Ģenerālprokurors Jānis Maizītis 2007. gada martā piedevis prokuroram Andim Mežsargam grēkus, par kuriem padotais būtu jāatbrīvo no amata.
Visticamāk, apžēlošana notikusi ar nosacījumu, ka prokurors darīs visu, lai realizētu ģenerālprokuroram uzticēto uzdevumu - Ventspils mēra Aivara Lemberga apcietināšanu -, šādu versiju ļauj izvirzīt tā dēvētajā Lemberga krimināllietā atklātie fakti, salīdzinot tos ar notikumu hronoloģiju 2007. gada pavasarī.
Pavēles dažādās redakcijas
Pēc dokumentu kopiju pārlapošanas tā dēvētajā Lemberga krimināllietā Neatkarīgās uzmanību piesaistīja J. Maizīša 2007. gada 12. martā parakstītā pavēle «Par disciplinārsoda piemērošanu» procesa virzītājam tā dēvētajā Ventspils amatpersonu lietā (no tās tika izdalīta t.s. Aivara parka lieta un citas, kuras vēlāk sāka saukt par Lemberga lietu) prokuroram A. Mežsargam. Dokumentā J. Maizītis pavēlējis sodīt prokuroru: «Par Prokuroru ētikas kodeksa normu neievērošanu piemērot disciplinārsodu - rājienu.» Šo soda mēru ģenerālprokurors savam padotajam piespriedis, kā lasāms pavēlē, balstoties uz saņemtajiem materiāliem no Drošības policijas un Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurora pārbaudes par A. Mežsarga telefona sarunām, kuras piecarpus gadus - no 2001. gada janvāra līdz 2006. gada jūnijam - apmaksājis nevis pats prokurors vai Ģenerālprokuratūra, bet gan Latvijas Automoto biedrība (LAMB). Šādu pavēles versiju 2008. gada pavasarī Ģenerālprokuratūra nosūtījusi žurnālistam Imantam Liepiņam. Pirms tam citu prokurora sodīšanas pamatojumu J. Maizītis sniedzis Augstākās tiesas priekšsēdētājam Andrim Guļānam. Pēc skaidrojuma saņemšanas no J. Maizīša A. Guļāns vēstulē Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijai, kura pētīja iespējamos pārkāpumus tiesībsargājošas iestādēs, rakstīja: «Ģenerālprokurors J. Maizītis 2007. gada 12. martā izdeva pavēli par disciplinārsoda piemērošanu - rājiena izteikšanu prokuroram A. Mežsargam par likuma «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā» 13. panta prasību neievērošanu un Latvijas prokuroru ētikas kodeksa ētikas pamatprincipa «Ārpusdarba attiecības» 1. punkta pārkāpumu.»
Pretēji likumam
No šīs A. Guļāna vēstules izriet, ka A. Mežsargs sodīts ne tikai par Prokuroru ētikas kodeksa pārkāpšanu, bet arī amatpersonām tik būtiskā likuma «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā» ignorēšanu.
Prokuratūras likumā noteikts, kādos gadījumos prokurors ir jāatbrīvo no amata, tajā skaitā, «par Prokuroru ētikas kodeksa normu rupju pārkāpšanu» un «ja ģenerālprokurors ir konstatējis, ka nav ievērots kāds no likumā «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā» noteiktajiem ierobežojumiem un aizliegumiem.»
Tas nozīmē, ka atbilstoši Prokuratūras likumam A. Mežsarga rīcība, pieņemot labumus no LAMB, radījusi vismaz divus nepārprotamus nosacījumus, lai viņš tiktu atbrīvots no amata. Tomēr J. Maizītis prokuroru no amata nav atbrīvojis - vien pakratījis ar pirkstu, izsakot rājienu.
Specpasākumi
Šī prokurora Anda Mežsarga «telefona lieta» atklājās 2008. gadā, un Neatkarīgā tai pievērsa pietiekamu uzmanību. Tomēr tolaik bija paslīdējusi garām kāda būtiska nianse - J. Maizīša rājiens prokuroram izteikts tikai divas dienas pirms A. Lemberga apcietināšanas 2007. gada 14. martā. No tagad Rīgas apgabaltiesā nesen pārlapotajiem krimināllietas materiāliem nepārprotami redzams, ka konkrētajā politiskajā situācijā (prezidentes neizsludinātie drošības iestāžu likumi) nepārprotami tika speciāli gatavota A. Lemberga aizturēšana. Tās juridisko pamatojumu prokurori sākuši gatavot nedēļu pirms 14. marta, īpaši intensīvi dažādu izziņu (piemēram, no SAB šefa un KNAB reālās priekšnieces) un pēdējo liecību vākšana notikusi 12. un 13. martā, bet pēdējo noklausīto sarunu atšifrējumi, kā jau Neatkarīgā rakstīja, droši vien pat tika ienesti tiesas zālē, kur tika lemts par drošības līdzekli A. Lembergam.
Līdz ar to var secināt, ka arī J. Maizīša 12. marta pavēle par rājiena izteikšanu prokuroram A. Mežsargam (lasi - neatbrīvošanu no amata) bija viens no pasākumiem, kas bijis nepieciešams A. Lemberga apcietināšanai.
Pats A. Lembergs, vaicāts, kāda ir viņa versija par to, kāpēc ģenerālprokurors tik maigi sodījis prokuroru A. Mežsargu, atbildēja: «Tajā laikā lielu spiedienu uz prokuratūru izdarīja prezidente Vaira VīķeFreiberga un ASV vēstniecība, ka mani vajag izolēt no politikas un apcietināt, tādā veidā atbrīvojoties no manis. Galvenais izpildītājs bija Jānis Maizītis. Tāds bija viņa uzdevums. Prokurora Mežsarga pārkāpums bija būtisks, un viņš no ieņemamā amata bija jāatbrīvo, taču viņam to ļāva saglabāt, ja viņš apņemas turpināt intensīvi virzīt krimināllietu, ietekmēt lieciniekus, falsificēt pierādījumus - darīt visu, lai mani varētu ielikt cietumā. Notika saspēle starp tiesnesi Māri Vīgantu un Ģenerālprokuratūru. Pēc lēmuma par manis apcietināšanu Vīgants uztaisīja strauju karjeru - ar bakalaura grādu kļuva par apgabaltiesas tiesnesi un pēc pusotra gada - par Augstākās tiesas tiesneša izpildītāju. Tā bija nopietna, liela spēle. Beigu beigās viņi izvēlējās mani nenošaut, bet spīdzināt pa tiesām. Viens spārns gan iestājās par to, ka mani ir jānovāc pēc principa «ir cilvēks - ir problēmas; nav cilvēka - nav problēmu.»
Lūgts nosaukt šā spārna pārstāvjus, A. Lembergs teica: «Tas jau būtu apvainojums slepkavības organizēšanā. Manā rīcībā nav tiešu pierādījumu. Man tas bija ļoti smags brīdis. No vienas puses, cietumā tu esi aizsargāts, no otras puses - tur atrasties ir bīstami. Mājas arestā drošība ir lielāka. Mani no cietuma atbrīvoja 2007. gada jūlijā, taču prasība mani atkal ielikt cietumā sekoja augustā, oktobrī un pat vēl nākamā gada janvārī. Maizītis visu laiku prasīja manis ievietošanu cietumā. Pārējie prokurori bija tikai izpildītāji.»
Abpusējais izdevīgums
To, ka ASV vēstniecība tiešām vēlējusies A. Lemberga izolēšanu no politikas, liecina WikiLeaks publicētie ASV diplomātu ziņojumi, kas ir ciniski atklāti, jo domāti taču savējiem. Tajos redzams, ka ASV vēstniecība apbrīnojami detalizēti interesējusies par A. Lemberga krimināllietas izmeklēšanu un informāciju par to smēlusies pa tiešo no Latvijas ģenerālprokurora J. Maizīša, procesa virzītāja A. Mežsarga un citiem ziņotājiem. Vēstniece savai valdībai pastāstījusi, ka J. Maizītis nav slēpis - Ģenerālprokuratūrai ir savi tiesneši, uz kuriem grūtā brīdī var paļauties. J. Maizītis «bija gandarīts par saņemto atbalstu no tiesnešiem, kuri izskatīja šo lietu (domāts lūgums A. Lembergu arestēt, kuru apmierināja tiesnesis Māris Vīgants)», ASV valdībai ziņoja vēstniece. Pēc WikiLeaks ziņām, ciešus sakarus ar ASV vēstniecības personām uzturējis arī A. Mežsargs. Ģenerālprokurors sadarbību ar ASV vēstniecību vērtējis kā «abpusēji izdevīgu».