienotības deputātu vadītā Saeimas Juridiskā komisija nolēma atlikt kārtējā «Lemberga likuma» nosūtīšanu Saeimai, lai 2. oktobrī (t.i., šodien, pēdējā Saeimas sēdē pirms vēlēšanām) to pieņemtu galīgajā lasījumā.
Steidzamības kārtā virzītie Kriminālprocesa likuma grozījumi, kuri turpmāk prasītu motivēt lūgumus tiesai par rakstveida pierādījumu nolasīšanu, būtiski pagarinās tiesvedības procesus, norādīts Saeimas deputātiem nosūtītajā Latvijas Krimināllietu advokātu biedrības (LKAB) atzinumā.
Tieslietu ministrija (TM) brīdinājusi Saeimas deputātus par to, ka Latvija riskē ar jaunām sūdzībām Eiropas Cilvēktiesību tiesā, ja tiks pieņemts kārtējais «Lemberga likums» – grozījumi Kriminālprocesa likuma 449. pantā.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) piešķīrusi patvērumu, ceļošanas un personu apliecinošus dokumentus, kā arī uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā Oļegam Koliadam – Krievijas un Ukrainas dubultpilsonim, kuram par kukuli izdevies izmukt no Pleskavas apgabala Krjuku cietuma.
Lai nebūtu jāiet uz Rīgas apgabaltiesu klātienē liecināt pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu, miljonārs, partijas No sirds Latvijai konsultants Jūlijs Krūmiņš tiesai un prokuratūrai sūta vēstules par savu ievērojamo vecumu un aizņemtību ārvalstīs.
Iesniedzot lūgumu Rīgas apgabaltiesai pievienot tā dēvētajai Lemberga krimināllietai Šveices Augstākās tiesas un Cūgas kantona Federālās tiesas lēmumus par Rudolfa Meroni darbībām Šveicē, advokāti brīdināja, ka Latvijas valsti var gaidīt nepatīkami pārsteigumi saistībā ar mantas arestu šajā krimināllietā.
Ja ārvalstu izlūkdienesta darbinieks pretēji Vēlēšanu likuma aizliegumam tomēr kandidē Saeimas vēlēšanās, viņam jārēķinās ar plašsaziņas līdzekļu uzmanību, vēlētāju viedokli, iespējamu prokuratūras ierosinātu tiesvedību un ievēlēšanas gadījumā ar liegumu pielaidei valsts noslēpumam, Neatkarīgajai skaidroja Saeimas Juridiskā biroja vecākais padomnieks, tiesību zinātņu doktors un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors Jānis Pleps.
Bijušajiem un esošajiem izlūkdienestu darbiniekiem, pat nonākot Saeimas deputāta krēslā, jārēķinās, ka viņus var atmaskot, uzskata Neatkarīgās aptaujātie Saeimas un Eiroparlamenta deputāti.
Šveices Federālā tiesa, noraidot mantas glabātāja tā dēvētajā Lemberga krimināllietā Rūdolfa Meroni kasācijas sūdzību, atzinusi, ka Latvijas varas iestāžu izsniegtās pilnvaras rīkoties ar arestēto mantu saskaņā ar Šveices likumiem Šveices teritorijā nav derīgas.