Bijušais Ventspils prokurors, akciju sabiedrības Ventspils nafta viceprezidents, SIA LatRosTrans valdes priekšsēdētājs Valentīns Kokalis pirms Lieldienām ieradās Rīgas apgabaltiesā, lai vēlreiz liecinātu t.s. Lemberga prāvā.
Iepriekš V. Kokalis t.s. Lemberga prāvā vairākus mēnešus liecināja 2009. gadā. Toreiz prokurori jau pēc dažām dienām atzina, ka viņiem vairāk nav jautājumu bijušajam kolēģim, turpretī aizstāvības pusei jautājumu bija daudz, tomēr tiesa pratināšanu pabeigt neļāva un V. Kokalis šajā prāvā kļuva par pirmo «aizpratināto».
Tagad pēc vairāk nekā pieciem gadiem V. Kokali vēlreiz aicināt uz pratināšanu atkal lūdza prokurori, jo viņiem pierādījumu pārbaudes gaitā esot radušies daži papildu jautājumi.
Pratināšanas gaitā prokurori lielākoties mēģināja precizēt liecinieka atbildes uz jau iepriekš uzdotajiem jautājumiem par
SIA Puses un dažu citu kompāniju biznesu, kapitāla daļu sadali, attiecībām starp biznesa partneriem.
Vērtīgākie kadri
Tērpies melnās padārgās drānās, V. Kokalis tiesas zālē ieradās cita sava bijušā kolēģa - nesen Ģenerālprokuratūru atstājušā Edvīna Piliksera - pavadībā. Tādējādi tiesas zālē tajā dienā bija pat 6 esošie un bijušie prokuratūras pārstāvji.
Pratināšanas gaitā E. Piliksers gan ne reizi neiesaistījās. Pēc viena no pārtraukumiem E. Piliksers aizkavējās. Neraugoties uz to, ka parasti liecinieki lūdz tiesu sēdi nedaudz atlikt, līdz ierodas juridiskās palīdzības sniedzējs, V. Kokalis par sava palīga prombūtni pat neieminējās un turpināja sniegt liecības. Tas radīja iespaidu, ka V. Kokalis uz tiesu kopā ar E. Pilikseru nāk tikai tādēļ, lai varētu palepoties, kādus vērtīgus kadrus viņš spēj nolīgt darbā.
Kopumā V. Kokalis sniedza haotiskas, pa gadiem un pat gadu desmitiem lēkājošas liecības, kuru loģikai bieži vien bija grūti izsekot. Tomēr viskrāšņākie bija V. Kokaļa sniegtie raksturojumi bijušajiem biznesa partneriem.
No kolhoza un sovhoza
Kad prokurori kārtējo reizi savam bijušajam kolēģim uzdeva jautājumus par SIA Puses kapitāla daļu sadali, V. Kokalī uzjundīja atmiņas par viņa biznesa partneru sociālo izcelsmi. V. Kokalis tiesai stāstīja: «Bija tāds gadījums, ka, ka pie šīs sarunas [par
SIA Puses kapitāla daļām] Uldis Pumpurs - nu, viņš tā ne pārāk orientējas šajā biznesa vidē. Bija, kā saka, jauns cilvēks. Nebija vēl tranzīta biznesā: uzaudzis kolhozā, tāpat kā Mamerts Vaivads - no Kandavas sovhoza. Viņš [Pumpurs] virtuvi nezināja, viņš domāja, ka Aivaram Lembergam nav nekāda ietekme. Pumpuram bija daudzi pazīstami. Tajā brīdī Pumpuram labs draugs bija, kas arī pirmo atlaidi [par naftas un naftas produktu pārkraušanu] iedeva, man liekas, ka Aivars Millers, rūpniecības un enerģētikas ministrs. Viņš ļoti labi pazina Aivara Lemberga pirmo vietnieku Zalānu, nu, jau nelaiķi, un viņš domāja, ka Lembergs nekas tāds nav, ka nekas viņam nav jādod - SIA Puses kapitāla daļas - un ka Pumpurs tiks galā ar Lembergu. Es to uzreiz teicu, ka tā, ka tās ir muļķības un tas nav iespējams. Un, cik es atceros, viņš lepni kaut kādā otrajā dienā paziņoja, ka uzaicinājis Zalānu uz baraviku lasīšanu un ka viņš sakārtos jautājumu, ka Aivaru Lembergu noņem no pilnvarnieka amata nost Ventspils naftā.»
Kopējas ekskursijas
Prokurore Ilga Paelge centās precizēt, vai 1993. gadā arī kādreizējais Ventspils naftas prezidents Igors Skoks ir piedalījies uzņēmēju sanāksmēs Ventspils domes telpās. Atbildot V. Kokalis atraisījās līdz pat stāstam par ģimeņu draudzību: «Kad viņš atnāca strādāt - Puses darbojās, Puses jau bija nodibinātas - ar Skoku mums bija ļoti draudzīgas attiecības. Kā saka, nu, draudzējamies ģimenēm, bērni kopā mācījās. Anglijā braucām un ekskursijās kopā braucām. Gan Ziemassvētkus svinējām Somijā, gan Līgo svētkus pie manis svinējām, un - ļoti draudzīgas attiecības. Un tad, kad Skoks sāka strādāt, kā es jau minēju, Puses jau bija nodibinātas. Un viens no Pušu biznesa panākumiem bija tas, ka par katru pārkrauto, pārkrauto naftas un naftas produktu tonnu, tika maksāta prēmija tam cilvēkam, kas nodrošināja šādu pārkraušanu - desmit centu apjomā. Un es arī Skokam piedāvāju, ka viņš arī varētu piedalīties - Pusēm palīdzēt un piesaistīt to naftu, lai naftas produktiem varētu saņemt šos centus. Nu, viņš mēģināja, mēģināja kaut ko darīt, bet, kā jauns cilvēks - viņš pirms tam strādāja ilgus gadus sadzīves pakalpojumu kombinātā un ar naftu laikam nekādas saistības viņam nebija - un neko viņš piesaistīt nevarēja. Tad, kad viņš nevarēja neko piesaistīt, tad sākās tāda mazliet naidīga attieksme pret Pusēm, nu, Skoks jau bija arī Ventransā, tāpat bija - Ventbunkerā viņš bija. Jā, no Pusēm viņam nekas nav. Puses - lielākais pārkrāvējs, un es atceros, ka vienu gadu Puses pat pārkrāva desmit miljonus tonnas. Desmit miljoni tonnas, divi dolāri - divdesmit miljoni. Tāda, nu, bruto peļņa.»
Draudzībai beigas
Kad I. Paegle pavaicāja, vai I. Skokam ir kāds pamats V. Kokali aprunāt, bijušais prokurors atklāja, ka ap 1999.-2000. gadu pār viņu attiecībām sabiezējuši negaisa mākoņi: «Mēģināju ļaut viņam [Skokam] nopelnīt, un, un viņš arī varbūt ar citām kompānijām nopelnīja, un attiecības mums bija, kā jau teicu, visdraudzīgākās. Arī kopējās, kopējie uzņēmumi ir bijuši, daži vēl pat pastāv juridiski. Nu, es saku, par to liecina, ka mēs katru gadu vienu reizi vai divas reizes gadā ar ģimenēm braucām atpūsties un regulāri viņš bija manās mājās, es - viņa mājās. Nu, ļoti draudzīgas attiecības bija, lietas kolekcionējām kopā un, un, un atpūtāmies kopā, un uz šautuvēm braukājām, un šašlikus cepām, un futbolu spēlējām. Daudz ko citu arī darījām.
Bet pēc tam, kad Aivars Lembergs nolēma, ka jātiek no manis vaļā, Skoks tajā brīdī bija Ventspils naftas valdes priekšsēdētājs, es biju Ventspils naftas valdes loceklis, un LatRosTransā es biju valdes priekšsēdētājs. Un tad, pēc Lemberga uzdevuma, tātad, bija jāatbrīvojas no manis LatRosTransā, un tāds uzdevums tika dots Skokam. Jo Skoks bija, tātad - LatRosTrans sastāvēja no krievu kaut kādiem četrdesmit tur kapeikām procentiem un pārējie procenti piederēja Ventspils naftai - tātad LatRosTrans bija Ventspils naftas meitas uzņēmums. Notika daudzas sapulces, kuras nevainagojās ar panākumiem, ka nevarēja mani nekādi atbrīvot, tāpēc ka Krievijas, krievu, krievu, Krievijas puses, akcionāru puses, uzskatot mani par labu darbinieku, aizstāvēja mani un neļāva mani atbrīvot. Un bez krievu, krievu akcionāru puses [piekrišanas] valdes priekšsēdētāju nevarēja noņemt no amata. Un Skoks par to smagi no Aivara Lemberga dabūja, tautas valodā runājot, «iekšā»: «Kā tā, ka tu nevari neko izdarīt un nevari to Kokali noņemt nost?» Pēc visām šīm kārtējām pilnsapulcēm viņš dabūja «iekšā», ja.
Bet kādu brīdi, es skatījos, ka viņš paliek jau naidīgs pret mani. Tātad: «Manis dēļ, nu ko tu, Valentīn! Nu aizej projām, uzraksti atlūgumu!» Es teicu, ka es neiešu projām. Viņš saka: «Manis, tevis, tevis dēļ man dod pa galvu Lembergs, nu!» Nonāca tik tālu, ka vienu brīdi, es atceros vienu no pēdējām sarunām, nu, tad, tad, tas naidīgums varbūt arī tā mainījās, tās attiecības pret mani no Igora Skoka bija, kad notika kārtējā sapulce Daugavpilī, LatRosTrans, kur šis jautājums tiek izskatīts. Un neiet uz priekšu viņš, neatbrīvo, krievu puse nepiekrīt. Tad Olafs Berķis mani izsauca ārā: «Klausies, Valentīn, man tev priekšlikums. Davaj, aizbrauc kaut kur, paceļo apkārt uz vienu gadu!» Es saku: «Labi, es tad paceļošu, bet, nu, komandējumā, ne pa savu naudu!» Viņš saka: «Jā, brauc komandējumā uz gadu, mēs tev samaksāsim, apmaksāsim, tu paliksi biznesā, visur tiks saglabātas tavas daļas, visas tavas naudas tiks pārskaitītas! Aizbrauc, lūdzu, uz gadu projām un netraucē mums!» Igors arī piedalījās klāt tajās sarunās, Skoks. Viņš saka: «Klausies, Aivars tam piekritīs? To, ko Olafs uzņemsies, Aivars piekritīs, tu domā - tādam nosacījumam?» Berķis teica: «Es uzņēmos uz sevi, Aivars piekritīs!» Es saku: «Jā, labi, braucu uz to gadu, nav problēmu.» Skoks saka: «Nē, tad es arī labāk. Kāpēc tad - a kāpēc Valentīns? Tad es arī uz gadu aizbraukšu projām? Nē, es tam pretī, nekādā gadījumā!» Nu, es saprotu, ka to iemeslu dēļ, ka, nu, viņam tika pārmests, ka viņš nevar tikt ar mani galā. Tātad es viņam esmu tāds, nu, traucēklis, ja, un tad, kā saka, attiecības sāka mainīties, jā. Pašlaik mēs neuzturam nekādas attiecības, es nezinu, ko viņš dara, kur viņš ir.»
Šie ir tikai daži no daudzajiem V. Kokaļa liecinājumiem par saviem bijušajiem biznesa partneriem. V. Kokalis tiesā uz prokuroru jautājumiem atbildēja vienu dienu. Iespējams, viņš tiks saukts vēlreiz, lai savus jautājumus varētu uzdot arī aizstāvība.