Liecinieka atklāsmes met ēnu uz prokuroriem

Advokāta Jana Gerarda de Linta atklātie fakti par liecinieka nodrošināšanu ar apsardzi un prokuroru nodotajiem pirmstiesas pratināšanas protokoliem lieciniekam pirms tiesas rada iespaidu, ka t.s. Lemberga prāvai procesa virzītājs ir nevis tiesa, bet gan prokurori un aiz viņiem stāvošas biznesa struktūras.

Tā dēvētajā Lemberga prāvā liecinieks, holandiešu izcelsmes Francijā dzīvojošs advokāts J. G. de Lints uz liecību sniegšanu Rīgas apgabaltiesā pagājušajā nedēļā ieradās lepnā Mercedes S klases automašīnā, kuru pavadīja miesassargu automašīna Toyota Land Cruiser. Atbilstīgi likumam valsts apsardzi nodrošina tikai tiem lieciniekiem, kuriem piemērota procesuālā aizsardzība. Tā kā J. G. de Lintam tāda nebija piemērota, aizstāvji tiesas sēdē interesējās, kurš lieciniekam nodrošina tik lepnu apsardzi.

J. G. de Lints tiesā pastāstīja, ka par viņa drošību solījies parūpēties prokurors Juris Juriss, ar kuru liecinieks šā gada martā ticies Ženēvā, Latvijas pārstāvniecībā ANO.

Tā kā uz J. G. de Lintu pavadošās automašīnas bija rakstīts www.mastersecurity.lv, Neatkarīgajai neradās grūtības noskaidrot, cik šāds pakalpojums maksā. SIA Master Security biroja darbinieks laipni izskaidroja aptuvenos cenrāžus ar piebildi, ka galējā cena atkarīga no pavadāmās personas statusa un briesmām, kas viņu apdraud. Ņemot vērā to, ka J. G. de Lints liecības Rīgas apgabaltiesā sniedza divas pilnas darba dienas, Neatkarīgā sarēķināja, ka kopējās J. G. de Linta apsardzes un transporta izmaksas ir vismaz 3000 eiro. Tas savukārt nozīmē, ka, atbilstoši likumam, Ģenerālprokuratūrai J. G. de Linta apsargāšanas un transportēšanas vajadzībām būtu jāveic iepirkuma procedūra. Pārbaudot Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapu, Neatkarīgā neko tamlīdzīgu neatklāja.

Ģenerālprokurors distancējas

Neatkarīgā vaicāja ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, vai tā ir ierasta prakse, ka Ģenerālprokuratūra nodrošina apsardzi lieciniekiem, kuriem jādodas liecināt uz tiesu, bet kuriem nav noteikta speciālā procesuālā aizsardzība. Tāpat tika uzdots jautājums, kuri liecinieki var pretendēt uz šādu Ģenerālprokuratūras nodrošinātu apsardzi, bet kuriem tāda tiek atteikta; cik prokuratūra samaksāja

SIA Master Security par pakalpojumu sniegšanu J. G. de Lintam; kāpēc liecinieku apsardzei un transportam izvēlēta tieši SIA Master Security un vai, izvēloties lieciniekam drošības un transporta pakalpojumu sniedzēju, tika ievērota likumā noteiktā iepirkuma procedūra.

Pēc apstākļu noskaidrošanas Ē. Kalnmeiers atbildēja, ka ar šo gadījumu «Ģenerālprokuratūrai nav nekāda sakara» un SIA Master Security «nekas nav maksāts».

Neatkarīgā vaicāja arī pašam prokuroram J. Jurisam, vai viņš J. G. de Linta lepno eskortu apmaksājis no saviem līdzekļiem. Prokurors aicināja «domāt loģiski», vai tas no viņa niecīgās darba algas maz iespējams.

Neatkarīgā VID mājaslapā pārliecinājās, ka prokurors no Ģenerālprokuratūras 2014. gadā vidēji mēnesī saņēmis 2650 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tādējādi SIA Master Security sniegtie pakalpojumi J. G. de Lintam maksājuši vismaz divas prokurora mēnešalgas pēc nodokļu nomaksas. Prokurors aicināja Neatkarīgo atsaukt atmiņā liecinieka tiesas zālē paustās cerības, ka viņam izdevumus apmaksāšot Rīgas apgabaltiesa. Pārbaudot, ko šajā sakarībā teica liecinieks, Neatkarīgā konstatēja, ka liecinieks pauda cerību, ka tiesa atbilstoši likumam viņam apmaksās ceļa izdevumus. Par drošības pakalpojumu apmaksu viņš neko neteica. Neatkarīgā sazinājās ar Rīgas apgabaltiesas sekretariātu un saņēma informāciju, ka liecinieks nekādus pieteikumus kompensāciju saņemšanai nav iesniedzis.

Patiesi ieinteresēts

Ja J. Juriss nav apmaksājis drošības pakalpojumus, lai gan tos lieciniekam solījis nodrošināt, tad to ir veikusi kāda pagaidām nenoskaidrota persona.

Liecinot tiesai, J. G. de Lints atklāja, ka viņa tikšanos ar prokuroriem Ženēvā organizējusi cita liecinieka un arestētās mantas glabātāja, vairāku lielo Ventspils tranzītuzņēmumu padomju priekšsēdētāja Rudolfa Meroni sekretāre. No šī fakta var izdarīt secinājumu, ka J. G. de Linta ierašanās uz liecību sniegšanu Rīgas apgabaltiesā bijusi nepieciešama tieši R. Meroni. Tāpat, atbilstīgi J. G. de Linta liecībām, viņš bez apsardzes nodrošināšanas atteicies braukt uz Latviju liecināt.

Līdz ar to var izteikt pieņēmumu, ka R. Meroni varētu būt tas, kurš caur prokuroru J. Jurisu piesolījis apsardzi, bet liecinieka transportēšanu un drošību varētu būt apmaksājis kāds no R. Meroni pārvaldībā esošajiem uzņēmumiem. Savukārt J. Juriss, lai veicinātu J. G. de Linta ierašanos uz Latviju, iedevis viņam 2008. gadā sniegto liecību protokolus. To, ka tādus viņam iedevis J. Juriss, J. G. de Lints atzina tiesā.

Patiesībai ierobežota pieejamība

Neatkarīgā vaicāja Ē. Kalnmeieram, kādēļ prokurors, kurš vairs nav procesa virzītājs krimināllietā, iesaistās liecinieka nogādāšanā uz tiesas zāli; vai J. Jurisam Ģenerālprokuratūra noformēja komandējumu uz Ženēvu šā gada pavasarī vai viņš uz turieni devies privātā kārtā un, ja komandējumu apmaksāja Ģenerālprokuratūra, kāds bija komandējuma mērķis un kāds bija prokurora atskaites saturs par komandējumā veiktajiem darbiem.

Uz šiem jautājumiem Ē. Kalnmeiers atbildēja, ka pats personīgi izdevis pavēli, kura nosaka, ka prokuroru komandējumi saistībā ar izmeklēšanas darbībām ir ierobežotas pieejamības informācija. Pretējā gadījumā advokāti būtu tiesīgi lūgt no prokuratūras prokuroru plānoto komandējumu sarakstu un tādējādi uzzinātu par plānotajām izmeklēšanas darbībām. Runājot par prokuroru braucienu uz Ženēvu, ģenerālprokurors atturējās sniegt jebkādus komentārus, norādot, ka šis brauciens varējis būt saistībā ar kādu no prokuratūras lietvedībā esošajām krimināllietām.

Pats J. Juriss tiesā skaidroja, ka devies uz Ženēvu, lai pavadītu prokuroru Māri Urbānu, kurš veicis izmeklēšanu citā krimināllietā. Savukārt J. G. de Lints liecināja, ka saruna ar J. Jurisu notikusi tikai par tā saukto Lemberga kriminālprocesu.